Teorija

Vispusīga un kritiska vēstures pētīšana sākās tikai 19. gadsimtā. 20. gadsimtā pētīšanas metodes, pateicoties zinātņu attīstībai, papildināja radioaktīvā oglekļa datēšanas metode, kas ļauj visai precīzi datēt arī ļoti senus priekšmetus. Vēstures attīstība ļāva noskaidrot, pārbaudīt un pārskatīt daudzus faktus, aprakstīt notikumus, atšifrēt senus rakstus, bet daudzi noslēpumi joprojām nav atklāti.  
Svarīgi!
Vēsturē joprojām ir daudz neatminētu mīklu, kas nodarbina pētniekus un rosina cilvēku interesi par pagātni.
 
0Etruscan-couple1.jpg
Attēlā: Etrusku sarkofāgs (īpaši mākslinieciski izveidots masīvs zārks).
 
Senatnē Itālijas teritorijā ieradusies visai noslēpumaina tauta - etruski, kas lika pamatus Senās Romas civilizācijai. Pētnieki nav varējuši rast vienotu skaidrojumu - no kurienes viņi atnāca, etrusku rakstība joprojām nav atšifrēta.
 
Cilvēkus visos laikos interesējis jautājums par pašiem cilvēku sabiedrības attīstības pirmsākumiem. Kas mēs esam? No kurienes esam cēlušies? Uz šiem jautājumiem senatnē centās atbildēt reliģijas. Zinātniekus un daudzus citus kritiski domājošus cilvēkus šīs atbildes vairs neapmierina. Kāpēc cilvēki, kas dzīvojuši dažādos kontinentos un nekad nav sastapušies, ir lietojuši līdzīgus darbarīkus un sadzīves priekšmetus, līdzīgi būvējuši monumentālas būves, viņiem bijuši līdzīgi reliģiskie priekšstati? 
 
0piramide-laserpiente-emplumada.jpg0La_Piramide_a_Gradoni_b.jpg
Attēlā: Piramīdas Meksikā un Ēģiptē.
 
Senatnes celtniecības un mākslas grandiozie sasniegumi izraisa lielu interesi. Šķiet, ka ar tā laika tehniskajiem līdzekļiem tādus paveikt nemaz nav iespējams. Joprojām pastāv dažādi skaidrojumi par to, kā uzceltas Ēģiptes un citu teritoriju piramīdas, Stounhendžas akmens svētnīca Anglijā, milzu statujas Lieldienu salās, kā tapušas Naskas tuksneša kilometriem tālu izstieptās precīzās figūras u.c.
 
1995. gadā vācu arheologi kādā pakalnā Turcijā atklāja senāko templi pasaulē. Tas izrādījās līdz šim nebijis atradums, kas ļoti mainīja priekšstatus par akmens laikmetu - ko prata un ko spēja cilvēki senos laikos, kā viņi dzīvoja. Līdz šim atradumam pastāvēja uzskats, ka sabiedrība bija krietni vienkāršāka, cilvēku prasmes - ne tik attīstītas. Pētniekus pārsteidza tempļa kolonnās un sienās izkaltās skaistās dzīvnieku figūras.
 
01GettyImages-499367337-1-E.jpeg
Attēlā: Arheoloģiskie pētījumi Gobekli Tepē Turcijā - senajā templī.
 
Pētījumi ilgst jau 20 gadus, un secināts, ka tempļa būvniecība sākta pirms aptuveni 11 600 gadiem, tas ir vairāk nekā divas reizes senāks par Ēģiptes piramīdām un Stounhendžas templi. Pagaidām nav atrakts viss komplekss, pētījumi turpinās.
 
Kopš seniem laikiem pētniekiem nedod mieru mīts par Atlantīdu - kur atradies tāds kontinents vai sala; stāsts par Lemūriju, kas apvienojusi Austrāliju, Āziju un Dienvidameriku; par Eldorado - mītisku zemi vai pilsētu ar lieliem zelta krājumiem u.c. leģendas.
 
