Nacionālie svētki
Monarhijās nācijas diena parasti tiek svinēta monarha dzimšanas dienā, jo monarhs tiek uzskatītas par valsts simbolu.
Nācijas diena var būt arī diena, kad tika pasludināta valsts neatkarība, piemēram, Lietuva (16. februāris), Latvija (18. novembris), Igaunija (24. februāris), Somija (6. decembris), Polija (11. novembris).
Citās valstīs nācijas diena tiek atzīmēta dienā, kad sākās revolūcija vai brīvības cīņas, piemēram, Francijā, Zviedrijā, Grieķijā, Ungārijā un Portugālē.
Francijā Nācijas dienu atzīmē 14. jūlijā.
Šajā dienā 1789.gadā Lielās franču revolūcijas laikā tika ieņemta Bastīlija - cietoksnis Parīzē, cietums politieslodzītajiem. Pēc gada šis cietoksnis tika nopostīts.
Kopš 1880. gada šī diena Francijā tiek atzīmēta kā nacionālie svētki.
Nācijas dienas atzīmē arī citās valstij nozīmīgās dienās, piemēram, Spānijā nācijas dienu atzīmē tad, kad savulaik Kolumbs atklāja Ameriku.
Spānijā Nācijas dienu atzīmē 12. oktobrī. Šajā dienā 1492. gadā Kristofors Kolumbs izkāpa Amerikas krastā.
Savukārt Īrijā Nācijas diena tiek atzīmēta 17. martā. Tā ir Svētā Patrika, Īrijas aizbildņa, nāves diena. Patriks bija kristīgās baznīcas misionārs un bīskaps, kurš veica savu darbību Īrijā 5. gadsimtā.
Leģenda vēsta, ka Svētais Patriks izmantojis trīslapu āboliņu, lai uzskatāmi izskaidrotu Svēto Trīsvienību. Tādēļ šo svētku simbols ir trīslapu āboliņš.
Šī diena simbolizē kristietības ieviešanu Īrijā. Svētku laikā tiek rīkotas parādes, cilvēki tērpjas zaļas krāsas drēbēs, jo uzskata, ka arī Patriks tērpās zaļas krāsas drēbēs.
Nācijas dienu svinību norisē valstīs ir izveidojušies kopīgi rituāli - valsts vadītāja uzruna tautai, militārā parāde, salūts, koncerts.
Bez nācijas dienas nacionālos svētkus papildina atceres dienas, mazākas nozīmes svētki. Piemēram, Latvijā kā nācijas diena tiek atzīmēts 18.novembris, bet nacionālo svētku sarakstu veido vēl 15 atceres dienas, no kurām 6 saistītas ar traģiskiem notikumiem.
Dažas no šīm atceres dienām:
- 20. janvāris - 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena. 1991. gada 20.janvārī, Barikāžu laikā, padomju militārās specvienības ieņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju. Rīgas centrā notika apšaude, kuras laikā gāja bojā vairāki cilvēki.
- 26. janvāris - Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas diena. Šajā dienā 1921.gadā Lielbritānija, Francija, Itālija, Beļģija un Japāna atzina Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Šī diplomātiskā atzīšana garantēja Latvijas kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.
- 25. marts - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Šajā datumā 1949.gadā notika Latvijas iedzīvotāju masveida izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem, piemēram, Sibīriju. Šīs deportācijas skāra arī Igauniju un Lietuvu. Izsūtāmajiem ļāva ņemt līdzi 1500 kg mantu uz vienu ģimeni. Visu pārējo īpašumu konfiscēja. No Latvijas tika izsūtītas aptuveni 14 tūkstoši ģimeņu.
- 4. maijs - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. 1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma "Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu".
- 14. jūnijs - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 1941.gadā naktī no 13.jūnija uz 14.jūniju notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS soda nometnēm un piespiedu nometināšanas vietām. Daudzi no šiem izsūtītajiem gāja bojā no bada, slimībām, necilvēcīgajiem darba apstākļiem. Jūnijā tika deportēti vairāk nekā 15000 Latvijas iedzīvotāju.
