Izlasi avotus A, B un izpildi prasīto!
Diagnosticējošā darbā prasītais jāformulē patstāvīgi!
3.1. Izmantojot avotus A, B un savas zināšanas, nosaki, kur pareizi formulētas metodes, ar kurām padomju vara piespieda zemniekus stāties kolhozos!
No katra pāra izvēlies vienu pareizo atbildi!
3.2. Kāpēc padomju varai bija nepieciešams izmantot šādas metodes?
Atzīmē pareizo atbildi!
Avots A
Padomju Savienībā 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā zemnieku saimniecības ar iebiedēšanu un represijām bija apvienotas kolhozos. [..] 1947. gadā padomju Latvijā jau bija izveidoti 49 kolhozi. Tā paša gada maijā PSRS kompartija publicēja lēmumu „Par kolhozu dibināšanu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR”, kurā bija izteikta pavēle paātrināt kolhozu dibināšanu.
Tomēr ievērojamu panākumu nebija – vairums zemnieku nevēlējās vai baidījās stāties kolhozos. Vairāki kolhozi izputēja. Tad varas iestādes sāka izmantot ekonomiskas sviras un represijas, lai piespiestu zemniecību stāties kolhozos. Valsts ieviesa obligāto lauksaimniecības produktu iepirkumu par ļoti zemām cenām, kā arī noteica pagastu zemniekiem dažādus lauksaimniecības nodokļus un obligātās darba klausības, piemēram, meža ciršanas darbus. Zemnieku „klaušas” auga no gada uz gadu. Daudzi laucinieki, nevarēdami izturēt dzīves apstākļus laukos, devās darba un dzīvesvietas meklējumos uz pilsētām.
Pēc 1949. gada masveida deportācijām Latvijas lauksaimniecība nepilna gada laikā pamatos tika kolektivizēta. Kolhozos izaudzētā lauksaimniecības produkcija bija jānodod valstij par zemām cenām. Pirmajos kolhozu darba gados nekādas peļņas nebija un darba samaksa bija graudā – nereti visa gada alga bija graudu vai kartupeļu maiss.
Tomēr ievērojamu panākumu nebija – vairums zemnieku nevēlējās vai baidījās stāties kolhozos. Vairāki kolhozi izputēja. Tad varas iestādes sāka izmantot ekonomiskas sviras un represijas, lai piespiestu zemniecību stāties kolhozos. Valsts ieviesa obligāto lauksaimniecības produktu iepirkumu par ļoti zemām cenām, kā arī noteica pagastu zemniekiem dažādus lauksaimniecības nodokļus un obligātās darba klausības, piemēram, meža ciršanas darbus. Zemnieku „klaušas” auga no gada uz gadu. Daudzi laucinieki, nevarēdami izturēt dzīves apstākļus laukos, devās darba un dzīvesvietas meklējumos uz pilsētām.
Pēc 1949. gada masveida deportācijām Latvijas lauksaimniecība nepilna gada laikā pamatos tika kolektivizēta. Kolhozos izaudzētā lauksaimniecības produkcija bija jānodod valstij par zemām cenām. Pirmajos kolhozu darba gados nekādas peļņas nebija un darba samaksa bija graudā – nereti visa gada alga bija graudu vai kartupeļu maiss.
Klišāns, V. Latvijas valsts stāsts. 2019, 86.–87. lpp.
Avots B
Lauksaimniecības kolektivizācijai bija vērā ņemamas negatīvās ekonomiskās un sociālās sekas. 1949. gada 25. marta [..] deportācija piespieda iestāties kolhozos lielāko daļu zemnieku saimniecību. Tomēr tas neglāba zemniekus no jauniem spaidiem, jo ar nodokļiem un nodevām natūrā aplika arī piemājas saimniecības. Šā pasākuma mērķis bija piespiest zemniekus atteikties no piemājas saimniecības un veltīt visu enerģiju darbam kolhozā.
Vispārēja kolhozu sistēmas ieviešana Latvijas laukos 1949.–1950. gadā un PSRS nodokļu sistēmas attiecināšana uz kolhozniekiem strauji pazemināja lauksaimniecības produktu – gan graudu, gan gaļas un piena – ražošanu. [..] Piena ražošanā Latvija 1940. gada līmeni sasniedza 70. gadu sākumā, gaļas ražošanā – 60. gadu sākumā.
Vispārēja kolhozu sistēmas ieviešana Latvijas laukos 1949.–1950. gadā un PSRS nodokļu sistēmas attiecināšana uz kolhozniekiem strauji pazemināja lauksaimniecības produktu – gan graudu, gan gaļas un piena – ražošanu. [..] Piena ražošanā Latvija 1940. gada līmeni sasniedza 70. gadu sākumā, gaļas ražošanā – 60. gadu sākumā.
Bleiere, D. Eiropa ārpus Eiropas… Dzīve Latvijas PSR. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2012,113.–114. lpp.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!