Teorija

Tiešā runa ir kādas personas runas vai domu tiešs atkārtojums.
Vārdus, kas norāda uz runātāju vai runas situāciju precīzāk, sauc par piebildi.
Rakstos tiešo runu liek pēdiņās.
 
IEGAUMĒ!
 
  1. Aiz piebildes liek kolu.
    Piebilde: "Tiešā runa."
    Tētis noteica: "Es šodien mājās būšu vēlu."
      
  2. Tiešo runu liek pēdiņās (tiešās runas sākumā pēdiņas apakšā, bet tiešās runas beigās pēdiņas augšā).
    Piebilde: "Tiešā runa."
    Mazais Kārlītis jautāja: "Vai tu man vakarā pasaku palasīsi?
    "
     
  3. Tiešo runu sāk rakstīt ar lielo burtu.
    Piebilde: "Tiešā runa."
    Skolotāja jautāja: "Kurš vēlas pirmais pastāstīt par savu projektu?"
     
  4. Tiešās runas beigu pieturzīme liekama pirms pēdiņām.
    Piebilde: ,,Tiešā runa!"
    Aija iesaucās: "Cik interesants darbs!"
Svarīgi!
Tiešā runa var būt izteikta vienā vai vairākos teikumos.
Piemērs:
Kate stāstīja māsiņai: "Es šodien iešu uz parku pastaigāties. Vai tu nāksi man līdzi?"
 
Tiešās runas teikumos lieto tādas pieturzīmes, kāda ir teikumā paustā attieksme pret īstenību.
Piebilde: "Tiešā runa." (stāstījuma teikums)
Piemērs:
Liene stāstīja: "Es lasu grāmatu."
Piebilde: "Tiešā runa?" (jautājuma teikums)
Piemērs:
Liene jautāja: "Vai tu lasi grāmatu?"
Piebilde: "Tiešā runa!" (izsaukuma teikums)
Piemērs:
Liene iesaucās: "Cik skaista grāmata!"
 
Atsauce:
Zīle. Valodas gudrību grāmata 4.klasei/Gita Andersone, Māra Filatova, Ārija Ptičkina.- Rīga: ZvaigzneABC, 2002. - 216 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 195.- 200.lpp.
Latviešu valodas mācība 4.klasei/A.Karule, A.Lanka.- Rīga: Zvaigzne, 1989. - 165 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 152.- 158.lpp.