Teorija

Māksla senajam cilvēkam ļāva izprast vidi, kurā viņš dzīvo. Nodarbošanās ar mākslu bija cieši saistīta ar reliģiskām vajadzībām, rituāliem.
Svarīgi!
Pastāv uzskats, ka pirmsākumos attēlojumi uz alu sienām tika radīti medību rituāliem, kā arī kā mērķis šaušanā un šķēpa mešanā, lai trenētos medībām.
Cilvēks uzskatīja, ka ar attēla palīdzību jau ir ieguvis varu pār šo dzīvnieku, un ka šāda darbība ir veiksmīgu medību garants.
 
Senais cilvēks veidoja dažādus mākslas darbus - gan tādus, kurus mūsdienās dēvē par monumentālo mākslu (klinšu zīmējumi, gleznojumi, ciļņi uz alu sienām un griestiem, kuri pārsvarā kalpoja kulta vajadzībām; tie tika gleznoti lieli, akcentējot atpazīstamību), gan tādus, kurus dēvē par stājmākslu (nelielas apaļskulptūras, grebumi uz kaula vai raga).
 
Vēl pazīstami tādi senā cilvēka mākslas darbi kā ieskrāpējumi uz klinšu virsmas, alu sienām - petroglifi.
 
petro.jpg
 
petro2.jpg
 
petro1.jpg
 
Ja neliela izmēra mākslas darbi sastopami gandrīz visās seno cilvēku apdzīvotajās teritorijās, tad monumentālā māksla sastopama pārsvarā tikai Eiropas dienvidrietumos. Vieni no slavenākajiem monumentālās mākslas paraugiem ir alas zīmējumi Altamirā, Ziemeļspānijā, un Lasko alā Francijā.
 
altamira2.jpg
Altamira
 
altamira1.jpg
 
altamira.jpg
 
lasko.jpg
Lasko
 
lasko1.jpg
 
lasko3.jpg
 
Alu griestu gleznojumu centrā parasti tika attēloti bizoni, sumbri, zirgi, sieviešu figūras. Pārējās alas griestu daļās var ieraudzīt citu dzīvnieku attēlus. Dažreiz šie zīmējumi uzzīmēti viens uz otra. To varētu izskaidrot ar faktu, ka senais cilvēks ticēja - ja zīmējums jau reiz ticis uzzīmēts uz alas sienas, tad šī vieta ir enerģētiski spēcīgāka. Tā kā senais cilvēks uzzīmētos dzīvniekus apveltīja ar spēku, tad viņš ticēja, ka vairākkārt zīmētais dzīvnieks iegūs vēl lielāku spēku.
 
Agrā paleolīta gleznojumiem raksturīgi lieli dzīvnieku attēlojumi, bieži vien to dabiskajā izmērā. Dzīvniekiem tika precīzi attēlotas visas detaļas - tos gleznoja tā, lai būtu redzamas visas četras kājas, abas acis. Gleznojumos var saskatīt lāčus, lauvas, vilkus, lūšus, lielos zālēdājus, piemēram, briežus, bizonus, zirgus. Ja dzīvnieku figūras tika attēloti pēc iespējas precīzāk, tad cilvēks tika attēlots shematiski.
 
lasko4.jpg
 
Tas izskaidrojams ar faktu, ka dzīvnieku attēlus izmantoja rituālos kā īsto dzīvnieku aizstājējus. Attēloja tos dzīvniekus, kurus senais cilvēks medīja. "Pats cilvēks droši vien piedalījies darbībās ap dzīvnieka attēlu - maģiskās manipulācijās, medību rituālās imitācijās, nogalinātā dzīvnieka gara pielabināšanā. Lielie dzīvnieku attēli varēja kalpot par augstākā spēka simboliem vai arī tikt pielūgti kā totēmi - dzīvnieki un augi, kuru sugas saistītas ar cilvēku radnieciskām saitēm."1
 
brunjurupucis.jpg
Bruņurupucis
 
"Gleznošanai tika izmantotas krāsas: dzeltenais un sarkanais okers, melnais - kvēpi un ļoti reti baltais, ko ieguva no izmeklētiem baltajiem māliem. Kā saistviela visvairāk tika izmantoti dzīvnieku tauki. Iespējams, arī augu eļļas. Krāsu uzklāja vai nu ar roku, vai kociņu. Lietota arī ota - kāds dzīvnieku spalvu kušķis. Atrasti dažādi pielāgojumi krāsas jaukšanai un uzglabāšanai.
 
