Teorija

Apstākļa vārds
  
Apstākļa vārdi ir patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes.
 
Apstākļa vārdi parasti paskaidro:
* darbības vārdu:
Reiz dzīvoja karalis.
reiz (kad dzīvoja?) - apstākļa vārds

* īpašības vārdu:
Dārzā ziedēja spilgti dzeltenas rozes.
spilgti (cik dzeltenas?) - apstākļa vārds

* apstākļa vārdu:
Princese ļoti skaļi aizcirta durvis.
ļoti (cik skaļi?) - apstākļa vārds
 
Apstākļa vārdiem ir piecas dažādas nozīmes – vietas, laika, veida, mēra, cēloņa un nolūka.
Nozīmju pārzināšana ļauj atšķirt apstākļa vārdus no citām vārdšķirām.
 
Nozīme 
Apstākļa vārdi
Vietas nozīme 
apakšā, augšā, augšup, apkārt, visapkārt, kur, nekur, kaut kur, tepat, še, šeit, pretī, šur tur, citur, visur, klāt, tālu, projām, pakaļ u.c.
Laika nozīme
aizvien, atkal, arvien, dažreiz, citreiz, reiz, pašreiz, patlaban, tad, tagad, nupat, šodien, rīt, vakar, tūlīt, vienmēr, kad, tikko u.c.
Veida nozīme
kā, tā, šā, tā, tāpat, sēdus, stāvus, braukšus, jāšus, vaļā, ātri, pēkšņi, klusām, lēnām, citādi, divatā, trijatā u. c.
Mēra nozīme
cik, tik, maz, mazāk, daudz, vairāk, ļoti, pavisam, diezgan u.c.
Cēloņa vai nolūka nozīme
kādēļ, kālab, kāpēc, tādēļ, tāpēc

Apstākļa vārdu rašanās
Lielākā daļa apstākļa vārdu ir radušies no citu vārdšķiru vārdu formām un vārdu savienojumiem.

Daļa apstākļa vārdu, piemēram, kad, kur, tad, ir pirmatnīgi.
 
1. Gandrīz no visiem īpašības vārdiem var darināt apstākļa vārdus, īpašības vārda celmam pievienojot –i, -u vai –ām:
kluss – klusi, klusu, klusām (runāt).
Visbiežāk apstākļa vārdus no īpašības vārdiem darina, pievienojot –i.
 
Apstākļa vārdiem, kas radušies no īpašības vārdiem, ir salīdzināmās pakāpes.
Veidojot apstākļa vārdiem salīdzināmās pakāpes, jāatceras, ka apstākļa vārdi ir nelokāmi.
klusi – klusāk – visklusāk
 
Īpatnējas salīdzināmās pakāpes ir apstākļa vārdam daudz.
daudz - vairāk - visvairāk
 
2. Pamata skaitļa vārdiem pievienojot –atā, radušies apstākļa vārdi divatā, trijatā, četratā u.c.
No skaitļa vārdiem radušies arī tādi apstākļa vārdi kā vispirms, aizvien, otrtik, divtik u.c.
 
3. No lietvārdiem cēlušies tādi apstākļa vārdi kā mūžam, brīžam, laikam, pulka, drusciņ, vakar, augšā, apakšā, iekšā, ārā, kopā, laikā, vietām, vietumis u.c.
 
4. No darbības vārdiem darināti tādi apstākļa vārdi kā stāvu, stāvus, tupu, braukšus, skriešus, sēdus, peldus u.c.
 
Ir apstākļa vārdi, kuriem saikne ar citu vārdšķiru vārdiem ir zudusi: atkal, cik, gana, drīz, jau, ļoti, prom, nu, nost, tik, vēl.
 
Apstākļa vārdu sastāvs
Pēc sastāva apstākļa vārdi ir:
* vienkāršireiz, kad;
* salikteņidaudzreiz, otrreiz;
* vārdu savienojumi -
 kaut kur, diezin cik.
 
Apstākļa vārdu pareizrakstība
1.
Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi apstākļa vārdos salikteņos, kuriem vārda otrā daļa sākas ar to pašu līdzskaņa burtu, ar ko beidzas salikteņa pirmā daļa:
tikko – tik + ko;
otrreiz otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt
cik + kārt(a).
 
2. Kopā rakstāmi ir tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ik-, ne-, pa- vai beidzas ar
 -pat:
jebkad
jebkur
ikreiz
nekur
nekad
pavisam
papilnam
turpat
tāpat
tikpat
 
3. Atsevišķi rakstāmi tie apstākļa vārdi, kam pirmajā daļā ir vārdi kaut, diezin, diez, nez, nezin:
kaut kad
kaut kā
kaut kur
kaut cik
nezin kad
nezin kā
nezin kur
nezin cik
nez kad
nez kā
nez kur
nez cik
diezin kad
diezin kā
diezin kur
diezin cik
diez kad
diez kā
diez kur
diez cik
 
4. Apstākļa vārdi papriekšu un neparko rakstāmi kopā.
Vārdu savienojumi pa priekšu un ne par ko nav apstākļa vārdi, un tie tiek lietoti citādā nozīmē nekā apstākļa vārdi.
 
Papriekšu jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
 
Meitenes jāpalaiž pa priekšu.
Vietas nozīme – meitenēm jāiet pirmajām.
 
Neparko nevilkšu cepuri!
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.
 
Mēs nerunājām ne par ko nopietnu.
Nerunājām neko nopietnu.
  
Apstākļa vārdu lietojums teikumā
 

Teikumā apstākļa vārds ir teikuma palīgloceklis – apstāklis.
Nedrīkst sajaukt terminus:
* apstākļa vārds ir vārdšķira;
* apstāklis ir teikuma palīgloceklis,
par kuru var būt ne tikai apstākļa vārds, bet arī lietvārds.
  
Aiz apstākļa vārdiem daudz, vairāk, visvairāk, maz, mazāk, vismazāk, cik, tik lietvārdi lietojami ģenitīvā.
 
Apstākļa vārds pašreiz radies no vārdiem (šo) paš(u) reiz(i).
Lietot vārdu patreiz ir nepareizi.
 
 
Avots
Latviešu valoda 6. klasei/Dzintra Paegle. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1996. -199 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 66. - 79.lpp.
Valodas labirinti. Latviešu valoda 6. klasei/Antra Rudzīte, Daina Štokmane. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2008. - 222 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 181. – 194. lpp.