01WaterAdventures_SnorkelTheRuins.jpg
Attēlā: Mītu par nogrimušo Atlantīdu lielā mērā uztur mūsdienās jūras, okeāna dzelmē atrodamās nogrimušās ēkas un pilsētas. Tās mēdz pētīt zemūdens arheologi, bet viņi nav atraduši pārliecinošus pierādījumus, kuras no tām varētu būt nogrimusī Atlantīda.
 
Arī Latvijas vēsturē ir daudz pētāmu lietu.
  • Par ko stāsta, ko nozīmē zīmes (petroglifi) uz klinšakmens alu sienām, kuras zināmas kā latviešu rakstu zīmes? 
  • No kurienes Latvijas teritorijā ieradušies zemgaļu, sēļu, latgaļu tālie senči? Par to ir dažādi uzskati.
  • Kur atradušies 13. gadsimtā nopostītie senlatviešu pilskalni, piemēram, Beverīnas pils, par kuru stāsta Livonijas Indriķis savā hronikā, kas sarakstīta 13. gadsimtā? Ne visu pilskalnu atrašanās vietas ir zināmas.
  • Kur dabā atrodamas rakstītajos avotos minētās leģendāru kauju vietas, piemēram, kur notika Saules kauja? Ir divas hipotēzes, kur tā bija.
  • Vai var ticēt teikām par dažādu pilsētu un apdzīvotu vietu izcelsmi, par pilskalnos paslēptām bagātībām, ezeros nogrimušām pilīm? Šādu un līdzīgu līdz šim neatbildētu jautājumu ir daudz.
 
01Beverinas-pils-2.jpg
Attēlā: Šādi Beverīnas valdnieku Tālivaldi savā gleznā 20. gadsimta pirmajā pusē attēlojis mākslinieks L. Liberts. Gleznu rotā rāmis ar latviešu rakstu zīmēm, lai uzsvērtu latviskumu.
 
Tolaik mākslinieki gleznoja daudzus iztēles radītus senlatviešu valdnieku tēlus, ainas par notikumiem senatnē. Šādi darbi nav jāuztver kā avots par seno laiku vēsturi Latvijas teritorijā - neviens 20. gadsimta mākslinieks nebija redzējis ne valdniekus, ne notikumus, to ticamība ir jāvērtē kritiski.
 
Mākslinieka gleznu gan var vērtēt kā avotu tam laikam, kurā mākslinieks dzīvojis, - kas bijis attēlošanas vērts, kā mākslinieks centies attēlot senos valdniekus, notikumus.
Svarīgi!
Visai ticami, ka daudzi neatrisināti jautājumi laika gaitā var piedzīvot atrisinājumus, - daudzreiz tā jau ir noticis, kad pētnieki meklējuši un atraduši pierādījumus tam, kas iepriekš vērtēts kā mīts.
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 1./ Jura Goldmaņa redakcijā. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2011., 103. lpp.
Dievu šūpulis kārts Turcijā./ Nilss Pēters Gransovs - Bušs. - "Ilustrētā pasaules vēsture", 2016., Jūlijs (Nr. 102)
http://1.bp.blogspot.com/-XEmrklQ7VTk/VV77tAkrSxI/AAAAAAAABJU/TNiBdHVjykQ/s1600/Etruscan-couple1.jpg
http://www.arkiplus.com/wp-content/uploads/2012/12/piramide-laserpiente-emplumada.jpg
http://www.viaggiandoin.com/FOTO/CrocieraNilo/La_Piramide_a_Gradoni_b.jpg
http://cdn.history.com/sites/2/2016/01/GettyImages-499367337-1-E.jpeg
http://www.atlantisbahamas.com/media/Things%20To%20Do/Water%20Adventures/Snorkel%20The%20Ruins/Hero/WaterAdventures_SnorkelTheRuins.jpg
http://spi3.itvnet.lv/upload/articles/37/376427/images/Beverinas-pils-2.jpg