Teorija

Islāms ir otra lielākā pasaules reliģija aiz kristietības. Tā ir stingri monoteistiska reliģija, ko 7. gs. sākumā Arābijā popularizējis pravietis Muhameds (ap. 570.—632.). 
 
Islāma piekritējus mēdz saukt gan par musulmaņiem, gan par muhamedāņiem, gan islāmticīgiem.
 
Vārds "islām" arābu valodā nozīmē pakļaušanos jeb atdošanos, apzīmējot islāma ticības pamatvērtību – pilnīgu atdošanos Dievam.
Musulmaņu vienīgais Dievs ir Allahs -Visvarenais radītājs. Vārds "Allāhs" ir  arābu valodas  artikula "al" un vārda "ilah" savienojums, kas nozīmē "'Dievs".
 
artislambedouins.jpg
Beduīni.
 
Islāma vēsture aizsākās Arābijā. Pirms tam Arābija bija tuksnešaina pussala, kurai uzmanību nepievērsa ne romieši, ne persieši. Lielākā daļa arābu bija beduīni – klejotāji tuksnešos un pustuksnešos.
 
250px-Arabian_Peninsula_dust_SeaWiFS.jpg
Arābijas pussalas satelītuzņēmums.
 
6. gs. beigās cauri tuksnešiem radās tirdzniecības ceļi starp Bizantiju un Persiju. Līdz ar tirdzniecības attīstību radās jaunas pilsētas. Ievērojamākā bija Meka, kas atradās tirdzniecības ceļu krustpunktā.
 
Kaaba
Mekā atradās svētvieta Kaaba (maza, regulāra kuba formas ēka). Saskaņā ar musulmaņu ticējumiem, Kaabu pēc Dieva pavēles uzcēlis pravietis Ibrāhīms (Ābrams) ar savu dēlu Ismaīlu (Ismaēlu). Tajā atradās Melnais akmens - meteorīts, kuru uzskatīja par brīnumainu relikviju.
 
Meku, kā arī Kaabu, pārraudzīja kureiši ciltis – dižciltīgi tirgotāji un uzņēmēji. Viņi  mēģināja nepieļaut Muhameda un viņa sekotāju iekļūšanu Kaabā.
 
Neredzamā pasaule
Musulmaņi savā ticībā lielu vērību pievērš neredzamajai pasaulei (al - Ghajb).
 
Ticība eņģeļu eksistēšanai ir viens no Islāma ticības pamatuzskatiem. Dievs radījis tos no gaismas, tie izpilda Dieva pavēles un ietekmē dabas procesus.
 
Tāpat kā ir Dievs, ir arī Sātans - Ibliss, kurš nav vis kritis eņģelis, bet viens no gariem - džiniem. Džini ir neredzami gari, kuriem, tāpat kā cilvēkiem, ir brīva izvēle - klausīt vai neklausīt Dievu. Džini ir gan ļauni, gan labi.
 
Islāma ticībā pastāv arī velni jeb šaitani.
 
kaaba_tuvplaana_luudzeji.jpg
Lūdzēji pie Kaabas mūsdienās.
 
Pastardiena
Muhameds mācīja, ka cilvēkam neatkarīgi no viņa izcelšanās jānodod sevi Dieva rokās, jo pastarā tiesa ir neizbēgama. Pastardienā dievbijīgie iemantos mūžīgo dzīvošanu pasaulīgo prieku paradīzē, savukārt nolādētie nonāks mūžīgās moku valstībā.
 
Lielākā bauda, kas musulmaņiem apsolīta paradīzē, ir ieraudzīt pašu Allāhu.
 
Viens no galvenajiem islama pamatpostulātiem: visi musulmaņi ir brāļi un māsas. Muhameda laikā tika nosodīta valdošās elites privilēģijas, sievietes apspiešana, asinsatriebības tradīcijas. Muhameds aicināja ievērot ekonomisko, sociālo un politisko vienlīdzību, būt žēlsirdīgiem un veikt labdarību.
 