- 4. jūlijs - Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1941.gadā Eiropas ebreju holokausta laikā Rīgā, Gogoļa ielā, nodedzināja Rīgas ebreju sinagogu, kurā bija ieslodzīti cilvēki.
- 11. augusts - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Šajā dienā 1920.gadā Rīgā tika parakstīts Latvijas - Krievijas miera līgums, kurā tika atzīta Latvijas valsts neatkarība, patstāvība un suverenitāte.
- 21. augusts - Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas diena.
- 23. augusts - Staļinisma un nacisma upuru atceres diena. Šajā dienā 1939.gadā tika noslēgs Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgums, kuru dēvē par Molotova - Ribentropa paktu. Šim līgumam tika pievienots slepens protokols par Austrumeiropas sadali. Saskaņā ar šo dokumentu Latvija, Igaunija, Somija un Lietuva nonāca PSRS ietekmes sfērā.
- 11. novembris - Lāčplēša diena. Šajā dienā 1919.gadā Bermontiādes laikā Latvijas armija Rīgā sakāva Bermonta - Avalova karaspēku.
- Decembra pirmā svētdiena - pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Šī diena ir atceres diena 20.gadsimta 30.gadu Staļina represijās cietušajiem cilvēkiem.
Politiskie svētki
Darba svētki. Šie svētki tiek svinēti 1. maijā vai maija pirmajā pirmdienā vairāk nekā 142 pasaules valstīs. Dažās valstīs Darba svētki tiek svinēti citā datumā, piemēram, Austrālijā šos svētkus svin 21. aprīlī.
19. gadsimta vidū strādnieki pieprasīja ieviest astoņu stundu darba dienu. Pirmie šīs prasības 1856. gada 21. aprīlī oficiāli izvirzīja Austrālijas strādnieki. Iedvesmojoties no austrāliešu rīcības, 1886. gada 1. maijā ASV un Kanādā tika rīkoti mītiņi un demonstrācijas. ASV mītiņa laikā nogranda sprādziens, notika sadursmes ar policiju, gāja bojā vairāki cilvēki. Saistībā ar sprādzienu tika apcietināti pieci strādnieki, kuriem tiesa piesprieda nāvessodu, bet vēl trim piesprieda 15 gadus strādāt piespiedu darbu katorgā.
1889. gadā Otrās Internacionāles kongresā tika pieņemts lēmums, ka 1890. gada 1. maiju pasludina par Vispasaules strādnieku solidaritātes dienu, kuras laikā notiktu demonstrācijas ar prasību ieviest astoņu stundu darba dienu, kā arī izvirzītu virkni citu sociālo prasību. Šos svētkus sāka atzīmēt katru gadu.
Attēlā - 1912. gada 1. maija mītiņš ASV.
Starptautiskā sieviešu diena. Šīs dienas izveidei ir neliela priekšvēsture. 1908. gada 8. martā Ņujorkas sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija aicināja sievietes uz mītiņu. Šajā dienā vairāk nekā 15000 sieviešu devās gājienā cauri pilsētai ar plakātiem rokās, kuros tika izteikts aicinājums cīnīties par sieviešu vienlīdzību, sievietes pieprasīja saīsinātu darba dienu, ar vīriešiem vienlīdzīgu atalgojumu, tiesības piedalīties vēlēšanās.
1910. gadā Kopenhāgenā notika Starptautiskā sieviešu konference, kuras laikā vācu komuniste Klāra Cetkina (1857-1933) ierosināja svinēt Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu, kuras laikā sievietes rīkotu mītiņus un gājienus. Šāds lēmums arī tika pieņemts - par šo svētku dienu tika pasludināts 19. marts.
Attēlā - Klāra Cetkina (1920.gads).
Sākot ar 1914. gadu lielākajā daļā Eiropas valstu Starptautisko sieviešu dienu sāka svinēt 8. martā.
Mūsdienās ļoti daudz politisko svētku dienu nosaka ANO un UNESCO.
Papildinformācija:
- Svētā Patrika diena (angļu valodā)
- 1941.gada jūnija deportācijas Latvijā
- 1949.gada marta deportācijas
- Latvijas-Krievijas miera līgums
- Starptautiskā sieviešu diena (angļu valodā)