Teorija

Babilonija bija sens kultūras reģions Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā). Babilonijas galvaspilsēta bija Babilona.
Babilonija bija daudz noturīgāka civilizācija par tās priekšteci - Šumeru. Tā pastāvēja no 18. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Babilonija attīstīja tālāk Sargona iedibināto absolūto monarhiju, kā arī izveidoja unikālu likumdošanas, tiesu un izpildvaras aparātu.
 
DSC_5164.JPG
999.jpg
Babilonija
 
Divupe bija atvērta zeme gan rietumu virzienā, kur sākās tuksneši un stepes, gan austrumos, kur atradās Zagrosa kalna grēda. Tā bieži bija pakļauta kaimiņtautu iebrukumiem. Viena no tautām, kas to iekaroja un ilgstoši noturēja savā varā, vēlāk tika nosaukta par babiloniešiem, bet viņu izveidotā valsts – par Babiloniju.
Valsts centrs bija Babilonas pilsēta. Tā atradās 90 km no mūsdienu Bagdādes. Babilonas sen vairs nav, bet apmēram divus gadu tūkstošus tā bija lielākā un bagātākā pilsēta Senajos Austrumos. Tās iedzīvotāju labklājību nodrošināja amatniecība un tirdzniecība.
 
Hammurapi
Svarīgi!
Izcilākais babiloniešu valdnieks bija Hammurapi (1792-1750 p.m.ē.), kas savā varā apvienoja visu Divupi, pakļāva kaimiņu tautas un izveidoja Vecbabilonijas valsti.
Hamurapi izgudroja likumkrājumu, kurā bija 282 panti. Likumi bija arī Ēģiptē, bet Babilonijā tos pirmo reizi vēsturē apkopoja un darīja zināmu atklātībā – iegravēja 2,25 m augstā akmens bluķī.
 
Likumos bija noteikta:
  1. īpašumu aizsardzība,
  2. tiesāšanas kārtība,
  3. soda mēri, 
  4. ierēdņu pienākumi,
  5. attiecības ģimenē.
 
Bija arī teikts, ka valdniekam varu piešķir Saules dievs, pasniedzot zizli.
 
Hammurapi laika attīstījās tirdzniecība – izveda labību, miltus, augu eļļu, audumus, keramiku un smaržvielas, bet ieveda kokmateriālus un akmeņus celtniecībai, kā arī Ēģiptes zeltu un vēlāk – ieročiem nepieciešamo dzelzi. No Irānas ieveda zilo pusdārgakmeni lazurītu, ko pārdeva tālāk ēģiptiešiem un citām tautām, jo ticēja, ka tas kalpo aizsardzībai pret ļaunajiem spēkiem.
 
Pēc Hammurapi dinastijas valdīja daudzi valdnieki, bet viņiem vairs nebija pakļauta visa Babilonija. Valsti sāka apdraudēt dažādas kaimiņu ciltis.
 
Heti
Heti bija sena, indoeiropiešu valodā runājuša tauta, kas, sākot ar 18.gs. p.m.ē. apdzīvoja Anatolijas pussalas centrālo un ziemeļu daļas, kā arī mūsdienu Sīrijas ziemeļrietumu daļu.
Pēc Hammurapi nāves varas un saimnieciskā uzplaukuma centrs no senajām šumeru zemēm sāka arvien vairāk novirzīties uz ziemeļiem. Sākotnēji šo procesu izmantoja heti, kuri 3.gt. pēdējā ceturksnī p.m.ē. attīstīja spēcīgu valsti, kas aptvēra lielu Anatolijas pussalas daļu. Labi nostiprinājušies, viņi uzsāka vairāku gadsimtu ilgu ekspansiju. Šajā laikā Babilonija jau bija novājināta. Heti vienā no savām militārajām ofensīvām iebruka Babilonā un izpostīja to. Pēc postošā hetu reida Mezopotāmija četrus gadsimtus pēc kārtas bija kā caurstaigājams pagalms, kur viena pēc otra iebruka dažādas tautas un klejojošas ciltis.
 
Nebukadnecars II
Svarīgi!
7. gs. p.m.ē. izveidojās Jaunbabilonijas valsts. Tās valdnieks Nebukadnecars II (604 -562.g.p.m.ē.) mēģināja atjaunot impēriju.
Nebukadnecars II pārspēja visus iepriekšējos valdniekus ar vērienīgiem celtniecības darbiem Babilonā. Tika būvētas lepnas pilis un izveidoti slavenie gaisa dārzi, kurus grieķi nosauca par vienu no Septiņiem pasaules brīnumiem. Tos valdnieks veltījis savai mīdiešu sievai Amitijai.
 
Babilonijas armija 605. g. p.m.ē. smagi sakāva Ēģiptes spēkus Sīrijā. No šī brīža arī sākās Babilonijas varenības atdzimšana.
 
Babilonas gaisa dārzi
Babilonas gaisa dārzi bija viens no septiņiem pasaules brīnumiem, atradās Babilonijas pilsētā, celti ap 600. gadu p.m.ē.
Šie aptuveni 1000 kvadrātmetru lielie gaisa dārzi bija izveidoti uz septiņām terasēm. Simtiem vergu caurām diennaktīm grieza milzīgu ratu, kas ādas spaiņos smēla Eifratas ūdeni un nogādāja to līdz augšējai terasei.
 
DSC_5160.JPG
Babilonas gaisa dārzi
 
Gaisa dārzus 482. g. p.m.ē. nopostīja Persijas valdnieks — Kserkss I. Gaisa dārzi aizgāja bojā 2. gadsimtā p.m.ē., partiešu (persiešu ciltis, kas dzīvoja dienvidaustrumos no Kaspijas) iebrucējiem un plūdiem piepalīdzot.
 