Korāns
Praktiskie padomi islāma ticīgajiem atrodami Korānā jeb svētajos rakstos, kurā apkopotas atklāsmes, ko Dievs licis piedzīvot Muhamedam. Musulmaņi uzskata, ka Korānā ir arābu valodā fiksēti Dieva vārdi.
 
Korāns ir tulkots daudzās pasaules valodās: angļu, krievu, vācu, franču, ķīniešu, latviešu u.c. Tomēr tulkojumi ir derīgi tikai kā Korāna skaidrojumi, jo tikai Korāns oriģinālā arābu tekstā ir uzskatāms par Korānu.
 
5 pīlāri
 
Musulmaņu galvenie reliģiskie pienākumi izteikti islāma 5 Pīlāros:
  1. svinīgi apliecināt ticību vienīgajam Dievam Allāham (Muhameda atzīšana par viņa sūtni) (šahada);
  2. noskaitīt dienā vismaz piecas lūgšanas (salat);
  3. veikt īpašu ikgadējo ienākumu daļas ziedojumu kopienas fondam (zakat);
  4. ievērot 30 dienu gavēni  ramadāna mēnesī (saum);
  5. veikt svētceļojumu uz Meku (hadž).
Šo pienākumu izpilde ir  katra ticīgā pienākums. Islāma reliģijā ikviena darbība tiek veikta, lai izpildītu Dieva pielūgsmi un viņu labvēlīgi noskaņotu.
 
Islāma kalendārs
 
Islama kalendāru jeb hidžrī kalendāru lieto vairākās musulmaņu apdzīvotajās valstīs. Islama kalendāra gads (hidžra) ir 12 lunārie mēneši un aptuveni 354 dienas.
 
Lunārais gads ir par 12 dienām īsāks nekā saules gads, kuru lieto par pamatu Gregora kalendāram.
 
Musulmaņi gadus skaita no gada, kad Muhameds pārcēlās no Mekas uz Medinu.
 
Ramadāns ir islāma Mēness kalendāra devītais mēnesis. Tā laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņu pienākums ir atturēties no ēšanas, dzeršanas, smēķēšanas un seksuālām attiecībām.
 
Islāma virzieni
Jau 8.gs. izveidojās islama divi galvenie virzieni: sunnīti, šiīti.
 
Šiītu aizsākums ir saistīts ar Muhameda znota Ali nāvi. Šiīti papildināja ticības formulu "nav cita Dieva, kā vienīgi Allāhs, un Muhameds ir viņa pravietis, un Ali, kas bija "pirmais imams" ir Allāha pilnvarotais".
 
Pēc pravieša nāves musulmaņiem vajadzēja no sava vidus izvēlēt līderi (kalifu), kurš tos varētu vienot un pasargāt no ienaidniekiem.
 
Sunnīti uzskatīja, ka jāizvēlas no gudrākajiem, dievbijīgākajiem un drosmīgākajiem musulmaņu kopienas pārstāvjiem.
 
Šiīti uzskatīja, ka pravieša turpinātājs ir Muhameda brālēns un znots Ali Abu Talibs. Šiīti Ali un divpadsmit tā sekotājus nodēvēja par imamiem. Imams arābu valodā ir līderis.
 
Islāma izplatība
Pasaulē vairāk nekā 1,5 miljardu cilvēku tiek uzskatīti par islāma sekotājiem. Katra piektā pasaules iedzīvotāja reliģiskā pārliecība ir islāms.
 
Islāms mūsdienās izplatījies Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Dienvidāfrikā, Āzijas vidienē, Ķīnā un Krievijā.
 
Tikai aptuveni 20% musulmaņu ir arābu izcelsmes.
 
800px-Muslim_Worldfff.jpg
Islāma izplatība.
 
Atsauce:
http://www.hudsonfla.com/artislam.htm
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ar%C4%81bijas_pussala
http://www.forum.islammuslim.lv/viewtopic.php?id=96
http://www.mnisaa.org/
http://foto.krabjiem.lv/ramadans/6173/
http://foto.krabjiem.lv/ramadans/6173/
http://www.miniwiki.org/wiki/index.php?wiki=_content.lv_version.presenting..Isl%25C4%2581ms