Iepazīsties ar informācijas avotiem! Nosaki, par kādu tēmu tie vēsta.
Atzīmē pareizo tēmu!
 
 
Informācijas avoti.
 
Avots A
Ir vajadzīgi jauni likumi un brīvības, kādas ir pilsoņiem visās kultūras zemēs. Jaunus likumus jaunai Latvijas valstij varēs dot tikai Satversmes sapulce. Latvijas iedzīvotājiem tā dos pilnīgu personas neaizskaramību, sapulču un biedrošanās brīvību un preses brīvību, ticības brīvību un visas citas neierobežotas pilsoņu tiesības. (...) Strādniekiem Latvijas Satversmes sapulce dos darbu un maizi. (...) Bezzemniekiem (...) piešķirs zemi (...) Latvijas Satversmes sapulce gādās par tautas izglītību visiem.
(Latvijas Republikas Pagaidu valdības uzsaukums. Liepāja, 1918.g.)
 
Avots B
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. (...)
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. (...)
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. (...)
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. (...)
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. (...)
102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. (...)
(Latvijas Republikas Satversme, pieņemta 1922.gada 15.februārī, papildināta 1988.gada 15.oktobrī)
 
Avots C
Avots D
2_dala_C 1plakats.PNG
2_dala_Dplakats2.PNG
Vēlēšanu plakāts, 20.gs. 20. gadi
Poļu - katoļu vēlēšanu apvienības plakāts, 20.gs. 20. gadi
 
Avots E
Visām valsts un valdības iestādēm jābūt sevis cienīgām, taisnīgām un patiesām, kurām rūp tikai valsts labums. Mūsu ierēdniecībai jābūt augstākā mērā patiesi godīgai (...), tāpēc vietas un amati jādod tikai cilvēkiem, kuriem sirds un rokas ir šķīstas un tīras, (...) politiķi un valsts darbinieki nedrīkst tajā pat laikā būt arī veikalnieki. Sabiedriskam darbiniekam - politiķim - demokrātiskā valstī pieder noteikšana par valsts kasi. Partijas līderis, kas pats saistījies ar veikaliem, vairs nebūs pietiekoši objektīvs - personīgās intereses nomāks sabiedrības prasības. Domājot par saviem uzņēmumiem, piemirsīsies tautas labums.
( Čakste J. Taisnība vienmēr uzvarēs: atziņas, runas, dokumenti, raksti, vēstules. Rīga, 1999.)
 
Avots F
Arī Latvijā bija politiķi, kuriem likās, ka nepieciešams varu koncentrēt vienās rokās. Pēc viņu domām, parlamentārā iekārta nespēja tikt galā ar problēmām valstī - lielais politisko partiju skaits, to nestabilitāte un savstarpējās nesaskaņas traucēja Saeimas likumdošanas darbu, biežas bija valdību maiņas. Arvien skaļāk tika runāts par 1922.gada Satversmes trūkumiem un parlamentārisma krīzi.
( Vēsture pamatskolai. Latvija 20.gadsimtā. Rīga, 2006.)
 
Avots G
Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj:
(...)
3. Atjaunot Satversmes sapulces 1922.gada 15.februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā.
Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti LATVIJA.
(...)
8. Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām (...)
( Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes Deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Rīgā, 1990.gada 4. maijā)
 
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!