Ūdens pamazām atmiekšķēja slikti apdedzinātos ķieģeļus, ar laiku iebruka terases, kuru vairs nav, nav atrodamas pat to atliekas. Pastāv pat uzskats, ka nekādu gaisa dārzu nekad nav bijis, ka mīts par Babilonas gaisa dārziem radies seno grieķu ceļotāju aprakstīto piedzīvojumu neprecīzu vai tendenciozu tulkojumu rezultātā.
 
Ištaras vārti
Babilonu sargāja biezi un augsti mūri ar septiņiem vārtiem. Mūra ārējā siena bija veidota no apdedzinātiem ķieģeļiem, bet iekšējā – no neapdedzinātiem. Iekšējā mūra galvenā ieeja bija mīlas un auglības dievietei Ištarai veltītie vārti, kas bija izrotāti ar milzīgām svēto vēršu un pūķu bronzas figūrām.
 
Ištaras vārti bija četri uz kvadrāta pamatnes celti torņi ar arkveida ieeju, aiz kuras sākās galvenā maģistrāle — procesiju ceļš. Šo ceļu uzskatīja par svētu, jo tas veda uz Bābeles galveno templi, tā saucamo «Esagilu», kas bija celts par godu dievam Mardukam.
 
999w.jpg
Ištaras vārtu modelis
 
Bābeles tornis
Saskaņā ar Bībeles Pirmās Mozus grāmatas 11. nodaļu Bābeles tornis bija celtne, ko cēla cilvēki, lai sasniegtu debesis.
 
Daudzi Bībeles pētnieki saista Bābeles torni ar tai laikā Mezopotāmijā celtajām kulta celtnēm — zikurātiem. Pats augstākais zikurāts — Etemenaki zikurāts, kura augstums sasniedza 91 metru — atradās tieši Babilonā.
 
689. gadā p.m.ē. Asīrijas valdnieks Sinaheribs iznīcināja Babilonu un arī Etemenaki zikurātu. Zikurātu atjaunoja Jaunbabilonijas valdnieks Nebukadnecars II.
 
2d.jpg
Bābeles tornis - Pītera Brēgela Vecākā glezna (1563. gads)
 
Babilonijas sabrukums
Nebukadnecars II nomira 562. g. p.m.ē., atstājot troni savam dēlam Amelam-Mardukam. Pēc viņa nāves sākās Babilonijas noriets. Babiloniju sāka pārvaldīt visai mazspējīgi, egoistiski valdnieki, kas daudz vairāk bija norūpējušies par savu personīgo labklājību, nekā par valsti.
 
539. g. p.m.ē. Babiloniju iekaroja persieši sava valdnieka Kīra Lielā vadībā. Nākamajos gados Babilonija pilnībā tika pakļauta Persijai. Babilonijas zemju valdnieki un pilsētu gubernatori vairumā gadījumu gluži vienkārši padevās persiešiem.
Svarīgi!
Neskatoties uz bēdīgo iznākumu, šumeru civilizācijas un Babilonijas sasniegumi atstājuši dziļu ietekmi uz vēlāko Eiropas antīko pasauli, it sevišķi grieķu, bet no tās arī uz vēlāko Senās Romas kultūru.
Šumeru un Babilonijas ietekme acīmredzama Homēra darbos, grieķu matemātiķa Eiklīda teorēmās, kā arī astronomijā, astroloģijā un daudzās citās dzīves jomās.
 
Babiloniešu sasniegumi
Babilonijā izveidojās labi organizēta pilsētu pārvaldes administratīvā sistēma ar pilsētu mēriem un padomēm (domēm). Likumi un valsts pārvaldes organizācija bija tie jaunievedumi, kuri nodrošināja Babilonijas ilgtspēju — tā gandrīz nemainītā veidā pastāvēja 12 gadsimtus. To gandrīz pilnībā, kā arī lielā mērā Babilonijas kultūru kopumā pārņēma kaimiņvalsts Asīrija.
 
Babilonijā pastāvēja arī skolas. Tajās galvenokārt tika mācītas praktiskas iemaņas un zināšanas. Līdz ar to jāatzīmē, ka bija parādījies vēl viens civilizācijas attīstību noteicošs faktors — zināšanas un zināšanu vadība, kura nozīme tālākā laika gaitā arvien vairāk pieauga.
 
Babilonijas amatnieki bija labi meistari daudzās tehnikas un tehnoloģijas jomās. Tie bija apguvuši metalurģiju, audumu balināšanu, krāsošanu, krāsu un pigmentu izgatavošanu, kosmētiku, parfimēriju, farmāciju u.c.
 
Babilonijas ārsti izdarīja ķirurģiskas operācijas un pat Hammurapi likumu krājumā vairāki paragrāfi veltīti ķirurģijai.
 
Valdnieka Nebukadnecara II valdīšanas laikā tika uzbūvēts gan Babilonijas galvenajam dievam Mardukam veltītais Esagila templis, gan templim blakus esošais zikurāts Etemenanki, Bībelē dēvēts par Bābeles torni, gan viens no septiņiem pasaules brīnumiem — Babilonijas gaisa dārzi.
 
DSC_5162.JPG
Babilonas pilsēta (rekonstrukcija)
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008., 58. - 59.lpp.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.
http://lv.wikipedia.org/wiki/I%C5%A1taras_v%C4%81rti
http://lv.wikipedia.org/wiki/B%C4%81beles_tornis