Teorija

Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders)
Stenders.jpg

(1714 - 1796)
Biogrāfija
Gothards Frīdrihs Stenders (Vecais Stenders) dzimis 1714. gada 27. augustā Lašu mācītājmuižā Augškurzemē (tagadējā Ilūkstes novada Eglaines pagastā), mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera ģimenē. Pirmo izglītību G. F. Stenders guva tēva, Lašu draudzes mācītāja vadībā, pēc tam I. Bauera privātskolā Subatē.

Laikā no 1736. līdz 1739. gadam Stenders studēja teoloģiju Vācijas augstskolās - Jēnā un Hallē. Studiju laikā Hallē viņš strādāja par Frankes bāriņu nama audzinātāju un pieķērās pietiskajam virzienam. Bet, novērodams tā pārmērības, viņš pieņēma racionālistiskus uzskatus, kuru dēļ viņam bija sava vieta bāriņu namā jāatstāj.

Atgriezies Latvijā, Stenders strādāja par mājskolotāju Lielbērstelē (1740 - 1742) un nodevās matemātikas studijām. 1742. gadā viņu iecēla par Jelgavas pilsētas vācu skolas pārziņa palīgu un šajā amatā viņš nostrādāja līdz 1744. gadam. No 1744. gada līdz 1753. gadam Stenders pildīja mācītāja pienākumus Lindes-Birzgales draudzē un sāka interesēties par latviešu valodu. 1752. gadā nodega viņa dzīvojamā ēka un sērgā viņš pazaudēja māju kustoņus, līdz ar to 1753. gadā viņš pārgāja uz Žeimi, Lietuvā, kur nostrādāja līdz 1959. gadam. Lietuvā viņš strādāja Žeimes luterāņu draudzē pie Lietuvas un Kurzemes hercogistes robežas. Šeit viņš smagi saslima un nolēma draudzes mācītāja amatu atstāt.

1759. gadā Stenders otrreiz devās uz Vāciju, Braunšveigu kopā ar ģimeni, kur Helmštetē izgatavoja hercogam ģeogrāfijas globusu. 1760. gadā viņš tika uzaicināts strādāt par jaundibinātās Kēnigsluteras reālskolas vadītāju. 1761. gadā Stenders uzturējās Hamburgā, tad devās uz Kopenhāgenu, kur par Dānijas karaļa Frederika V kases līdzekļiem līdz 1765. gadam izgatavoja divus globusus, nodarbojās ar zinātnēm, un iespējams pasniedza kādas privātstundas.

1765. gadā caur Getingeni, uzkavējoties Pēterburgā, Stenders atgriezās Kurzemē. No 1766. gada līdz 1769. gadam viņš strādāja par palīgmācītāju, bet no 1769. gada līdz 1796. gadam par mācītāju Sēlpils un Sunākstes apvienotajā draudzē. Šajā 30 gadu posmā (1766 - 1796) tapa vairums Stendera grāmatu.

G.F. Stenders mira 1796. gada 17. maijā. Uz viņa kapa akmens Sunākstes kapsētā lasāms uzraksts: Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu.

Literārā un zinātniskā darbība
Visu mūžu G.F.Stenders interesējās par jaunākajiem virzieniem un sasniegumiem literatūras un zinātnes attīstībā. Stenders ir bijis Latvijas 18.gs. kultūras dzīves vērienīgākā un autoritatīvākā personība. Viņa literārā darbība ir bijusi plaša un daudzpusīga, viņš ir rakstījis arī latīņu un vācu valodā.

Pasakas un stāsti. Pirmā laicīgā satura grāmata, kas domāta latviešu dzimtcilvēkiem ir G.F.Stendera "Jaukas pasakas un stāsti" (1766). Otrs izdevums, papildināts ar 24 darbiem, iznāca 1789. gadā - "Pasakas un stāsti". Šajā izdevumā ir 80 pasaku un 70 stāstu. Grāmata ir iedalīta divās daļās - pasakas, t.i., zvēru pasakas jeb fabulas, un stāsti, t.i., sadzīves un joku pasakas. Pasakas sarakstītas koncentrēti. Stāsti apjomā garāki, sižeti sarežģītāki. Gan pasakās, gan stāstos darbība risinās dzīvi, spraigi, dažkārt dramatiski, asprātīgi.

