Teorija

Programmatūras lietošanas noteikumi
Veicot programmu lejupielādi globālajā tīmeklī vai kopējot tās kompaktdiskā, aizdodot vai kā citādi izplatot programmas, jāpārliecinās, ka netiek pārkāptas autortiesības.
Neatļautu programmatūras kopēšanu personiskai vai komerciālai izmantošanai sauc par datorpirātismu.
Programmatūras lietošanas noteikumus nosaka programmatūras licence (software licence), kas ir lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās un nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību.
Svarīgi!
Pirms programmatūras lietošanas noteikti jāiepazīstas ar programmatūras licenci, ko var izdarīt pirms programmas pirkšanas vai lejupielādes vai instalēšanas procesā.
Programmatūras veidus saistībā ar iespējamo maksu par to un autortiesībām var iedalīt šādi.
  
Programmatūras tipi
  
Komercprogrammatūra  ir programmatūra, kas ir jāiegādājas par maksu. Vienai un tai pašai programmatūrai var būt vairākas atšķirīgas cenas, atkarībā no tās izmantošanas mērķa, piemēram, mazāka cena izglītības iestādēm vai to iegādājoties kopā ar jaunu datortehniku.
Kā komercprogrammatūras piemērus var minēt operētājsistēmu Microsoft Windows un biroja lietotņu pakotni Microsoft Office.
 
Izplatāmprogrammatūra(shareware) ir programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izplata bez maksas.
Izplatāmprogrammatūru var lejupielādēt no interneta vai arī tā var tikt izplatīta kompaktdiskos.
Izplatāmprogrammatūru var instalēt par brīvu un lietot noteiktu laiku. Lai programmatūru lietotu ilgāk, tā ir jāreģistrē. Parasti reģistrācija ir par maksu un tā dod tiesības iegūt arī programmas uzlabojumus un atbalstu. Šo programmatūru parasti var kopēt un nodot arī draugiem un kolēģiem, taču arī viņiem vēlāk būs nepieciešama reģistrācija.
Ja pēc noteiktā laika perioda programma netiek reģistrēta, tās turpmāka lietošana ir nelikumīga, un tā ir jāatinstalē. Piemēram, arhivēšanas programmas WinZip un WinRar.
 
Brīvprogrammatūra - programmatūra, par kuru nav jāmaksā. Arī šai programmatūrai licencē var tikt noteiktas autortiesības, kurās norādīti programmas izmantošanas noteikumi.
 
Brīvprogrammatūrai ir vairāki veidi.
 
Bezmaksas programmatūra (freeware) ir datorprogrammas, ko lietotājs var izmantot bez maksas.
Lai arī bezmaksas programmatūra iegūstama par brīvu, arī uz to attiecas autortiesības. Tas nozīmē, ka ar programmatūru nedrīkst veikt citas darbības kā tikai tās, ko autors ir norādījis licencē, piemēram, nedrīkst to pārdot.
Pastāv arī tā saucamās demonstrācijas jeb izmēģinājuma (demo vai trial) versijas, kas arī lietojamas par brīvu. Tās tiek izplatītas ar nolūku iepazīstināt lietotājus ar kādas jaunas programmas iespējām. Parasti programmas demonstrācijas versija nesatur visas pilnās versijas iespējas. Ja lietotājam programma ir iepatikusies, viņš var iegādāties pilno versiju par maksu.
 
Brīvā programmatūra (free software) - programmatūra, kuru kopā ar tās pirmkodu bez maksas izplata lietotājiem. savukārt lietotāji to var lietot, modificēt un izplatīt tālāk, ja tie garantē, ka norādes uz sākotnējā izstrādājuma autora vārdu un autortiesībām netiek dzēstas vai mainītas un programmatūrā veiktās izmaiņas ir skaidri norādītas.
 
Atklātā jeb atvērtā pirmkoda programmatūra (open source software) ir programmatūra, kuras pirmkods (programmas teksts) ir atklāti pieejams ne tikai tās veidotājiem, bet arī lietotājiem. Šādas programmatūras priekšrocība ir iespēja tās programmētājiem un lietotājiem jau programmas izstrādes gaitā attīstīt un pielāgot programmu specifisku uzdevumu risināšanai.
Atklātā pirmkoda programmatūra ir, piemēram, operētājsistēma Linux un biroja lietotņu pakotne OpenOffice.org.
Atklātā pirmkoda programmatūrai izmanto dažāda tipa licences, kā arī to versijas, piemēram:
GPL (General Public License), kas ir viens no populārākajiem licences veidiem. Tas nosaka, ka pirmkods var tikt brīvi kopēts, izplatīts un modificēts, taču ikvienam, kurš to izmanto, jāsaglabā GPL licences tips un veiktie pārveidojumi jānodod koplietošanā citiem.
BSD (Berkeley Software Distribution License), kas nosaka, ka lietotājs programmu var brīvi izmantot jebkuriem mērķiem, modificēt to un izplatīt tās kopijas, bet obligāti ir jābūt pieejamam pirmkodam.
Atsauce:
Informātika pamatskolai.7.klase. K. Veiss, Zvaigzne ABC, 2011. 6.lpp.