Uzdevums:

5♦
2. daļa

 Iepazīsties ar informācijas avotiem aiz uzdevumiem un atbildi uz jautājumiem!
(Atbildes, ja nav dots atbilžu logs, varat uzrakstīt uz lapas un pēc tam salīdzināt ar dotajiem risinājumiem.)
 
5. uzdevums
Kurā avotā atspoguļots genocīds (kādas iedzīvotāju grupas iznīcināšana uz etniskā pamata)? 
  
Avotā  atspoguļots genocīds  teritorijā  pasaules kara laikā. Tajā masveidā tika iznīcināti .  Nacistu realizētās šīs tautas masveida slepkavības sauc par .
 
6. uzdevums
 
Uzraksti, kāpēc 1939. gadā vācbaltieši pameta Latviju?
7. uzdevums
Kā iedzīvotāju iebraukšana/ izbraukšana dažādos periodos ietekmēja Latvijas iedzīvotāju skaitu (avots D)?
 
Iedzīvotāju skaits  visvairāk pieaudzis:
Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies:
 
Informācijas avoti
A Pirmais pasaules karš prasīja milzīgus upurus. Aptuveni 32 000 cilvēku bija zaudējuši latviešu strēlnieki. Kara gados iedzīvotāju skaits bija sarucis gandrīz divkārt. Pēc vienām ziņām ap 62 000 latviešu karā bija gājis bojā. [...] Liela daļa bēgļu atradās ārpus Latvijas. Kara posts, pārtikas trūkums un slimību epidēmijas bija prasījušas daudzu tūkstošu civiliedzīvotāju dzīvību. Strauji bija samazinājusies dzimstība.
Atsauce:
Atsauce:
20. gadsimta Latvijas vēsture. I daļa. 1900 – 1918, R., 2000, 562. lpp.
B 1944. gada beigās galvenokārt ar kuģiem no Rīgas, Liepājas un Ventspils Vācijā nonāca ap 200 000 bēgļu. Neliela bēgļu daļa atrada patvērumu Rietumu okupētajā Austrijas daļā un neitrālajā Zviedrijā. Daļa gāja bojā karadarbības rezultātā, citi nonāca Padomju Savienības kontrolētajā teritorijā un atgriezās atpakaļ vai piespiedu kārtā tika atsūtīti uz Latviju. Kopumā apmēram 120 000 līdz 140 000 Latvijas iedzīvotāju, beidzoties karam, atradās rietumvalstīs un vēlāk atrada patvērumu ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Zviedrijā un citās valstīs.
Atsauce:
Atsauce:
Latvija Otrajā pasaules karā (1939 – 1945). R., 2008, 470. – 471. lpp.

 
C Nacistu režīma realizētā ebreju totālā iznīcināšana – holokausts – Otrā pasaules kara gados smagi skāra arī Latviju. No 1941. gada jūnija līdz 1945. gadam nogalināja ap 70 000 Latvijas ebreju. Tika nogalināti arī apmēram 2000 čigānu un 2272 garīgi slimie cilvēki. Latvijas sabiedrība, vērtējot nacistu režīma izplānoto un realizēto holokaustu, iedalījās it kā trijās grupās. Neliela daļa bija tādu, kas piedalījās ebreju nogalināšanā. Otra grupa bija tie, kuri mēģināja glābt iznīcināšanai nolemtos ebrejus. Trešā – lielākā sabiedrības daļa – bija malā stāvētāji un nogaidītāji.
Atsauce:
Atsauce:
Latvijas vēsture. 20. gadsimts. R., 2005, 255., 258. lpp.
  
 
D Iedzīvotāju iebraukšana/ izbraukšana no Latvijas 1951. - 2005. g. (vidēji gadā)
DATI.jpg
Atsauce:
Atsauce:
Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv
E No A. Ozoliņa atmiņām
 
[1949. g.] 25. martā rītā vagonā ienāca apsardze. Mūs saskaitīja. Pavisam bijām 52 cilvēki. Latvieši. Lielākā daļa ap divdesmit gadiem, dažiem 15 – 16. Lielākoties skolu un tehnikumu audzēkņi. Daži bija paņemti no kopmītnēm, uz viņiem bija žēl skatīties, noraudājušies, pārbijušies, rokā neliela skolas soma, kukulis maizes, un tas, kas mugurā, Bija arī vecāka gadagājuma ļaudis, sievietes ar maziem bērniem.
Atsauce:
Via dolorasa: Staļinisma upuru liecības. R., 1990, 516. lpp.

F Vācbaltiešu izbraukšana no Rīgas ostas 1939. gada rudenī.
hhh.jpg
Atsauce:
Attēls no: Auch wir verliessen das Land. Die Umsiedlung der Deutschbalten 1939 – 1941. Michelstadt, 1989
 
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/uzdevumi/2009/9klase/9kl_vesture_lv.pdf
 

Lai risinātu uzdevumus, lūdzu reģistrējies!

Ātra reģistrācija: