Latviešu nacionālās apziņas veidošanās procesu 19. gs. 50. gados aizsāka jaunlatvieši, kuri pirmo reizi lietoja jēdzienu "Latvija" un apzīmēja ar to visu latviešu apdzīvoto teritoriju.
1903. gadā Šveicē nelielās Latvijas sociāldemokrātu savienības līderis Miķelis Valters žurnālā "Proletāriets" publicēja ievadrakstu, kurā pirmais izvirzīja Latvijas neatkarības ideju.
Attēlā: Miķelis Valters (1874-1968) - literāts, politiķis, diplomāts.
1905. gadā Latvijas nākotne tika pārspriesta jau plašākā mērogā - dažādos preses izdevumos, tautskolotāju kongresā un Latvijas pagastu kongresā. Lai arī revolūciju apspieda, tauta guva ticību saviem spēkiem. Tas vairoja patriotismu, bez kā nav iespējams radīt savu valsti.
Svarīgi!
Valsts - organizēts un vadīts cilvēku kopums konkrētā teritorijā. Valstij raksturīgas šādas pazīmes: vara, kurai piemīt patstāvība; iedzīvotāji, kas pakļauti šai varai; teritorija, kuras robežās valsts vara darbojas.
Pēc 1905. gada revolūcijas sakāves politiskā nacionālisma ideja sāka gūt atbalsi toreiz ietekmīgajā Latvijas Sociāldemokrātijā (LSD).
Attēlā: Fēlikss Cielēns (1888-1964) - politiķis, diplomāts, rakstnieks.
LSD pārstāvis Fēlikss Cielēns, pēc 1905. gada revolūcijas sakāves atrazdamies trimdā Šveicē, 1915. gadā izstrādāja Latvijas politiskās autonomijas projektu. Tajā izskanēja prasība apvienot visas latviešu apdzīvotās zemes, kā arī izveidot vietējo parlamentu ar likumdošanas tiesībām.
1917. gadā Krievijā Februāra revolūcijas laikā tika gāzts cars.
Krievijas impērijā dzīvojošām tautām radās iespēja aktīvāk iesaistīties politiskajā dzīvē. Par iespējamo Latvijas nākotni diskutēja dažādu politisko partiju un organizāciju pārstāvji gan bēgļu gaitās Krievijā, gan Latvijas teritorijā.
Attēlā: Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja.
1. rindā (no kreisās): K. Zariņš, J. Brūmelis, J. Zālītis, A. Bergs, V. Olavs, J. Čakste, J. Goldmanis, K. Bahmanis.
Veidojās vietējās pašvaldības orgāni - pagaidu zemes padomes:
- Martā Valmierā izveidoja Vidzemes zemes padomi.
- Pusotru mēnesi vēlāk Tērbatā (Tartu) sanāca Kurzemes Zemes sapulce.
- Rēzeknē sanāca Latgales Pagaidu zemes padome, kura atbalstīja iedzīvotāju vairākuma vēlmi apvienoties ar pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem.
Attēlā: Vidzemes Pagaidu zemes padomes valde 1917. gadā.
Pirmais no kreisās - Z. A. Meierovics.
No minētajām trim pagaidu zemes padomēm tikai Vidzemes padomei Krievijas Pagaidu valdība nodeva administratīvās un nodokļu lietas, tai skaitā zemes īpašumu pārvaldīšanu.
Pēc Februāra revolūcijas daudzi cerēja, ka Krievija veidosies par demokrātisku valsti, tāpēc tika daudzināts sauklis "Brīva Latvija brīvā Krievijā!". (Skat. att.)
Attēlā: 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona kareivis demonstrācijas laikā Rīgā.
1917. gada februāris.
1917. gada pavasarī Latvijas politiskās autonomijas jautājumu pārrunāja visās latviešu bēgļu organizācijās un iztirzāja preses izdevumos, bet jūlijā un augustā jau tika sludināta neatkarīgas Latvijas valsts ideja. Tās atbalstītāju skaits īpaši pieauga pēc tam, kad 1917. gada augusta beigās Vācijas armija ieņēma Rīgu.
Pēc boļševiku apvērsuma Krievijā un boļševiku diktatūras nodibināšanās latviešu pilsoniskās aprindas un inteliģence saprata, ka pienācis laiks uzsākt pašiem savas valsts veidošanu. Svarīgākā loma neatkarīgas Latvijas valsts izveidē bija divām 1917. gadā izveidotām organizācijām - Latviešu pagaidu nacionālajai padomei (LPNP) un Demokrātiskajam blokam (DB).
Attēlā: Latviešu Pagaidu nacionālās padomes valde. 1917. gads.
1. rindā (no kreisās): K. Bahmanis, J. Rubulis, V. Zāmuels, J. Palcmanis, K. Pauļuks; 2. rindā (no kreisās): V. Siliņš, O. Nonācs, K. Skalbe, J. Akurāters, E. Larsons.
LPNP veidoja latviešu sabiedrisko organizāciju un politisko partiju (izņemot sociāldemokrātus) pārstāvji. Deklarācijas "Visiem latviešiem!" tekstu uzrakstīja Kārlis Skalbe.
Svarīgi!
1917. gada novembrī vāciešu neokupētajā Valkā LPNP deklarēja, ka Latvija - Kurzeme, Vidzeme un Latgale - ir nedalāma valsts vienība.
1918. gada 30. janvārī Petrogradā LPNP pieņēma paziņojumu par neatkarīgas valsts izveidi un uzsāka aktīvu darbību, lai panāktu Latvijas valsts atzīšanu.
Attēlā: Demokrātiskā bloka pārstāvji. Centrā - Z. A. Meierovics. (kadrs no video)
1917. gada rudenī Rīgā izveidojās Demokrātiskais bloks.
Tajā darbojās sociāldemokrātu, Zemnieku savienības un citu politisko partiju pārstāvji, kuri vācu okupācijas apstākļos centās uzturēt un aktualizēt tautas pašnoteikšanās ideju.
Sižets par Demokrātiskā bloka darbību - skat. pēdējā saite.