Teorija

Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ir atklājumi, kurus veica Eiropas kuģi laika posmā no 15. gs. sākuma līdz apmēram 16. gs. sākumam, meklējot jaunus tirdzniecības ceļus, kolonijas, preces, resursus un tirdzniecības partnerus.
Izmaiņas tirdzniecībā 15. gs. beigās
1453. g. turki – osmaņi iekaroja Bizantijas galvaspilsētu Konstantinapoli. Bizantija beidza pastāvēt, bet Osmaņu impērija kļuva par noteicēju Vidusjūras austrumu piekrastē. Savukārt Vidusjūras rietumu piekrastē jau krusta karu laikā par noteicējām kļuva Itālijas pilsētas – Venēcija un Dženova. Citu zemju tirgotājiem iesaistīties bija grūti, jo turku varas iestādes prasīja lielas muitas nodevas, bet venēcieši un dženovieši nebija ieinteresēti pieļaut konkurentu darbību.
 
15. gs. otrā pusē Rietumeiropā nelielo valstiņu vietā nodibinājās spēcīgas valstis – Portugāle, Spānija, Francija, Anglija, kuras vēlējās paplašināt savas teritorijas. Eiropas tirgotāji vēlējās nodibināt ciešus sakarus ar Indiju.
 
Portugāle un Spānija 15. gs. beigās
Svarīgi!
Vispirms par iekarojumiem ārpus Eiropas un jūras ceļu uz Indiju sāka domāt Portugālē un Spānijā.
Teritorijas ziņā Portugāle 15. gs. bija neliela valsts un tās spēki bija vāji, lai iejauktos karos.
 
Arābu tirgotāji zināja stāstīt par bagātām zemēm dienvidos no Sahāras. Portugāles princis Enrike nolēma sasniegt Eiropiešiem nepazīstamās zemes. Viņš atteicās no troņa un savu dzīvi pavadīja ostā organizējot jūras ceļojumus. Viņa vadībā tika uzbūvēta spēcīga Portugāles flote. Tika uzbūvēts salīdzinoši viegli manevrējams kuģa tips – karavele. Tas tika apgādāts ar jaunas konstrukcijas burām, kas ļāva pārvietoties pret vēju. Enriki tika nodēvēts par jūrasbraucēju, kaut gan nepiedalījās nevienā ceļojumā. Pateicoties viņam, portugāļi izpētīja Āfrikas rietumu piekrasti un nodibināja pirmās kolonijas, kas bija sākums jūras ceļam uz Indiju.
 
Zinātnisko atklājumu priekšvakarā
Ceļu Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem pavēra renesanses zinātne. Antīko autoru darbos tika atklāti seno grieķu ģeogrāfiskie pētījumi, kas nesaskanēja ar viduslaikos akceptēto Ptolemaja izstrādāto pasaules uzbūves shēmu. Antīko autoru darbos bija pieņēmumi par zemes lodveida formu un tur varēja atrast zemeslodes apkārtmēra aprēķinus.
 
DSCF3606.JPG
Lielo ģeogrāfisko atklājumu rezultāti.
 
Šīs atziņas strauji izplatījās līdz ar grāmatu iespiešanu. No tām iedvesmojās dabaszinātnieks Paolo Toskanelli, kura sastādītā pasaules karte pamudināja Kristoforu Kolumbu meklēt ceļu uz Indiju. Toskanelli kļūdas dēļ (viņš novērtēja zemes apkārtmēru uz pusi mazāku, kā ir patiesībā) Ameriku sākotnēji uzskatīja par Indiju.
Svarīgi!
1492. g. Martīns Behaims lika izgatavot pirmo Zemes modeli.
Uz koka lodes, kas bija apvilkta ar pergamentu, pēc Toskanelli kartes tika attēlotas toreiz zināmās zemes un jūras. Uz šī pirmā globusa, ko sauca par „zemes ābolu” vēl nebija ne Amerikas, ne Austrālijas.
15. gs. pilnveidojās buru kuģi. Tika radītas ierīces, ar kurām varēja noteikt kuģa atrašanās vietu jūrā. Attīstījās astronomija, matemātika un ģeogrāfija.
 
