Teorija

Tekstu veidi
Luga ir literārs sacerējums, kura būtība atklājas varoņu darbībā un sarunās. Lugas saturs vislabāk atklājas izrādē. Izrādē svarīgs ir aktieru tēlojums, dekorācijas, tērpi un mūzika. Lugas izrāde parasti ilgst 2- 3stundas, tāpēc notikumu tiek sadalīti cēlienos. Cēlieni savukārt sadalīti skatos un ainās.
Lugās visbiežāk tiek izmantots DIALOGS- divu vai vairāku personu runa.
REMARKAS ir rakstnieka paskaidrojumi un norādījumi parasti tiek rakstīti sīkākiem burtiem, citādā drukā vai atdalīts ar iekavām.
 
Pasakas ir literāri sacerējumi, kur darbojošās personas ir vai nu labas vai ļaunas. Nav tādu mazliet labu vai mazliet sliktu personu. Turklāt gandrīz likumsakarīga pasakās ir labā uzvara pār ļauno.
Pasaku sižets nereti ir paredzams. Pasakās notiek nereālas lietas, darbības vieta var būt nezināma vai izdomāta. Pasakas patīk gan lieliem, gan maziem, jo tām ir laimīgas beigas.
Pasakas tradicionāli tiek dalītas dzīvnieku pasakās, brīnumpasakās un sadzīves pasakās.
 
Dzeja ir literatūras veids, kas saistītā valodā pauž autora pārdzīvojumu un kura pazīmes ir ritms, pants un atskaņas.
Dažreiz dzejoļos autors lieto mazos burtus rindu sākumā vai neliek pieturzīmes.
Dzejniece Inese Zandere saka:
"Pieturzīmes ir domātas tam, lai tu zinātu, kur lasot apstāties. [..] Taču dzejolī šīs funkcijas pilda dalījums rindās, ritms un vēl šādas tādas citas viltības."
 
Tautasdziesmas jeb dainas ir sacerējusi pati latviešu tauta. Tās nav ne no vienas citas tautas aizgūtas, nedz kādai citai tautai aizdotas. Daina ir jaukākā un dārgākā manta, kas pieder tikai latviešiem vien. Tautasdziesmas senāk ir tikušas dziedātas, un to svarīga iezīme ir ritms. Ritmu veido uzsvērtās un neuzsvērtās zilbes.
 
Atsauce:
Lasīšanas mācības sākumskolā. Metodisks līdzeklis/Ā.Ptičkina.-Rīga : Pētergailis, 1999. – 112 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 66.-90.lpp.