Apdzīvotība raksturo kādas teritorijas iedzīvotāju blīvumu, ko izsaka ar pastāvīgi teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaita daudzumu uz teritorijas vienību, parasti uz \(1\) kvadrātkilometru ( \(1\) \(km^2\)).
 
Kādas teritorijas apdzīvotības blīvumu ļoti ietekmē dabas apstākļi, sevišķi klimats un virsmas reljefs. Liela nozīme ir arī teritorijas vēsturiskajai attīstībai, sociāli demogrāfiskajiem procesiem - dabiskai ataudzei, migrācijai. Apdzīvotības blīvumu ietekmē arī politiski ekonomiskie apstākļi, piemēram, iedzīvotāju labklājības pieaugums, jaunu satiksmes ceļu izbūve, ceļu tīkla sakārtošana un kvalitātes uzlabošana, jaunu saimniecisku ražošanas objektu rašanās. Tas piesaista strādājošos un palielina teritorijas iedzīvotāju skaitu, tātad arī apdzīvotības blīvumu (kā tas notiek Pierīgā un citur pasaulē). Blīvi apdzīvoti seni lauksaimniecības rajoni ar labvēlīgu klimatu un auglīgām augsnēm, piemēram Indas - Gangas zemiene, Lielais Ķīnas līdzenums. Biezi apdzīvoti ir derīgo izrakteņu ieguves rajoni uz kuru pamata attīstījusies rūpniecība, kas savukārt veicināja iedzīvotāju koncentrēšanos šajos rajonos, kā piemēram Vācijā, Reinas- Rūras, Lielbritānijā Midlendas, Polijā Augšsilēzijas, ASV Apalaču ogļu ieguves rajonos un daudzviet citur. Savukārt pārāk auksta un karsta, sausa klimata apstākļos, augstkalnu rajonos apdzīvotības blīvums ir ļoti niecīgs, piemēram, Grenlandē, Sahārā un Tibetas kalnienē.
 
Apdzīvotības blīvumu \(B\) matemātiski aprēķina dalot teritorijā dzīvojošo cilvēku skaitu ar teritorijas platību:
 
B=Iedz.skaitsTeritorijasplatība \(cilv./km^2\)
 
Līdz ar to daudzās planētas vietās tādās kā D, DA, A Āzijā un citur ar cilvēku dzīvei labvēlīgiem dabas un vēsturiskiem sociāli ekonomiskiem apstākļiem ir ieveidojusies pārapdzīvotība. 
Pārapdzīvotība - pārāk liels iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums teritorijā salīdzinājumā ar tās platību un pieejamiem dabas resursiem.
Pārapdzīvotība savukārt veicina pārāk lielu antropogēnoslodzi uz apkārtējo dzīves vidi un tās ekoloģiju, kura nespēj vairs normāli funkcionēt un dabiski atjaunoties.
Antropogēnā slodze - cilvēka tiešās vai netiešās darbības ietekme gan uz dabu kopumā, gan arī uz atsevišķiem tās elementiem.
To veido vielas, objekti, procesi, kas rada slodzes uz dabas komponentiem vai teritorijām un ir saistīti ar cilvēka saimniecisko un cita veida darbību apkārtējā vidē. Sevišķi liela vidi degradējoša antropogēnā slodze ir Indijā, Bangladešā, Ķīnā, Nigērijā, Brazīlijā un citur.