DSCF3595.JPG
Taskanelli karte.
 
Zinātnes sasniegumi radīja iespēju tehniski īstenot tālos jūrasbraucienus, tomēr jauno zemju meklēšanas motīvi biji saistīti ar dažādiem saimnieciskas un idejiskas dabas apstākļiem.
  1. Šim laikmetam raksturīgā peļņas un piedzīvojumu kāre, vēlme bez starpniekiem sasniegt bagātās Austrumu zemes, no kurienes Eiropa iepirka visdārgākās preces. Īpaši aktuāli tas bija kļuvis pēc 1453. g., kad turki iekaroja Konstantinapoli un pārtrauce Eiropas tirgotāju tiešos sakarus ar Austrumiem, bet par starpniecības pakalpojumiem prasīja nesamērīgu maksu.
  2. Palielinoties naudas apgrozījumam, Eiropa sāka izjust dārgmetālu trūkumu. Ļaudis cerēja atrast zelta un sudraba krājumus vai pat teiksmaino zemi – Eldorado.
  3. Ceļotājus un viņu finansētājus iedvesmoja apziņa par kristiešu pienākumu pievērst pagānus kristīgai ticībai.
 
Kristofers Kolumbs
Tajā pašā gadā, kad tika konstruēts pirmais globuss un pēdējie musulmaņi padzīti no Pireneju pussalas, trīs spāņu kuģi devās uz rietumiem Kristofora Kolumba vadībā.
 
Meklēt ceļu uz Indiju itāliešu jūrnieku Kristoforu Kolumbu rosināja Toskanelli karte. 1492. g. Spānijas karaļpāris Izabella un Ferdinands atbalstīja ceļojumu uz Indiju pa Atlantijas okeānu.
 
Ridolfo_Ghirlandaio_Columbus.jpg
Kristofors Kolumbs.
 
Kristofors Kolumbs dzimis Dženovā, bet Spānijā viņš ieradās no Portugāles, kur tika noraidīts viņa projekts jūrasceļam uz Indiju.
 
Ceļojums uz Indiju sākās 1492. g. 3. augustā ar 3 buriniekiem no Spānijas ostas. 1492. g. 12. oktobrī tie sasniedza nelielu saliņu Karību jūrā. Ceļotāji atklāja daudzas salas, tomēr dzīvesveids neliecināja par to, ka tā varētu būt bagātā Indija. Kolumbs bija pārliecināts, ka šīs salas atrodas Indijas tuvumā un nosauca vietējos iedzīvotājus par indiāņiem. 1493. g. Kolumbas atgriezās Spānijā. Viņš veica vēl dažus ceļojumus, bet Indijas un Ķīnas piekrasti tā arī neatrada. Spānijas valdība bija vīlusies un atņēma Kolumbam visus tam piešķirtos titulus. Kolumbs nomira neuzzinājis, ka atklājis jaunu kontinentu – Ameriku.
Svarīgi!
Ar Jaunās pasaules atklāšanu, kas simbolizēja Lielos ģeogrāfiskos atklājumus, formāli skaita jauno laiku sākumu.
Vasko da Gama
Vēsts par to, ka spānieši nokļuvuši Indijā, satrauca portugāļus. 1489. g. portugāļu jūrasbraucējs Bartolomeu Diašs apbrauca Āfrikas galējo dienvidu punktu. Vēlāk to nosauca par Labās cerības ragu, jo eiropieši cerēja, ka drīz nokļūs Indijā.
 
1498. g. portugāļi sasniedza Indiju. Ekspedīciju vadīja viens no Portugāles karaļa Manuela I galminiekiem – Vasko da Gama. Pēc pus gada ilga ceļojuma tie nonāca Indijas okeānā Āfrikas austrumu piekrastē, kur notika pirmās sadursmes ar arābiem. 1498. g. maijā tie nonāca Indijas pilsētā Kalikutā. Jūras ceļš uz Indiju bija atklāts.
 
vasko_da_gama.jpg
Vasko da Gama.
 
