Teorija

Apvidvārdi
Vārdus, ko lieto tikai noteiktā apvidū, sauc par apvidvārdiem.

Līdzās literārajā valodā un visā Latvijā pazīstamiem vārdiem latviešu valodas leksikā ir vārdi, ko lieto tikai kādā Latvijas daļā un kas nepieder pie literārās valodas leksikas.
 
Piemērs:
kartupelis:
Kurzemē paralēli plaši lieto vārdu rācenis,
Vidzemes vidienē - vārdutupenis,
Latgalē -buļba;

Piemērs:
varde:
Ziemeļvidzemē lieto vārdukunna,
Rietumkurzemē - vārdunaģe.
Vārdus, ko lieto tikai kādā apvidū un kas nepieder pie literārās valodas leksikas, sauc par apvidvārdiem. 
Piemērs:
aizgore (aizkrāsne),
paugas un rīki (sakas),
pūri (ziemas kvieši),
noridot (nokopt, novākt),
sprēst (vērpt).

Apvidvārdi lielākoties nosauc sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus, vienkāršus darba rīkus, lauksaimniecības produktus, ēdienus, apģērba gabalus, dažādus savvaļas augus.
 
Apvidvārdus izmanto daiļliteratūrā, lai atklātu novada īpatnības.

Viens otrs apvidvārds, ko dažreiz sastop literatūrā, lietots bez īpaša nolūka un liecina tikai par autora leksikas īpatnībām.
 
Piemērs:
,,Gardā smarža no virtuves jaucās ar grūšļa mikli sūro rūgtumu." (Sudrabu Edžus.)
grūslis – ēdiens no sagrūstiem zirņiem, kartupeļiem, kaņepēm;

Piemērs:
,,Kad ilgāk uz vietas cilvēks dzīvo, tad jau salasās visādi grabasti. ( J. Jaunsudrabiņš.)
grabasti – vecas, nederīgas lietas;
Piemērs:
,,Toreiz bija tāda mode, ka apbēdās vajadzēja dalīties ar kaimiņiem, un tāpēc rudeņos staigāja lielas krūzes, pilnas kāpostu un gaļas, no mājas uz māju."( J. Jaunsudrabiņš.)
apbēdas – cūku kaušana un sekojošais mielasts.

 
Atsauce:
Latviešu valoda 5.klasei/Gunta Suhanova un autoru kolektīvs.- Rīga: RaKa, 2001. - 136 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 112 -114.lpp.
Valodas labirinti. Latviešu valoda 5.klasei/Gunta Sālījuma, Vija Valtere.- Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007. - 200 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 183.lpp.
http://www.liis.lv/latval/leksikologija/leksikolog/leks22.htm