Teorija

Mūzikas dzīvē liela un paliekoša nozīme bija latviešu koru dziedāšanas tradīcijām, kuras aizsākās jau pirms Pirmajiem vispārīgajiem dziesmusvētkiem (1873. gads) un kuru izkopšana sevišķi uzplauka Latvijas brīvvalsts laikā. Mūsdienās joprojām Dziesmu svētki veido nozīmīgu nacionālās identitātes daļu.
Svarīgi!
Pēc 1910. gada (kad notika Piektie vispārējie dziesmusvētki) dziesmusvētku organizēšanā bija liels pārtraukums līdz pat 1926. gadam, kad notika Sestie dziesmusvētki. 
0_dz_sv plakāts.jpg
Attēlā: Sesto latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku (tolaik lietotais nosaukums) plakāts.
 
Sestie dziesmusvētki notika 1926. gada 18.—22. jūnijā un tos sagatavoja svētku rīcības komiteja ar profesoru Jāzepu Vītolu priekšgalā. Ļoti daudzie koncerti un mākslas pasākumi notika dažādās vietās, bet kopkoncerti skanēja īpaši svētkiem uzceltā grandiozā brīvdabas estrādē Rīgas esplanādē.
Kopkori veidoja 6526 dziedātāji no 157 koriem, kas bija līdz tam vislielākais latviešu dziesmu svētku dalībnieku skaits. Daudzie kori demonstrēja augstu dziedāšanas kvalitāti, - to bija sekmējusi gan Latvijas Konservatorijas darbība, gan Tautas konservatorijas lielākajās pilsētās, kā arī 1923. gada Dziesmu dienas - pēc tām daudzviet dibināja jaunus korus.
Svētkos uzstājās arī apvienotais kara orķestris, ko veidoja 16 orķestri ar apmēram 350 dalībniekiem. Sestie dziesmu svētki bija pēdējie, kuros bija pārstāvēta vokāli - instrumentālā mūzika.
 
0_Valsts_prezidents_J._Čakste_atklāj_VI_dziesmu_svētkus_1926.jpg
Attēlā: Valsts prezidents Jānis Čakste ar uzrunu atklāj VI Dziesmu svētkus. 1926. gads.
 
Septītie dziesmusvētki izskanēja 1931. gadā.
Jau 1933. gadā tika organizēti Astotie dziesmusvētki, kas bija veltīti 1873. gadā notikušo Pirmo vispārējo dziesmusvētku 60 gadu atcerei.
Nākamajos - Devītajos dziesmusvētkos 1938. gadā jau piedalījās 400 kori ar 17 000 dziedātāju. Tie bija pēdējie un grandiozākie neatkarīgās Latvijas dziesmusvētki.
Svarīgi!
IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik - Devītie latvju vispārējie dziesmu svētki) notika Rīgā no 1938. gada 16. līdz 19. jūnijam Pārdaugavā, Uzvaras laukumā (sāka ierīkot Krievijas impērijas laikā, Latvijas brīvvalsts laikā tika ierīkots par godu uzvarai pār bermontiešiem), kur šim nolūkam tika uzcelta jauna pagaidu estrāde.
(Absurds fakts: Mūsdienās šeit ir Uzvaras monuments, pie kura tiek svinēta uzvara pār nacistisko Vāciju - 1945. gada 9. maijs!)
Parlamentāro republiku starpsvētku laikā bija nomainījis Ulmaņa režīms.
IX Dziesmu svētku gatavošanas sākumā Ulmaņa valdība bija neitrāla, atstājot agrāko svētku rīkotājiem brīvas rokas, bet vēlāk nonāca pat tiktāl, ka IX vispārējie dziesmu svētki jau notika kā valdības sarīkojums, kurā Latviešu dziesmu svētku biedrībai bija vairs tikai daļēja loma.
Valdības vēlme bija, ka jauno svētku programmai jābūt „diženai, patriotiskai, ar lieliem tautas vienības svētkiem piemērotām dziesmām”.
 
0_1938-HimnuKlausoties-Atp-1938-Nr.713-16-17.jpg
Attēlā: 1938. gada IX dziesmu svētki. Svētku viesi klausās Latvijas valsts himnu.
 