Turpmākie ceļojumi
Svarīgi!
Kristofors Kolumbs un Vasko da Gama bija pirmie atklājēji.
Visā pasaulē sākās pārmaiņas. Tās notika gan Amerikā, ko dēvēja par Jauno pasauli, gan Vecajā pasaulē – Eiropā un Āzijā.
 
16. gs. sākumā Amerigo Vespuči ceļoja gar Amerikas krastiem un pierādīja, ka Kolumba atklātās zemes ir nevis Indija, bet jauna pasaules daļa, ko nosauca viņa vārdā – Amerika.
Svarīgi!
Spānieši Fernana Magelāna vadībā no 1519. līdz 1522. g. veica pirmo ceļojumu apkārt zemeslodei, pierādot, ka Zemei ir lodveida forma.
Meksikas iekarošana
Pēc Kolumba atklājumiem izputējušie spāņu muižnieki devās uz Karību jūras salām. Indiāņiem tas nozīmēja nāvi vai dzīvi verdzībā, jo spāņu bija labi bruņoti. Tomēr Karību jūras salās nebija daudz zelta un sudraba, līdz ar to tie sāka pētīt kontinentu, atklājot bagātas pilsētas Vidusamerikā. Spānieši organizēja ekspedīciju uz Meksiku, kuru vadīja muižnieks Ernans Kortess. Viņa vadībā bija ap 400 karavīru. Spāņu karavīri bija pārliecināti, ka Dievs tos atbalstīs, jo tie izplatīja kristīgo ticību indiāņu vidū. Savukārt iegūtās bagātības iekarotāju jeb konkistadoru izpratnē bija atalgojums par risku.
 
DSCF3598.JPG
Ernans Kortess.
 
Kortesam bija jāiekaro acteku valdnieka Montesuma II valsti. Tā kā acteki bija pakļāvuši indiāņu tautas, spānieši cerēja iegūt to kā sabiedrotos. Tādi arī radās, kas cerēja ar Kortesa palīdzību atbrīvoties no acteku varas. Apjukušais Montesuma II laipni uzņēma Kortesu, kurš ar veiksmīgu diplomātiju piespieda Montesumu izpildīt viņu pavēles.
 
Kad spānieši sāka laupīt, notika acteku sacelšanās. Rezultātā Montesuma II gāja bojā. Jaunais acteku valdnieks Kvautemoks mēģināja organizēt pretestību, bet neveiksmīgi. 1521. g. Meksika nonāca Spānijas varā.
 
Portugāļi – Indijas okeāna valdnieki
Pēc Vasko da Gamas portugāļi rīkoja vairākas ekspedīcijas uz Indiju, jo tie vēlējās pārņemt tirdzniecības ceļu un Indiju, kas atradās arābu rokās.
  
Portugāļi nespētu pakļaut visu Indiju, tādēļ tie sagrāba svarīgākās Indijas ostas. Iekarotajās zemēs tie iecēla savus pārvaldniekus, kuriem vajadzēja pārvaldīt portugāļu īpašumus un rūpēties par garšvielu tirdzniecību. Ar laiku vietējie ierēdņi sāka ignorēt karaļa pavēles. Rezultātā mazinājās Portugāles ietekme.
 
Spānijas kundzība Amerikā
Pēc acteku valsts sagrāves spānieši iekaroja teritorijas Centrālajā Amerikā. Spānijas karalis Kārlis V sagrāba lielas bagātības, daļu atdodot Romas katoļu baznīcai.
 
1513. g. viens no konkistadoru vadoņiem Vasko Balvoja nonāca Klusā okeāna krastā un nosauca to par Lielo Dienvidu jūru. Šajā ceļojumā spānieši dzirdēja par bagāto zelta zemi Peru. Tā spānieši dēvēja inku valsti.
 