Zīmējumu un gravējumu darināšanai bija nepieciešami arī speciāli instrumenti, piemēram, krama kalts. Tātad, lai nodarbotos ar jaunradi, cilvēkam bija rūpīgi jāsagatavojas. Tas liecina, ka šāda veida nodarbošanās nebija nejaušs laika kavēšanas līdzeklis, bet gan mērķtiecīga un plānota darbība."1 Krāsojumam bija liela nozīme, piemēram, sieviete tika krāsota sarkanā krāsā, bet vīrietis - melnā.
 
tasil.jpg
 
Paleolīta mākslā liela nozīme bija sievietes - mātes figūrai. Šīs figūriņas mēdz dēvēt par "paleolītiskajām Venērām". Viena no pazīstamākajām ir Villendorfas Venēra - sievietes skulptūriņa, atrasta Austrijas ciemā Villendorfā. 
 
venera.jpg
Villendorfas Venēra
 
Sieviešu figūriņas tika attēlotas vai nu bez galvas, vai arī ar bezveidīgām sejām, akcentējot krūtis, vēderu un gurnus. Tādējādi tika norādīts uz sievietes galvenajām funkcijām seno cilvēku sabiedrībā - radīt un audzināt pēcnācējus.
 
venera1.jpg
 
venera3.jpg
Svarīgi!
Sieviete bija zemes auglības simbols, dzīvības devēja. Bieži vien sievietes tika attēlotas ar ragu rokās, kas saistīts ar auglības kultiem un simboliem.
venera2.jpg
 
Simboliski šīs figūriņas nozīmēja atdzimšanu. Senais cilvēks ticēja, ka, līdzīgi kā māte dod dzīvību bērnam, tā arī zeme reiz dos dzīvību kapā guldītajam cilvēkam. "Kapu kopiņas imitē Zemesmātes vēderu, kas kādu dienu varbūt pāršķelsies, dāvājot mirušajam dzīvību."2 Tādēļ šīs figūriņas deva līdzi kapā kā cerību atdzimšanai.
 
Bez sievietes un lielā dzīvnieka tēla seno cilvēku mākslā sastopamas arī ģeometriskas figūras, līnijas, dažādi ornamenti, kā arī tā saucamās "negatīvās rokas" - cilvēka plaukstas atveidojumi, apvilkti ar melnu krāsu. Iespējams, ka šādi attēli nozīmēja maģisku aizsardzību vai piederību.
 
rokas.jpg
 
Tika attēloti arī putni, čūskas un zivis, bet ļoti reti. Iespējams, ka šīs radības tika pretstatītas zālēdājiem. Uzskata, ka putni simbolizē garīgo debesu pasauli. Pastāv arī teorija, ka tādējādi tiek atspoguļots pasaules dalījums trīs daļās - putni atbilst debesīm, dzīvnieki zemei, bet čūskas un zivis - pazemei. Tas sasaucas ar pasaules koka modeli ar pasaules dalījumu trīs daļās, kuru pazina senais cilvēks un kas vēlāk atspoguļojas daudzu tautu un cilšu mitoloģijā.
 
"Jau vēlīnajā paleolītā, bet īpaši mezolītā un neolītā rodas interese par sižetu. Sāk parādīties izvērsts stāstījums. Mākslas tēli kļūst aizvien stilizētāki. Galvenais vairs nav parādīt dabisku, reālistiski izveidotu formu, bet gan kāda notikuma, darbības, medību vai rituāla saturu.
 
Sevišķi bagātas ar dažādiem mednieku grupu un dzīvnieku baru attēlojumiem ir Tasilandžeras gleznojumi Alžīrijā (Ziemeļāfrikā).
 
tasil2.jpg
 
tasil3.png
 
Sastopamas visai sarežģītas kompozīcijas, arī dažādi grūti izskaidrojami tēli, kas izsaukuši visfantastiskākās hipotēzes un izskaidrojumus.
 
Cilvēks sāk stāstīt par saviem piedzīvojumiem. Mākslinieks mēģina attēlot notikumu dažādās fāzes. Gleznojumos parādās lielas cilvēku grupas. Daudzas kompozīcijas ir grūti atšifrējamas."1
 
 
Papildinformācija:
  
Atsauce:
1. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē, 1.daļa/Andrejs Mūrnieks. - Rīga: RaKa, 1998. - 404 lpp. - izmantotā literatūra: 56.-60.lpp.
2. Kultūras vēsture. Kultūras jēdziens un senie laiki/Ligita Zitāne. - Rīga: RaKa, 1997. - 112 lpp. - izmantotā literatūra: 43.lpp.
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Petroglyphs_of_Qobustan.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Libya_5321_Meercatze_(Gatti_Mammoni)_Petroglyphs_Wadi_Methkandoush_Luca_Galuzzi_2007.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Newspaper_rock.jpg
http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Datei:AltamiraBison.jpg&filetimestamp=20081225195853
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Altamira,_bison.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Altamira-1880.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Lascaux_04.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Lascaux_II.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Lascaus,_Megaloceros.JPG
http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Datei:Lascaux_01.jpg&filetimestamp=20070715211009
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Rock-painting-turtle.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Femme-gravure.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Wien_NHM_Venus_von_Willendorf.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Vestonicka_venuse_edit.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Venus_de_Lespugue_(replica).jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Venus-de-Laussel-vue-generale-noir.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:SantaCruz-CuevaManos-P2210651b.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Algerien_5_0049.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Tassili_camellos.png