Uzdevums:

3p.
Nosaki, kuras jaunlatviešu paustās idejas vai darbības jomas ir aktuālas mūsdienās! Atzīmē katrai idejai atbilstošo pamatojumu!
(Šī uzdevuma veikšanai iespējams izmantot informācijas avotus A, B, F, I un visvairāk - savas zināšanas par jaunlatviešu darbību un procesiem mūsdienu sabiedrībā!) 
Eksāmena uzdevumā patstāvīgi jāformulē ideja/ darbības joma un jāpamato tās aktualitāte!
 
 
1. Ideja/ darbības joma: Nepieciešamība turpināt bagātināt latviešu valodu.
 
Pamatojums:
 
 
2. Ideja/ darbības joma: Ideja par to, ka latviešiem jākļūst turīgiem.
 
Pamatojums:
 
 
3. Ideja/ darbības joma:Ideja par tautas folkloras, kultūras nozīmi.
 
Pamatojums: 
 
 
Avots A
19. gs. vidū jaunlatvieši parādījās kā kustība, kas uzsvēra latvietību. Savu ideju popularizēšanai jaunlatvieši 19. gs. 50. gadu beigās izmantoja laikrakstu "Mājas Viesis" un J. Alunāna izdoto rakstu krājumu "Sēta, daba, pasaule" (1859 - 1860), kur latviešiem tika prasītas tādas pašas tiesības kā citām tautām. Sevišķi lielu uzmanību jaunlatvieši pievērsa izglītībai. K. Valdemārs, K. Barons un J. Alunāns Pēterburgā noorganizēja laikrakstu "Pēterburgas Avīzes", kam bija liela nozīme latviešu redzesloka paplašināšanā un vācu baronu privilēģiju kritizēšanā.
("Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture." 1998. -2012.)
 
Avots B
"Pēterburgas Avīžu" galvenais uzdevums bija veicināt latviešu saimniecisko spēku attīstību, kuri vērsās pret Baltijas muižniecību, un atsvabināt tautu no vācu garīgās aizbildniecības, tas ir, pacelt latvju nacionālo un sabiedrisko apziņu... Tikpat droši "Pēterburgas Avīzēm" vajadzēja aizstāvēt tautas tiesības uz materiālo labklājību un pārticību (...), īpašu vērību piegriežot tehnikas attīstībai, mašīnām un jo sevišķi izglītībai. K.Valdemārs visu mūžu nenogura latvju tautai sludināt jūrniecību kā nodarbošanos un lielu ienākumu avotu. "Pēterburgas Avīzes" (...) bija ārkārtīgi nepatīkamas Baltijas muižniecībai un garīdzniecībai.
(E. Blanks Latvju tautiskā kustība. R., 1994.)
 
Avots F
Sagaidot folklorista Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu, ar tautasdziesmu "Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā"(1987.g.) 7. jūlijā Turaidā tiek atklāts Dainu kalns. (...) Tautas atmiņā tā palikusi kā tautasdziesmas Lielā diena Dainu kalnā. (...) Kopš 1988. gada, kad pirmo reizi Latvijā notiek starptautiskais folkloras festivāls "Baltica", svinīgā lepnumā pie skulptūras "Dziesmu tēvs" plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas arvien ciešāk un kuplākā skaitā ap sevi pulcē folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus, kuri neskaitāmos koncertos Turaidā izdzied tautas vienotības, saliedētības un neatkarības idejas.
(http://www.turaida-muzejs.lv)
 
Avots I
Folkloras draugu kopa "Skandinieki" Daiņa un Helmī Staltu vadībā pirms 37 gadiem aizsāka folkloras kustību Latvijā, kas rezultējās folkloras materiālu vākšanas, saglabāšanas un izpētes aktualizācijā, (...) Ar "Skandinieku" līdzdalību aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". 37 gadu auglīga darbība ir vainagojusies, taču ne pārtraucama. Arvien aktuāli ir kopt cilvēku pašapziņu caur savas tautas un zemes zinībām, audzināt veselīgu patriotismu, kas izpaužas cieņā un mīlestība.
(http://ritums.lv/folklora/skandinieki)
 
Atsauce:
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Juris Goldmanis. - Rīga: Zvaigzne ABC 2007., 205 lpp.
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2017/9klase/9kl_vesture_lv.pdf
 
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!