1532. g.  uz Peru devās konkistadori ar Fransisko Pizarro priekšgalā. Tie sagūstīja to valdnieku Atavalpu un, saņēmuši milzīgu izpirkuma maksu, sodīja to ar nāvi. 16. gs. Centrālā un Dienvidamerika nonāca Spānijas varā. Portugāle nostiprinājās tagadējās Brazīlijas teritorijā.
 
Lielo ģeogrāfisko atklājumu sekas
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi un eiropiešu iebrukums Āzijas, Amerikas un Āfrikas tautām bija liela nelaime. Sevišķi cieta Amerikas indiāņi, jo tie tika spīdzināti, slepkavoti un padarīti par vergiem. Ļoti daudz indiāņu apmira no eiropiešu slimībām. Simts gadus pēc Kolumba pirmā jūras brauciena indiāņi daudzās Karību jūras salās bija iznīcināti. Daži spānieši aizstāvēja indiāņus, piemēram, bīskaps Lass Kasass. Lai pasargātu indiāņus no iznīcināšanas, viņš ieteica Amerikā ievest vergus nēģerus no Āfrikas. Tie bija arī izturīgāki. Vergu tirdzniecība sasniedza neredzētus apjomus. Kasass beigās atzina savu kļūdu, tomēr indiāņu iznīcināšana un vergu tirdzniecība turpinājās.
 
Eiropiešus galvenokārt interesēja tikai iespēja tikt pie bagātībām, kuru dēļ tie bija gatavi izmantot jebkurus līdzekļus. Eiropiešiem iespiežoties citos kontinentos, veidojās pasaules koloniālās sistēmas aizmetņi.
 
DSCF3600.JPG
Untitledhhhh.jpg 
 
1494. g. Romas pāvests Aleksandrs VI sadalīja pasauli starp abām jaunatklājējām - Spāniju un Portugāli(Tordesiljasas līgums). Rietumu zemes un lielākā daļa Amerikas piederēja Spānijai, bet Austrumi Portugālei. Pārējās Eiropas valstis nebija tik spēcīgas, lai padzītu spāņus un portugāļus no savām kolonijām, tādēļ tās slepeni atbalstīja jūras laupītājus – pirātus, kuri uzbruka spāniešu un portugāļu kuģiem. Pirmie uzbrukumus uzsāka franču pirāti.
 
Ģeogrāfiskie atklājumi izmainīja arī nozīmīgākos tirdzniecības ceļus pasaulē. Itālijas ostas Vidusjūrā zaudēja savu agrāko nozīmi. Par pasaules mēroga tirdzniecības centriem kļuva ostas Portugālē, Spānijā, Francijā, Nīderlandē un Anglijā. 150 gadu laikā Spānija ieveda 180 tonnu zelta un 16 000 tonnu sudraba. Tas radīja Rietumeiropā cenu kāpumu 3 – 4 reizes. Bagāti kļuva manufaktūru īpašnieki, tirgotāji, muižnieki, amatnieki un zemnieki, kas pārdeva savus ražojumus. Laika gaitā tika iepazīta kukurūza, tabaka, kartupeļi, tomāti utt.
Svarīgi!
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ievadīja jaunu laika posmu cilvēces vēsturē – jaunos laikus.
Atsauce:
Autoru kolektīvs "Pasaules vēsture vidusskolai II", Zvaigzne ABC, 2001.g., 43. lpp.
D. Capulis "Pasaule. Eiropa. Latvija. Jaunie laiki.", Zvaigzne ABC, 1997.g., 10. lpp.
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/14/Ridolfo_Ghirlandaio_Columbus.jpg
http://www.hrono.ru/img/portrety/vasko_da_gama.jpg
D. Capulis "Pasaule. Eiropa. Latvija. Jaunie laiki.", Zvaigzne ABC, 1997.g., 14. lpp.
Autoru kolektīvs "Pasaules vēsture vidusskolai II", Zvaigzne ABC, 2001.g.
D. Capulis "Pasaule. Eiropa. Latvija. Jaunie laiki.", Zvaigzne ABC, 1997.g.