Eksāmena darbā atbildes jāformulē patstāvīgi!
Rūpīgi iepazīsties ar uzdevumiem un informācijas avotiem!
2. uzdevums pārskatāmības labad portālā sadalīts 2 daļās.
2.3. Iedomājies, ka avota C teksts būtu tapis mūsdienās un ievietots apspriešanai sociālajos tīklos! Kā tu un tavs oponents vērtētu šādu aicinājumu? Pamato abus vērtējumus!
Portālā šo uzdevumu iespējams piedāvāt tikai citā formulējumā:
Lasi vērtējumus/viedokļus par C avotā izteikto aicinājumu!
Nosaki un atzīmē, kurš no tiem atbilst mūsdienu vēsturei un tolerancei, kurš – neatbilst!
Atzīmē vērtējumu!
Vācu pilis liecina ne tikai par vācu varu, bet arī par latviešu tautas vēsturi – to būvē piedalījās latviešu zemnieki, pilīs kalpoja arī latvieši.
Vācbaltiešu loma Latvijas teritorijas vēsturē, latviešu tautas vēsturē nav viennozīmīgi slikta, jo, piemēram, latviešu Dziesmu svētku organizēšanu 19. gs. iedvesmoja vācbaltiešu dziesmu dienas.
Pilis nav jānojauc, pat ja tās vērtē kā apspiedēju liecības, jo tad būs jāiznīcina visa vēsture, kurā līdz 20. gs. vienmēr bijuši apspiedēji un apspiestie.
Avots C No raksta Latvijas presē, 1938. gads
Mēs stāvējām (vācu) bruņniecības cietokšņa drupās. Uz latviešu zemes. Mēs redzējām smagas akmeņu kaudzes, kas stāsta par bezbēdīgām dzīrēm, par slepenām sazvērestībām un izlietām asinīm, kas stāsta par moku kambariem, par zemnieku sviedriem un lāstiem, par mūsu zemes nevainīgo jaunavu vaimanām, par bruņniecības kalpu pātagām, kas smagā darbā dzina latviešu arājus.
Un neatvairāma uzmācās doma: kādēļ ļaujam šiem bijušās varmācības un nežēlīgās necilvēcības, šiem neatbildīgās izlaidības pieminekļiem arvien vēl pacelties gandrīz vai katrā Latvijas pagastā? [..] tām jānozūd no mūsu tēvzemes kalniem [..] un jāatdod vieta jaunām, saulainām celtnēm. Jo bruņinieku pilis [..] lielāko tiesu uzceltas uz latviešu pilskalniem pēc tam, kad latviešu valdnieku pilis viņi (vācieši) bija nodedzinājuši un iznīcinājuši. Uz šiem pilskalniem jāpaceļas vai nu restaurētām seno latviešu pilīm [..], vai arī jauno laiku sabiedriskām celtnēm un pieminekļiem. [..] mēs šīs drupas nekopsim un nesargāsim kā mūsu vēstures pieminekļus, mēs tās nerādīsim kā savas vēstures lieciniekus.
(A. Kroders. Ko lai rādām un stāstām citu zemju ļaudīm? Vārds, 1938. gads)
Mēs stāvējām (vācu) bruņniecības cietokšņa drupās. Uz latviešu zemes. Mēs redzējām smagas akmeņu kaudzes, kas stāsta par bezbēdīgām dzīrēm, par slepenām sazvērestībām un izlietām asinīm, kas stāsta par moku kambariem, par zemnieku sviedriem un lāstiem, par mūsu zemes nevainīgo jaunavu vaimanām, par bruņniecības kalpu pātagām, kas smagā darbā dzina latviešu arājus.
Un neatvairāma uzmācās doma: kādēļ ļaujam šiem bijušās varmācības un nežēlīgās necilvēcības, šiem neatbildīgās izlaidības pieminekļiem arvien vēl pacelties gandrīz vai katrā Latvijas pagastā? [..] tām jānozūd no mūsu tēvzemes kalniem [..] un jāatdod vieta jaunām, saulainām celtnēm. Jo bruņinieku pilis [..] lielāko tiesu uzceltas uz latviešu pilskalniem pēc tam, kad latviešu valdnieku pilis viņi (vācieši) bija nodedzinājuši un iznīcinājuši. Uz šiem pilskalniem jāpaceļas vai nu restaurētām seno latviešu pilīm [..], vai arī jauno laiku sabiedriskām celtnēm un pieminekļiem. [..] mēs šīs drupas nekopsim un nesargāsim kā mūsu vēstures pieminekļus, mēs tās nerādīsim kā savas vēstures lieciniekus.
(A. Kroders. Ko lai rādām un stāstām citu zemju ļaudīm? Vārds, 1938. gads)
Avots B
Rīgas rātslaukums (19. gs. atklātne)
Cēsu pilsdrupas (mūsdienu foto)
Kokneses pilsdrupas (20. gs. sākuma atklātne)
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!