Teorija

Situācija rūpniecībā pēc kara
Latvijā rūpniecība bija radusies un attīstījusies cariskās Krievijas laikā - 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā, tāpēc cieši saistīta ar Krieviju.
Izmantojot Latvijas ostas un izglītoto darbaspēku, te attīstījās rūpniecības nozares, kurām lielākoties izejvielas ieveda, bet gatavo produkciju izveda uz Krieviju.
 
Pirmā pasaules kara laikā rūpniecība bija pilnībā sagrauta: 
  • Sākoties Pirmajam pasaules karam, Rīgas, Vidzemes un Latgales pilsētu lielāko rūpniecības uzņēmumu iekārtas bija evakuētas uz Iekškrieviju, bet mazāko, - ko nepaspēja izvest, tika iznīcinātas.
  • Evakuēja pat pārtikas, tekstila  un citus vieglās rūpniecības uzņēmumus.
  • Reizē ar iekārtām evakuēja arī kvalificētos strādniekus un inženierus.
  • Kurzemes uzņēmumus bija izlaupījušas Vācijas varas iestādes.
 
unions_vef iekārtu demontāžā 1pas karš.jpg
Attēlā: VEF, pirmskara nosaukums - "Unions". Demontāžas darbi - iekārtu evakuācija.
 
Latvijas pilsētās bija palikušas rūpnīcu tukšās ēkas, Latvijā joprojām dzīvoja daļa augsti kvalificēto strādnieku un inženieru, bet trūka finanšu jaunu iekārtu iegādei, nebija elektroenerģijas un izejvielu.
 
Svarīgi!
Lai gan saskaņā ar 1920. gadā noslēgto līgumu ar Padomju Krieviju, Krievijas puse apsolīja atgriezt Latvijai evakuētās rūpnīcu iekārtas, tomēr no izvestajiem 523 uzņēmumiem atgrieza tikai 42 nenozīmīgu uzņēmumu iekārtas.
 
Bija skaidrs, ka pirmskara rūpniecības apjomu un struktūru Latvijā atjaunot neizdosies - nebija ekonomisko iespēju un politiskās motivācijas.
  • Rietumeiropas tirgos iekļūt bija grūti pēckara muitu noteikto ierobežojumu dēļ - katra valsts centās sargāt savas rūpniecības iespējas.
  • Daudzās valstīs valdīja saimnieciskā depresija.
  • Kara laikā bija sagrauta starptautiskā tirdzniecība, valūtu sistēmas, noieta tirgi.
 
Saimniecības un rūpniecības atjaunošana un sasniegumi
Iepriekš minēto iemeslu dēļ Latvijas rūpniecību varēja atjaunot, tikai balstoties uz vietējiem resursiem un vietējo patēriņa tirgu.
Latvija bija bagāta mežiem, un upju ietekas bija rietumu virzienā, līdz ar to bija iespējama koku pludināšana uz ostām.
Pirmajos desmit valsts pastāvēšanas gados koku eksportēšana un kokrūpniecības attīstība kļuva par nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm.
 
koku pludināšana pa Gauju 20.-gadi.jpg
Attēlā: 20. gs. 20. gadi. Koku pludināšana pa Gauju - sastrēgums.
 
Lielu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā ieguva arī linkopība.
Lini bija ārzemēs pieprasīta prece, tāpēc linu eksports kļuva par ārzemju valūtas iegūšanas veidu un lika pamatus stabilai Latvijas valūtas sistēmai. Jau 1922. gadā varēja ieviest stabilu naudas vienību - latu.
 
Kā agrārā valstī Latvijā attīstījās arī pārtikas un vieglā rūpniecība.
Virkne uzņēmumu guva ievērojamus panākumus.
  • 1925. gadā R.Hiršs izveidoja uzņēmumu "Rīgas audums", kura aprīkojums bija 3 stelles un 1 strādnieks, bet 30.gadu beigās viņa uzņēmumā strādāja simtiem Rīgas strādnieku, filiālē Kauņā - 2500 strādnieki;
  • Konditorejas izstrādājumus ražoja galvenokārt akciju sabiedrības "Laima" un "V.Ķuze" (V.Ķuzes uzņēmums bija izcila mārketinga un izaugsmes paraugs - jau 20. gadu beigās uzņēmumā strādāja ap 300 strādnieku, un izaugsme turpinājās.);
  • Jelgavā, Krustpilī un Liepājā tika atvērtas modernas cukurfabrikas, utt.  
cukurfabrika krustpils cukurfabr 30.tie g.jpg
Attēlā: 30. gados jaunatvērtā Krustpils cukurfabrika. Darbinieki pie cukura vārīšanas iekārtām.
 
Tādējādi salīdzinoši ātri bija notikusi pārorientēšanās uz tādu nozaru attīstību, kuras pārstrādāja vietējās izejvielas, piemēram, kokmateriālus un lauksaimniecības produkciju.
Pārtikas produkcija - saldumi, kafija, bet sevišķi sviests un bekons kļuva par nozīmīgu Latvijas eksporta preci. Sevišķi pieprasīti Latvijas ražojumi bija Lielbritānijā un Vācijā - tie bija lielākie Latvijas ārējās tirdzniecības partneri 20. gados.
 
 
kuzeplakats.png
Attēlā: A/s "V.Ķuze" produkcijas reklāma.
 
