Ar laikrakstu, īpaši "Pēterburgas Avīžu" starpniecību jaunlatviešu idejas un darbi kļuva zināmi lielākam cilvēku lokam gan pilsētās, gan laukos.
Viens no jaunlatviešu darbības virzieniem bija "Pēterburgas Avīžu" slejās informēt lasītājus par notikumiem un sabiedriskajiem procesiem Eiropā un Krievijā, piemēram, par dzimtbūšanas atcelšanas norisi Krievijas Eiropas daļā. Publikāciju iedvesmoti, zemnieki rakstīja lūgumrakstus valdībai, lūdzot iespēju iegādāties zemi par valdības noteiktu, nevis vācu baronu diktētu cenu.
Attēlā: Kaspars Biezbārdis
Vairāki jaunlatvieši, īpaši Kaspars Biezbārdis, piedalījās šo lūgumrakstu sacerēšanā un iesniegšanā.
Krišjānis Valdemārs un Andrejs Spāģis publicēja Vācijā brošūras par Baltijas zemnieku stāvokli un nepieciešamību to mainīt, kā arī mudināja zemniekus kļūt par zemes īpašniekiem.
Jaunlatvieši mēģināja paši iepirkt zemi ārpus Baltijas, citur Krievijā, kur tās cena bija zemāka. 1863. gadā K. Valdemāra aicinājumam izceļot uz Novgorodas guberņu sekoja daudzi zemnieki, tomēr šis mēģinājums iegūt zemi jāuzskata par ne sevišķi veiksmīgu. Sava loma te bija gan Baltijas vācu ierēdņu un mācītāju intrigām, gan labākas dzīves tīkotāju nespējai jaunajās vietās uzsākt patstāvīgu saimniekošanu.
Attēlā: Uz Novgorodu izceļojušo pēcteči - Čurkstu, Jēkabsonu un Cāņu dzimtas locekļi 1940. gadā.
Neliela daļa aizbraukušo iekārtojās veiksmīgi, bet daudzi tūkstoši izputēja. Lielākā daļa no aizbraukušajiem tā arī Latvijā vairs neatgriezās. Kā liecina atmiņu stāsti, vēl 20. gadsimta sākumā latviešu ciemā - Lukciemā skanējusi latviešu valoda, taču padomju varai pretoties nebija iespējams.
Jaunlatvieši savā darbībā centās mazināt vācu privilēģijas un paplašināt latviešu politiskās tiesības. Simpatizējot Rietumeiropas liberālo uzskatu piekritējiem, viņi galvenās cerības lika uz reformām un cilvēku pašiniciatīvu.
Viens no ceļiem, kas veicinātu politisko līdztiesību, viņuprāt, ir kļūt turīgiem.
Attēlā: Piemineklis Ventspilī Krišjānim Valdemāram - latviešu jūrniecības pamatlicējam.
K. Valdemārs aicināja latviešus vairot turību, attīstot jūrniecību. Tāpēc tika uzsākta jūrskolu dibināšana.
K. Valdemārs panāca, ka Krievijā ar likumu noteica:
- jūrskolās apmācība var notikt dzimtajā valodā;
- jebkurš piejūras pagasts un pat zvejniekciems, kurā var savākt zināmu skaitu apmācāmo, var lūgt finanšu ministram atļauju jūrskolas dibināšanai;
- jūrskolu varēja apmeklēt katrs, kas prata lasīt un rakstīt un bija braucis jūrā. Mācības notika ziemā, bet vasarā bija prakse jūrā.
Attēlā: Pirmā Latvijā - 1864. gadā nodibinātā jūrskola Ainažos. Tajā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki. Drīz tika atvērtas arī citas jūrskolas.
Līdz 19. gs. beigām Latvijā bija jau 3000 diplomētu tālbraucēju kapteiņu un stūrmaņu.
Jaunlatviešu lielākais nopelns ir latviešu kultūras un valodas attīstība.
K. Barons turpināja vākt un sistematizēt tautasdziesmas, kā arī rakstīt par astronomijas un dabaszinātņu tēmām un publicēja grāmatu "Mūsu tēvzemes aprakstīšana".
Attēlā: Krišjānis Barons pie Dainu skapja.
Dainu skapi izgatavoja 1880. gadā Maskavā pēc K. Barona pasūtījuma.
Kopš 2014. gada tas glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Bet kopš 2001. gada 4. septembra Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the World) sarakstā.
Daudz tika darīts latviešu valodas attīstīšanā un pilnveidē. Tika pierakstītas latviešu tautas teikas, pasakas, sakāmvārdi.
Attēlā: Ansis Lerhis-Puškaitis - ievērojamākais latviešu vēstītājas folkloras (teiku un pasaku) krājējs un apkopotājs.
Pedagogs un valodnieks Atis Kronvalds bija talantīgs latviešu jaunvārdu darinātājs. Vēršoties pret latviešu valodas piesārņošanu ar aizgūtiem vārdiem no vācu valodas (ģermānismiem), aicināja teikt nevis "prīze", bet "balva", nevis "mālēt", bet "gleznot", nevis "bleistiķis", bet "zīmulis".
Rakstot par zinātnes jaunumiem, jaunlatvieši ieviesa vārdus "burtnīca", "raksturs", "vēstule", "vēsture", "aizbildnis", "aizspriedums", "apstāklis", "dzejnieks", "slimnīca", "viesnīca", "cēlonis", "būtība", "izglītība", "kaislība", "varonis", "pilsonis", "ziedonis".
Attēlā: Atis Kronvalds
Pusgadsimtu pirms Latvijas valsts nodibināšanas Atis Kronvalds radīja vārdu "satversme". Tā vēl mūsdienās dēvē valsts pamatlikumu jeb konstitūciju.
Tieši laikraksta slejās pirmo reizi parādījās mudinājums latviešu apdzīvoto teritoriju saukt par Latviju.
Nacionālo pašapziņu stiprināja 1888. gadā izdotais Andreja Pumpura literārais darbs - eposs "Lāčplēsis", kurā ar literāriem tēliem atainoti jaunlatviešu priekšstati par tautas pagātni. Nereti gan senatne tika pārlieku idealizēta, turklāt eposā darbojas ne tikai latviešiem zināmās dievības, bet viss baltu dievu panteons.
Attēlā: Andrejs Pumpurs - viens no ievērojamākiem latviešu dzejniekiem.
Viņš rakstījis romantiskus dzejoļus nacionālās pašapziņas celšanai, kuros atainots senatnes un dzimtās zemes skaistums, daudz izmantojis tautasdziesmu un mitoloģijas tēlus.