18. Pēti vēstures avotu par karu

 

Tā kā karš jau daudzus gadus neļauj zemkopim strādāt, dzīve kļuvusi tik dārga, ka tagad visur dzirdami izsalkušo vaidi, kliedzieni un gaudas. Ļaudis ēd pašas neiedomājamākās lietas – suņus, kaķus – un pat skaidras dienas laikā ielās grauž mirušo kaulus. Vai pateikt visu līdz galam? Bada dēļ sasniegta tāda nežēlība, ka ciemos un pašā pilsētā ļaudis uzbrūk cits citam, stiprākie nogalina vājākos, cep un ēd viņus.

Nav ko darīt! Nav no kā dzīvot! Ir tā, ka reizēm, nobraucot pat četras jūdzes, ceļā nesastapsi ne cilvēku, ne lopu, ne suni, ne kaķi. Ne ganiem, ne skolotājiem vairs nemaksā. Daudzi noslīcinājušies, nožņaugušies vai sagriezušies. Citi ar sievām un bērniem mirst badā.