Teorija

Lielieģeogrāfiskieatklājumi ir atklājumi, kurus veica Eiropas kuģi laika posmā no 15. gs. sākuma līdz apmēram 16. gs. sākumam, meklējot jaunus tirdzniecības ceļus, kolonijas, preces, resursus un tirdzniecības partnerus.
Jaunu jūrasceļu un nepazīstamu zemju atklāšana un izpēte dažu paaudžu dzīves laikā pilnīgi mainīja cilvēku priekšstatu par pasauli. Izrādījās, ka pasaule ir daudz lielāka un daudzveidīgāka, nekā šķita antīkajā senatnē un viduslaikos.
 
DSC_3449.JPG
aaa.jpg
 
Portugāļu un spāņu jūrasbraucēji:
  1. atklāja jaunu kontinentu – Ameriku,
  2. labāk iepazina Āziju un Āfriku,
  3. iezīmēja kartē jaunus jūrasceļus,
  4. pirmo reizi veica ceļojumu apkārt zemeslodei.
 
Jaunatklājumi rosināja pārmaiņas Eiropas zemēs. Saimniecību un ikdienas dzīvi ietekmēja zelts, sudrabs un dārgakmeņi, kas tagad plūda uz valdnieku galmiem un naudas kaltuvēm. Tirgotāji un baņķieri guva lielu peļņu.
Eiropiešu ēdienkarti papildināja dažādas garšvielas un jauni, vērtīgi produkti.
 
Jauniegūtās zināšanas un pieredze radīja izmaiņas arī Eiropas politiskajā dzīvē. Auga varas apziņa, un izraisījās savstarpējā cīņa par ietekmi jaunajās teritorijās un tur atklāto bagātību sadali. Sākās Eiropas uzkundzēšanās citiem kontinentiem. Tā turpinājās līdz pat 20. gadsimtam.
 
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ievadīja jaunos laikus Eiropas vēsturē.
 
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003., 25.lpp.