Stendera pasakas un stāsti kļūst arī igauņiem par vienu no pirmajām laicīga satura grāmatām. Tā izdota 1782. gadā igauniski ar virsrakstu "Pasakas un mīklas".

Ziņģes. G.F. Stendera pirmā laicīgās dzejas grāmata latviešu lasītājiem "Jaunas ziņģes" iznāca 1774. gadā, pēc tam pārlabota un papildināta ar nosaukumu "Ziņģu lustes" - 1. daļa 1783. gadā un 1785. gadā, 2. daļa - 1789. gadā. Stenders uzrakstījis vairāk nekā 100 dzejoļu, kurus viņš pats dēvē par ziņģēm. Par paraugiem viņš ņēma vācu 18.gs. pirmās puses dzejnieku dzejoļus, vācu tautas dziesmas, rotaļas, studentu dziesmas. Stenders sarakstījis sižetiskus dzejoļus, kurus viņš dēvē par stāstu dziesmām, svinīgus dzejoļus jeb odas, apceres dzejoļus, idilles, dabas, mīlestības dzejoļus.

Populārzinātniski raksti."Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" iznāk trīs reizes - 1774., 1776. un 1796. gadā. Trešo izdevumu papildināja Vecā Stendera dēls A. J. Stenders. Grāmatai ir divas daļas. Pirmajā daļā ir izklāstītas atziņas dažādu zinātņu nozarēs, otrajā - "Augstas dziesmas un ziņģes" - svinīgi dzejoļi jeb odas par dievu un dabu.

Visvairāk Stenders rakstījis par astronomijas jautājumiem - Zemi, tās formu un virsmu, Saules lielumu un karstumu, Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, par Zemes pavadoni Mēnesi, gadalaikiem, gāju zvaigznēm (planētām) un stāvzvaigznēm. Autors cenšas radīt priekšstatu par Visumu. Grāmatā aplūkoti meteoroloģijas, zooloģijas, botānikas, fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas jautājumi.

Valodnieciskie darbi. G.F.Stendera pirmā valodnieciska satura grāmata ir gramatika "Neue vollständigere Lettische Grammatik"("Jauna pilnīgāka latviešu gramatika"), kas iznāca laikā, kad viņš mēģināja iekārtoties uz dzīvi Vācijā (1761). Priekšvārdos Stenders norāda, ka viņa gramatika neesot sastādīta ne pēc latīņu, ne pēc citu valodu gramatikām, bet pēc izrunas. Grāmata ietvēra arī nodaļu par poēziju, dzejas pielikumu, tajā publicēta svarīgāko latviešu valodas vārdu vārdnīca un folkloras materiāli. Šī darba pārstrādātajam un papildinātajam izdevumam "Lettische Grammatik" ("Latviešu gramatika", 1783) sekoja "Lettisches Lexikon" ("Latviešu leksikons", 1789), kas ilgu laiku bija plašākā latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīca.

Ābeces. Jaunu ievirzi G.F.Stenders dod lasīšanas mācībā. Viņš saraksta "Jauna ABC un lasīšanas mācība" (1782) un "Bildu ābice" (1787).

Reliģiski raksti. G.F. Stenders ir sarakstījis "Svētās gudrībiņas grāmatiņu" (1774), "Tās kristīgās mācības grāmatu" (1776), "Jaunu izskaidrotu dziesmu grāmatu" (1783). Populārākā no viņa reliģiska rakstura grāmatām bija "Svēti stāsti" (1756) jeb "Maza Bībele" (ar 1790. gada izdevumu). 19.gs. tā tika izdota vairākkārt un kļuva par skolas grāmatu. Par paraugu šai grāmatai bija ņemta vācu autora J.Hibnera "Bībeles stāsti", kas pirmo reizi izdoti 1714. gadā.

Atsauce:
Latviešu literatūras vēsture: no pirmsākumiem līdz 19. gadsimta 80.gadiem/O.Čakars, A.Grigulis, M.Losberga. -Rīga: Zvaigzne, 1987. – 446 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 78.-89.lpp.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās/LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. -Rīga: Zinātne, 2003. – 741 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 557 .lpp.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Gothards_Fr%C4%ABdrihs_Stenders
http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/stenders.htm