Teorija

Sabiedrībā formālās grupas tiek izveidotas, lai veiktu noteiktas darbības – mācītos, mācītu, ražotu, pētītu utt., bez tām nav iespējama sabiedrības funkcionēšana.
Formālās grupās attiecības starp locekļiem regulē oficiāli noteikti pienākumi un atbildība.
  • Piemēram, skolā skolēniem ir jāmācās, bet skolotāji māca. Jebkuras darba vietas strādājošie veido formālās grupas.
  • Formālajā grupā ir noteikta iekšējā struktūra, noteikta varas hierarhija.
  • Formālajā grupā ir iecelts vai ievēlēts vadītājs.
  • Varas pamatā var būt formālā autoritāte, ko nosaka dienesta stāvoklis, zināšanas, pieredze, apbalvojumi un sodi, un personiskā autoritāte.
  • Formālajā grupā valda lietišķas attiecības.
  • Formālajās grupās funkciju sadali nosaka darba apraksts un oficiāli noteiktie pienākumi.
  • Kopīgi darbojoties, starp grupas locekļiem izveidojas arī personiskas attiecības, vienas formālās grupas ietvaros var rasties vairākas neformālās grupas. 
f1e36b8ab2927c30ef23cf27824e43e7.jpg
 
Neformālās grupas rodas un pastāv spontāni, it kā pašas no sevis.
  • Cilvēki neformālajās grupās iesaistās brīvprātīgi uz kopīgu interešu, simpātiju un pieķeršanās pamata. Ja tas viss zūd, piemēram, grupas locekļi viļas viens otrā, tad grupa izjūk.
  • Neformālo grupu pamatā nav oficiālu dokumentu par to izveidošanu vai reglamentējošu noteikumu, tām nav iecelta vadītāja. Šajās grupās visu nosaka personiskās attiecības.
  • Neformālās grupās attiecības starp tās locekļiem veidojas brīvas mijiedarbības rezultātā, pašiem veidojot un respektējot noteiktas uzvedības normas, uzņemoties pildīt noteiktas sociālās lomas grupā.
  • Par neformālās grupas līderi parasti izvirzās grupas loceklis, kas iegūst autoritāti. Draugu grupā neformāli sarunā, ko kurš darīs.
 
Atsauce:
Sociālās grupas un to veidi, palīgmateriāls skolotājam./Maija Biseniece. -Rīga 2010
https://2012books.lardbucket.org/books/sociological-inquiry-principles-qualitative-and-quantitative-methods/section_16/f1e36b8ab2927c30ef23cf27824e43e7.jpg