Teorija

Uzdevumu veidu apskats
 
Eksāmena darbā piedāvāti 4 temati. Izvēlētais temats sarakstā jāatzīmē! (Ko skolēni nereti aizmirst izdarīt!)
 
Tālāk ir piedāvāti uzdevumi saskaņā ar eksāmena prasībām 3. daļai par visām četrām tēmām; vispirms - dažādi uzdevumi par vienu tēmu, tad - par pārējām.
 
  1. Analizē, kādas bija renesanses laikmeta izpausmes! 
  2. Izvēlies vienu no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem (Kurzeme, Zemgale, Sēlija, Vidzeme, Latgale) un raksturo tā vēsturiskās attīstības īpatnības!   
  3. Analizē emancipācijas procesus 20. gadsimtā!
  4. Analizē Latvijas Tautas frontes organizētās akcijas "Baltijas ceļš" nozīmi Latvijas vēsturē!
Svarīgi!
Pirms izvēlies tēmu, iepazīsties ar visiem uzdevumiem, kas būs jāveic!
 
3. daļas 1. uzdevums.
 
Tajā prasīti trīs jēdzieni, kas saistīti ar izvēlēto tēmu, tie arī jāizskaidro.
Punktu iespējams saņemt par pareizi uzrakstītu jēdzienu, otru punktu - par skaidrojumu. Kopā iespējams iegūt 6 punktus. Tāpēc, ja arī nevari izskaidrot, ir vērts uzrakstīt jēdzienu!
Nav norādes, ka šie jēdzieni obligāti jāizmanto esejā.
 
3. daļas 2. uzdevums.
 
Tajā jāuzraksta četri ar tematu saistīti vēstures fakti (vēstures notikumi), personības. Vienam no uzrakstītajiem vēstures faktiem jāuzraksta tā cēlonis un tā sekas.
Par katru izpildītu prasību: vēstures fakti (notikumi), personības, viena fakta cēlonis/ tā sekas saņem vienu punktu, kopā - 6 punkti. 
Tāpēc, ja arī kādu no pozīcijām nezini (piemēram, fakta sekas), tomēr ir vērts nosaukt faktu un tā cēloni.
Kā noprotams uzdevuma uzstādījumos, drīkst minēt faktus bez personībām un otrādi, - personības veikumu bez stingra datējuma.
Nav noteikts, ka obligāti vēstures notikums/ fakts jāsaista ar personību.
 
Atgādinājums!
Vēstures fakts - vēstures avotā fiksēts notikums ( konkrēts laiks: gads/ gadsimts / vieta/ notikuma formulējums). Var būt fakts - epizode, notikums un fakts - process.  
Piemērs:
Vēstures fakts - notikums/ epizode: 1928. gadā vēlēšanu tiesības ieguva visas Lielbritānijas sievietes.
Vēstures fakts - process: Sākotnēji  - 19.gs. beigās un 20. gs. sākumā feminisma kustība iestājās par sieviešu vienlīdzību no juridiskā viedokļa - prasīja piešķirt sievietēm tādas pašas likumīgas tiesības, kādas ir vīriešiem.
  
Tabula, kura eksāmena 3. daļas 2. uzdevumā jāaizpilda, ir šāda:
Fakts:
 
 
Cēlonis:
 
 
 
Sekas:
 
Svarīgi!
Tātad, no kopējā iegūstamo punktu skaita (24 punkti) pusi punktu (12) iespējams saņemt par uzdevumu izpildi, otru pusi (12) - par pārspriedumu!
3. daļas 3. uzdevums.
Tajā jāuzraksta aptuveni 200 vārdus garš argumentētais pārspriedums par izvēlēto tematu.
 
Pārspriedumā tiek vērtēts:
  
1. Darba saturs. Ar to saprot darba struktūru.
To veido pārspriedumā uzreiz ieraugāmas 5 daļas (atkāpes tekstā): ievads; 3 argumentu izklāsts; secinājumi.
 
Jābūt ievadam. Ievadā vēlams izskaidrot tēmas nosaukumu, piemēram, ja tēma ir "Analizē, kādas bija renesanses laikmeta izpausmes!", tad ievadā ir jāpaskaidro, kad bija renesanses laikmets, ko nozīmē "renesanse", jāraksturo laikmets, jānosauc izpausmes, kuras aplūkos pārspriedumā.
 
Galvenajā daļā jeb iztirzājumā ir loģisks, secīgs izvēlēto aspektu izklāsts, balstīts uz faktiem, vēlami trīs argumenti - trīs daļas.
 
Secinājumi izriet no tekstā aplūkotajiem aspektiem. Secinājumos jāveic pārsprieduma kopsavilkums - katra argumenta kopsavilkums vienā teikumā! Secinājumos neveic secinājumus par to, kas nav aplūkots izklāstā!
Nav labs stils secinājumos izteikt norādījumus, atgādinājumus, aicinājumus, piemēram: "Dosimies visi uz Florenci, lai izzinātu renesanses mantojumu!"
Pārspriedums nav aģitācijas vai propagandas teksts.
 
Darbā nav jālieto izteikumi "nevajag aizmirst", "vajag atcerēties" un līdzīgus izteikumus. (Šeit nav jāņem paraugs no grāmatu autoriem, kuri tādus lieto.)
Tāpat nav jālieto uzruna "tu" - iznāk, ka autors vēršas pie lasītāja - skolotāja, kurš labo pārspriedumu.
 
Kopā ar saturu tiek vērtēta arī pareizrakstība un tolerance.
Svarīgi!
Ja tolerance ir pārkāpta (necienīgi, aizskaroši izteikumi), darbu vispār var anulēt!
  
2. Teorija - vai ir izpratne par vēstures procesa cēloņsakarībām - notikumu cēloņiem, sekām, savstarpējo saikni, ietekmi, utt..
 
3. Fakti - vai tie minēti precīzi, vai to lietojums ir pamatots, vai tie izmantoti viedokļa argumentēšanai. 
Nav ieteicams uzskaitīt daudzus faktus, veidojot pārblīvējumu - tas rada iespaidu, ka autors (skolēns) nespēj veikt atlasi, nezina, ko vēlas pateikt, pierādīt.
Nav ieteicams atteikties no faktiem, jo ar viedokli bez faktiem neko nav iespējams pamatot.
 
4. Vēstures jēdzienu lietojums.
Tie jālieto precīzi, adekvāti, pareizi uzrakstot.
Piemērs:
Nereti skolēni īpašvārdus, sevišķi bieži vārdu "Latvija" raksta ar mazo sākumburtu, bet vārdu "latvieši" - ar lielo burtu. To var skaidrot kā jēdzienu nezināšanu, - ka skolēns nezina, kas ir Latvija, - valsts - īpašvārds, ko raksta ar lielo sākumburtu (nav vairāku latviju); bet latvieši ir tautas pārstāvji - sugas vārds, nevis personvārds (nav viens, piemēram, Latvietis Bērziņš), tāpēc rakstāmi ar mazo burtu!
Svarīgi!
Izvēlies tēmu, par kuru vari visprecīzāk izpildīt prasīto - par kuru ir labākās zināšanas, nevis - kura šķiet vieglāka.
Lai cik filozofiska vai mākslinieciska būtu tēma, tā jābalsta uz faktiem.
Eseja būtībā ir atbilde uz tās virsrakstu - pārfrāzē esejas virsrakstu jautājuma formā!
 
Atsauce:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2015/vidussk/12kl_vesture.pdf