Dziesmusvētkiem komponisti aktīvi sacerēja jaunus skaņdarbus: līdzās Jāzepam Vītolam, Jānim Mediņam, Alfrēdam Kalniņam var minēt tādus komponistus kā Jāni Kalniņu, Jāni Norvili u.c..
Lielu ievērību izpelnījās dziesmu svētku virsdiriģenta Emīļa Melngaiļa latviešu tautasdziesmu apdaru atskaņojums.
Kopējā dziesmu devumā var ievērot trīs virzienus: 
  • objektīvi nacionālo, kas sakņojās tautas mūzikas etnogrāfiskajā mantojumā (šo ievadīja Jurjānu Andrejs, bet turpināja Emīlis Melngailis);
  • subjektīvi nacionālo, kas savija tautas mūzikas tradīcijas ar individuālu noskaņu (Alfrēds Kalniņš);
  • jaunklasisko, kur līdzsvaroti apvienojās vairāki muzikālā satura un formas elementi (Jāzeps Vītols un viņa mācekļi). 
0_1938-Vitols-Atp-1938-711Nr-21.jpg
Attēlā: Jāzeps Vītols diriģē kopkori Devītajos - 1938. gada Dziesmusvētkos Uzvaras laukumā Pārdaugavā.
 
Šo autoru sacerētie skaņdarbi sastādīja ievērojamu repertuāra daļu ievērojamāko koru koncertdarbībā, - aizvien augstāku atzinību starptautiskajās koru skatēs guva šādi kori:
  • Teodora Reitera vadītais koris. Interesanti atzīmēt faktu, ka T. Reiters koncertu laikā nekad neizmantoja nošu materiālus. To pašu viņš kategoriski prasīja arī no saviem dziedātājiem. 1998. gadā savu darbību uzsāka Teodora Reitera Fonds.
  •  Ā. Ābeles vadītais Latvijas Universitātes koris "Dziesmuvara". Padomju okupācijas laikā koris un izveidotā biedrība "Dziesmuvara" turpināja darboties trimdā, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas koris tika atjaunots.
  • Teodora Kalniņa Operas koris. Operas kora augstais mākslinieciskais sniegums atklājās ne tikai latviešu autoru, bet arī itāļu, vācu, krievu u.c. tautu komponistu skatuves darbos, ko iestudēja Nacionālā opera. (Par Nacionālo operu skat. tēmu "Mūzikas dzīve: Nacionālā opera un balets".)
0_dziesmuvara 30.g.03477cdacc.jpg
Attēlā: Latvijas Universitātes leģendārais koris "Dziesmuvara". 30. gadi.
 
Bez Vispārējiem Dziesmu svētkiem Latvijas brīvvalsts laikā tika organizēti daudzi reģionālie dziesmusvētki un dziesmu dienas - gan iesaistoties neliela reģiona koriem, piemēram, Bauskas novada, Lejaskurzemes dziesmusvētki, gan vērienīgi novadu dziesmusvētki - piemēram, Latgales.
Latgales Dziesmu svētki, kas sekoja Latgales Kultūras dienām 1940. gada 15. - 16. jūnijā, kļuva simboliski - tas bija pēdējais lielais kultūras pasākums Latvijā pirms padomju okupācijas, tie apliecināja Latgales kultūras sasniegumus un izaugsmi, Latvijas tautas vienotību.
(Plašāk skat. tēmu "Pamattautības Latvijā: Latgales latvieši".)
 
Atsauce:
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/e/ed/VI_latvju_visp%C4%81r%C4%93jo_Dziesmu_un_m%C5%ABzikas_sv%C4%93tku_plak%C4%81ts_1926.jpg
https://lv.wikipedia.org/wiki/VI_Visp%C4%81r%C4%93jie_latvie%C5%A1u_Dziesmu_sv%C4%93tki#/media/File:Valsts_prezidents_J._%C4%8Cakste_atkl%C4%81j_VI_dziesmu_sv%C4%93tkus_1926.jpg
http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/images/Publikacijas/Dziesmu%20svetki%20mazas/Dziesmu%20svetki%20lielas/DziesmuSvetkiLielasII/1938-HimnuKlausoties-Atp-1938-Nr.713-16-17.jpg
http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/images/Publikacijas/Dziesmu%20svetki%20mazas/Dziesmu%20svetki%20lielas/DziesmuSvetkiLielasII/1938-Vitols-Atp-1938-711Nr-21.jpg http://www.6mirkli.lu.lv/typo3temp/pics/a0e245bdb3.jpg
https://lv.wikipedia.org/wiki/VI_Visp%C4%81r%C4%93jie_latvie%C5%A1u_Dziesmu_sv%C4%93tki
http://www.arhivi.lv/index.php?&1556
http://dziesmusvetki.lndb.lv/9-visparejie-latviesu-dziesmu-svetki/
http://www.music.lv/conductors/Teodors_Reiters/kori1.htm
http://www.6mirkli.lu.lv/kori/jauktais-koris-dziesmuvara/
Latvijas vēsture 1914. - 1940./Ādolfs Šilde. - Rīga: Daugava, 1976., 541 lpp.
Latvijas kultūras vēsture. /Austra Avotiņa, Daina Blūma, Asja Līdaka u.c. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2003., 507 lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga: RaKa, 2003., 180 lpp.