Teorija

Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas
Latvijā ziņas par iedzīvotāju skaitu fiksē regulārās tautskaitēs, kuras notiek reizi 10 gados. Starplaikā starp tām iedzīvotāju skaitu aprēķina, izmantojot informāciju par reģistrētiem dzimušajiem, mirušajiem cilvēkiem un migrācijas gadījumiem. 2011. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 236 910 iedzīvotāji.
Pētījumi liecina, ka 13. gs. tagadējā Latvijas teritorijā bija apmēram 200 tūkst. iedzīvotāju. Dažādos Latvijas vēsturiskās attīstības posmos iedzīvotāju skaits nemitīgi mainījies biežo karu, epidēmiju un neražu izraisītā bada dēļ.
 
Population_of_Latvia_latviski.PNG
Latvijas iedzīvotāju skaits (miljonos) no 1950. līdz 2010. gadam.
 
 
Demogrāfiskie procesi
 
Demogrāfiskie procesi ir visas ar iedzīvotājiem saistītās parādības, kas rada un nosaka cilvēku paaudžu maiņu (dzimšana, miršana, laulība, šķiršanās, mūža ilgums).
Demogrāfiskos procesus pēta un novērtē demogrāfijas zinātne.
Iedzīvotāju ataudzi būtiski ietekmē divi dabiski faktori: dzimstība un mirstība. Dzimstība ir galvenais faktors, kas nosaka iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņas. Dzimstības līmeņa raksturošanai un salīdzināšanai parasti izmanto relatīvu rādītāju - dzimstības koeficientu.
 
Dzimstības koeficients ir kādā periodā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu (parasti pret 1000 iedzīvotājiem).
To aprēķina, dalot noteiktā laika periodā dzimušo bērnu skaitu ar valsts iedzīvotāju skaitu un šo dalījumu reizinot ar 1000. Iegūtais rezultāts ir 1/1000 daļa jeb 1 ‰ (promile).
Dzimstība ir dabisks bioloģisks process, tomēr to ietekmē arī reālie ekonomiskie un sociālie apstākļi valstī - iedzīvotāju labklājības līmenis, saimniekošanas veids, medicīnas un veselības aizsardzības attīstība, izglītības un kultūras līmenis, dzīvesveids, kā arī reliģiskās tradīcijas. Lai dzimstību valstī veicinātu (vai arī ierobežotu) valstis izstrādā un realizē demogrāfisko politiku. Tā kā Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm dzimstības koeficients ir viens no zemākajiem, Latvijā demogrāfiskā politika ir vērsta uz dzimstības palielināšanu.
 
Demogrāfiskā politika ir pasākumu sistēma, lai ietekmētu demogrāfiskos procesus, parasti – iedzīvotāju skaita palielināšanu vai ierobežošanu, veicinot vai ierobežojot dzimstību.
Mirstību ietekmē gan dzīvesveids un dzīves apstākļi, gan ekoloģiskā situācija un medicīniskās aprūpes līmenis. Arī mirstības līmeni raksturo relatīvs rādītājs - mirstības koeficients.
 
Mirstības koeficients ir noteiktā periodā (parasti – gadā) mirušo iedzīvotāju skaita attiecība pret iedzīvotāju skaitu (parasti 1000 iedzīvotājiem).
Latvijā jau kopš 20.gs. vidus mirstības līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā, kaut gan dzīves apstākļi un medicīniskā aprūpe ir salīdzinoši labvēlīga. Cilvēki mirst ne tikai novecošanas, bet arī dažādu slimību un negadījumu dēļ. Pēc 2000. gada datiem visvairāk cilvēku mirst no sirds un asinsrites sistēmas slimībām, kā arī no ļaundabīgajiem audzējiem. Salīdzinoši liels ir arī satiksmes negadījumos, vardarbības dēļ un pašnāvībās bojā gājušo skaits.
Dzimstības un mirstības līmeņa starpība atspoguļo iedzīvotāju skaita dabisko pieaugumu vai samazinājumu.
 
Dabiskais pieaugums jeb ataudze ir iedzīvotāju skaita izmaiņas dabisko procesu (dzimstības un mirstības) rezultātā.
Ja dzimstības līmenis ir lielāks kā mirstības, tad iedzīvotāju skaits pieaug un dabiskais pieaugums ir pozitīvs, bet ja mirstība ir lielāka par dzimstību, tad dabiskais pieaugums ir negatīvs. Arī šo rādītāju izsaka promilēs, aprēķinot par cik pieaudzis vai samazinājies iedzīvotāju skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
Diemžēl Latvijā nenotiek dabiskā ataudze, jo dabiskais pieaugums 20.gs. ir bijis neliels. Pēdējos gados mirstības līmenis pārsniedz dzimstības līmeni un dabiskais pieaugums ir negatīvs, notiek iedzīvotāju skaita samazināšanās jeb depopulācija.
 
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā par 10 gadiem
 Gads           
Iedz. skaits (x1000)
Dzimušo skaits
Mirušo skaits
Dabiskais pieaugums
1950
1 887
33 137
24 250
8 887
1960
2 121
35 468
21 314
14 154
1970
2 359
34 333
26 546
7 787
1980
2 512
35 534
32 100
3 434
1990
2 663
37 918
34 812
3 106
2000
2 373
20 248
32 205
-11 957
2010
2 231
19 219
30 040
-10 821

Depopulācija ir kādas teritorijas iedzīvotāju skaita absolūta samazināšanās.
Prognozes liecina, ka depopulācija saglabāsies arī tuvākajā un vidēji tālā perspektīvā. Paaudžu nomaiņas un sašaurināšanos un depopulāciju izraisa gan tautas dzīves līmeņa pasliktināšanās, gan ieilgusī sociālās sfēras nozaru finansēšana pēc pārpalikuma principa. Valstī visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinās valsts austrumu rajonos, īpaši Ludzas, Krāslavas un Balvu rajonā.
 
Visā pasaulē pieaug mūža ilgums. To nosaka cilvēku dzīvesveids, dzīves vides kvalitāte un iedzimtība. Ekonomiski attīstītās valstīs cilvēki dzīvo visilgāk. Vidējais mūža ilgums ir svarīgs dzīves apstākļu raksturotājs un viens no nozīmīgākajiem iedzīvotāju sociālās labklājības rādītājiem. Latvijā 2003. gadā vīriešu mūža ilgums bija 65,4 gadi, sieviešu - 76,8 gadi. Salīdzinot ar attīstītajām valstīm, Latvijas vīrieši dzīvo vidēji par 11-12 gadiem, sievietes - par 4-7 gadiem īsāku mūžu. Saglabājoties pašreizējai demogrāfiskajai situācijai, Latvija var kļūt par vecu un apgādājamu ļaužu zemi.
Visgarākais mūžs Eiropā ir Šveices, Zviedrijas un Islandes iedzīvotājiem.
 
 
Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas 2000.-2010. gadā
 
Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. 2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un nepilsoņi).
Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits šajā periodā samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā - par 2600. Kopš 2000.gada iedzīvotāju īpatsvars 15-64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15-64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars - par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%.
2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 219) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni.
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija
Zinaida Melbārde, Oļģerts Nikodemus, Maija Rozīte – Latvijas ģeogrāfija 9. klasei 14.-18.lpp. Apgāds Zvaigzne ABC, 2003
Jāzeps Jankevics - Latvijas ģeogrāfija. Palīgs skolēniem 7.-11. lpp. Apgāds Zvaigzne ABC, 2005
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Population_of_Latvia_latviski.PNG