Vēlākos gados, noslēdzot tirdzniecības līgumus ar Eiropas valstīm un vienošanās par Latvijai nepieciešamo izejvielu piegādi, sekmīgi attīstījās arī ķīmiskā, elektrotehniskā rūpniecība, mašīnbūve un radiotehnika. 
  • Pieprasīta bija Valsts Elektrotehniskās fabrikas - VEF produkcija. Jau 1923. gadā Rīgā sāka ražot pirmos telefona aparātus, 1924. gadā - pirmos radiouztvērējus. VEF ražoja un eksportēja telefonus, telefonu centrāles, radio un foto aparātus, elektriskās spuldzes, sakaru līniju kabeļus. 30. gados VEF konstruēja vieglā tipa lidmašīnas.
  • Liepājā darbojās mašīnbūves un kuģu remonta rūpnīca "Tosmare" un Liepājas drāšu fabrika. Tajās strādāja vairāk nekā 1000 cilvēku.
  • Pieprasīti bija firmas "G.Ērenpreiss"ražotie velosipēdi.
  • Vagonu fabrika "Fēnikss", piemēram, 1929. gadā uz PSRS vien eksportēja 170 dzelzceļa vagonus. Pēc ekonomiskās krīzes 30. gados tā pārtapa par a/s "Vairogs".
  • A/s "Vairogs" (bijušais " Fēnikss") sāka montēt dažādu modeļu automobiļus no ASV koncerna "Ford Motors" piegādātajām detaļām.
  • Vairākos uzņēmumos, piemēram, "Imanta", "Stars" u.c. ražoja lauksaimniecības tehniku: kartupeļu rokamās mašīnas, kuļmašīnas, pļaujmašīnas u.c.
  • Nozīmīga bija arī ķīmiskā rūpniecība - 1929. gadā to pārstāvēja 94 uzņēmumi, kuri ražoja un eksportēja gumijas izstrādājumus - galošas, velosipēdu riepas u.c., ražoja minerālmēslojumu, linoleju, korķi, lakas, krāsas utt.
ford - ražoja vairogs 30. gados.jpg
Attēlā: 30.gados "Vairoga" ražotais Ford 10.
 
Pasaules ekonomiskās krīzes ietekme
Pēc piedzīvotās augšupejas 20. gados, 30. gadi sākās ar ekonomikas lejupslīdi. To izraisīja pasaules Lielā ekonomiskā krīze, kas sākās ASV 1929. gada novembrī un drīz sasniedza Eiropu.
Latviju krīzes ietekme skāra nedaudz vēlāk kā citas Eiropas valstis - pirmie simptomi bija jūtami 1930. gada rudenī:
  • samazinājās Latvijas eksports;
  • sāka aizplūst ārzemju kapitāls; Lielbritānijas valdība devalvēja sterliņu mārciņu, tā padarot neizdevīgu Latvijas eksportu uz šo valsti;
  • kritās vairumtirdzniecības cenas iekšējā - Latvijas tirgū;
  • sakarā ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos saruka arī preču pieprasījums;
  • tas izraisīja ražošanas samazinājumu, uzņēmumu bankrotu;
  • tam sekoja bezdarbs (īpaši eksportējošo uzņēmumu strādnieku vidū), iedzīvotāju dzīves līmenis kritās. 
Latvijā mazāk cieta nozares, kuras ražoja vietējam tirgum, piemēram, pārtikas, garšvielu rūpniecības uzņēmumi.
  
Jauns Latvijas rūpniecības un ekonomikas uzplaukums notika 30. gadu vidū un otrajā pusē. 
Kā uzskata vēsturnieki, tad pirms 1934. gada valsts apvērsuma jau bija manāmas ekonomikas atveseļošanās pazīmes.
Bet šajā laikā ar autoritārisma nostiprināšanos (1934. gads) sākās arī aktīva valsts ietekme uz ekonomiku. (Skat. Autoritārais režīms Latvijā.)
Svarīgi!
Tāpēc ir problemātiski izvērtēt, vai Latvijas ekonomikas uzplaukums 30. gadu vidū un otrajā pusē bija K.Ulmaņa piekoptās tautsaimniecības politikas rezultāts vai arī - procesi, kas notika visā Eiropā un būtu notikuši arī Latvijā bez valsts iejaukšanās ekonomikā.
 
Atsauce:
Vēsture pamatskolai. Latvija 20.gadsimtā./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2006., 175 lpp.
Latvijas vēsture 20.gadsimts./ Daina Bleiere, Igvars Butulis, Inesis Feldmanis u.c. - Rīga: Jumava, 2005., 443 lpp.
Latvijas vēsture./ Vilis Purēns. - Rīga: RaKa, 1998., 241 lpp.
Vēsture vidusskolai III daļa./ Valdis Klišāns. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2005., 155 lpp.
http://www.laikmetazimes.lv/2013/03/04/latvijas-zimolu-legendas-saldumu-razotaji/
http://www.autodroms.lv/made-in-latvia/
http://www.zudusilatvija.lv/static/files/11/05/07/Scan10237_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
http://zudusilatvija.lv/static/files/11/02/10/LFM7147_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
https://lh3.googleusercontent.com/-5ZEYtt-JduA/UTCJzwKPONI/AAAAAAAACvg/QX3ujmB0YQM/s800/kuzeplakats.png
 http://www.zudusilatvija.lv/static/files/13/05/27/IMG_0027_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
 http://www.autodroms.lv/wp-content/uploads/2012/04/ford.jpg