Teorija

Meklēšana pēc zināmas tīmekļa lappuses adreses
Adreses iespējams iegūt dažādos veidos:
  • ārzemēs populāri ir žurnāli, kuros apkopotas adreses par konkrētām tēmām;
  • adreses tiek norādītas dažādos reklāmas materiālos;
  • regulāri meklējot informāciju par noteiktu tematu, lietotājs pats atlasa derīgākās adreses;
  • adresi var ieteikt cits lietotājs, kas interesējas par to pašu jomu.
 
Meklēšana pēc atslēgas vārda
 
Atslēgas vārds ir vārds, kas raksturo meklējamo tēmu. Lai informāciju meklētu pēc atslēgas vārda, lieto meklētājprogrammas.
Meklētājprogramma ir programma, kas globālajā tīmeklī esošajos dokumentos meklē norādītos atslēgas vārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
Tabulā doti populārāko meklētājprogrammu nosaukumi un to vietrāži URL.
 
  
Meklētājprogramma
  
Vietrādis URL
 
Ask
http://www.ask.com
ask.png
Bing
http://www.bing.com
bing.png
Google
http://www.google.lv
google.png
Yahoo
http://www.yahoo.com
yahoo.png
AltaVista
http://www.altavista.com
altavista.png
 
Informācijas meklēšana, lietojot meklētājprogrammu Google:
 
google_mekl.png
 
Meklētājprogrammas darbības principi
"Lai lietotājs varētu atrast sev interesējošo tīmekļa vietni, tai jābūt indeksētai. Šo darbību palīdz veikt speciāla programmatūra, ko sauc par rāpuli (crawler). Rāpulis pārvietojas no vienas Interneta saites uz citu un apkopo atrastās lapas. Šo procesu sauc par rāpošanu (web crawling). Parasti rāpošanas process sākas lielos serveros, kur rāpulis indeksē kādu populāru Interneta vietni un tālāk seko šajā vietnē atrastajām saitēm(links), tādā veidā pārvietojoties pa visu plašo Internetu.
 
Meklētājprogrammas „Google” aprakstā teikts, ka tā izmanto vairākus rāpuļus vienlaikus un tie nepārtraukti rāpo pa tīmekli, katrs rāpulis var veidot 300 pieslēgumus vienlaicīgi un rāpot ar ātrumu 100 tīmekļa lapas sekundē, tādā veidā katru sekundi saglabājot datus 600 kilobaitu lielumā.
 
Pirmie rāpuļi ievāca tikai tīmekļa lapu nosaukumus, bet mūsdienās tie pieraksta visu tīmekļa lapas saturu, dažādu datņu tipus kā pdf,doc un mp3, kā arī tīmekļa vietnes meta datus. Tīmekļa vietnēs var arī ievietot norādījumus rāpulim.
 
Spēkā ir pieņēmums, ka, jo lielāks ir aplūkoto saišu skaits un, jo biežāk tās tiek pierakstītas, jo pilnīgāks ir indekss. Savukārt, jo pilnīgāks ir indekss, jo pastāv lielāka iespēja, ka meklēšanas rezultātu lapas ar attiecīgajiem vārdiem, vislabāk atbildīs meklētajam vaicājumam.
 
Pie indeksa veidošanas jeb saraksta sakārtošanas, informācija tiek kārtota tā, ka zinot konkrētu URL, varētu atrast vārdus, kas uz to attiecas. Šeit jāņem vērā divi aspekti: kādu informāciju rāpulis saglabā un kāda metode tiks izmantota informācijas indeksēšanai. Ja ir saglabāta visa lapas struktūra, tad meklētājprogramma var noteikt lapā atrodamo vārdu svaru, ņemot vērā vai tie parādās lapas augšdaļā, apakšvirsrakstos, saitēs, meta datos vai virsrakstā. Katrai meklētājprogrammai ir savs veids kā tā novērtē lapas tekstu, tādēļ ievadot vaicājumu dažādās meklētājprogrammās, rezultāti var atšķirties. Bieži vien dažas lapas dažādu iemeslu dēļ netiek iekļautas indeksā, te nu jāatceras, ka meklētājprogrammas izstrādā privāti uzņēmumi tāpēc tiem ir tiesības rīkoties kā tie vēlas, lapas īpašnieks nevar piespiest meklētājprogrammu to iekļaut savā indeksā.
 
Tālāk indeksa dati tiek saspiesti, lai ietaupītu servera vietu. Piemēram, „Google” aprakstā teikts, ka tā izmanto 2 baitus, lai saglabātu datus par katra atrastā vārdu fonta izmēru, pozīciju, burtu lielumu un citu informāciju.
 
Beidzamais solis ir datu bāzes izveide, lai lietotājs varētu piekļūt indeksam.
Tālāk jau lietotājs ievada meklējamos vārdus jeb vaicājumu meklētājprogrammā, meklētājprogramma savieno šo vaicājumu ar datu bāzi, ko tā izveidojusi no indeksa, un, kā jau iepriekš tika minēts, izveido sarakstu ar URL saitēm un to īsu izklāstu. Vaicājums, ko lietotājs ievada meklēšanas lauciņā var būt pavisam īss, viens vai divi vārdi, kā arī pietiekami sarežģīts."
 
Meklēšana katalogos
Katalogs ir alfabētiski vai pēc kāda cita principa sakārtots tēmu saraksts.
 
Latvijas interneta katalogs www.letonika.lv/
Ieraksti katalogā :
• sagrupēti pa nozarēm;
• sarindoti pēc alfabēta vai ekspertu veidota reitinga
Ierakstam ir norādīta pamatvaloda - latviešu, angļu, krievu vai vācu.
Iespējama ierakstu pārlūkošana, filtrēšana un meklēšana.
  
RTU Tālmācību Studiju Centra sagatavotie videomateriāli:
https://www.riga.lv/media/talmaciba/begin/2b.html
https://www.riga.lv/media/talmaciba/begin/2c_1.html
https://www.riga.lv/media/talmaciba/begin/2c_2.html
 
Atsauce:
Informātika pamatskolai 5.klase. K. Veiss. Zvaigzne ABC, 2011. 142.-144.lpp.
Meklētājprogramma http://lv.wikipedia.org/wiki/Mekl%C4%93t%C4%81jprogramma
Meklētājprogrammas. http://www1.linux.edu.lv/mspamati/5.gramata/1050402.htm
Meklētājprogrammas. Vadims Šapčenko. Autors: Una Endziņa © http://www.interneta-vietnes.lv/seo/mekletajprogrammas-una-endzina/
Informācija un komunikācija 7.modulis Studenta Grāmata. V. Vēža redakcijā  Rīga, Latvijas Universitāte - 2006