Pilsētas ir gandrīz tikpat sens apdzīvojuma veids kā lauku apdzīvojums. Tās veidojās auglīgās upju ielejās, jūru piekrastēs, ērtu tirdzniecības ceļu krustpunktos, kļūstot par administratīviem, reliģiskiem, tirdzniecības, militāriem un cita veida centriem. Piemēram Senajā Divupē, Nīlas upes ielejā, Indas - Gangas zemienē, Lielajā Ķīnas līdzenumā un citur pasaulē.
Pilsēta ir kompakta teritorija ar augstu apdzīvotības un apbūves blīvumu, kam piemīt daudzas pārvaldes un saimnieciskās funkcijas, atskaitot lauksaimniecisko ražošanu, taču ne izaudzētās lauksaimnieciskās produkcijas tālāku pārstrādi.
Parasti pilsētas veidojas kādas teritorijas urbanizācijas procesos, nereti saplūstot un par pilsētām pārveidojoties dažādām cita veida apdzīvotām, ieskaitot lauku apdzīvotās vietas.
Pilsētām var būt dažādi apbūves jeb plānojuma veidi:
- koncentriski radiālais ( piem. Maskava, Parīze, Rīga)
- vēdekļveida (Amsterdama )
- lineārais (Nica, Jūrmala)
- saposmotais (Venēcija, Kopenhāgena, Stokholma)
- šahveida (Ņujorka, Filadelfija)
- zvaigžņveida (Dublina)
- haotiskais (raksturīgs attīstības valstīm Āfrikā u.c.)
Šahveida apbūves plānojuma piemērs - Čikāga
Pilsētu funkcijas
Visbiežāk ir daudzfunkcionālās pilsētas ar ražošanas, tirdzniecības, izglītības, pakalpojumu, izklaides, ārstniecības un transporta sakaru funkcijām. Taču var būt arī monofunkcionālas jeb vienas izteiktas nozares pilsētas, piemēram, kalnrūpniecības, ostas, kūrorta u.c. izteikti viena veida funkciju attīstība.
Pilsētu funkcionālais zonējums ir saimniecisko, politisko, sociālo funkciju sadalījums starp dažādām pilsētas teritoriju zonām, daļām un šo daļu pilsētveidojošiem elementiem jeb objektu kopumiem. Biežāk lieto šādas zonējuma kategorijas:
- Centrālais darījumu, rajons (CDR, biznesa rajons)
- rūpniecības rajons
- dzīvojamais rajons (reizēm augstas,vidējas un zemas klases)
- tirdzniecības rajons
- izglītības rajons
- rekreācijas rajons
- piepilsētas zaļā zona u.c.
Aglomerācija ir izteikta urbanizēta teritorija, kurā lielā pilsēta un apkārtējās mazās pilsētas un lauku centri veido vienotu sistēmu.
Aglomerācijas var būt monocentriskas, ar vienu lielu pilsētu centrā, piemēram, Parīze, Londona, Maskava vai policentriskas aglomerācijas, ar vairākām lielām pilsētām urbanizētajā teritorijā, piemēram, Ķelne, Dortmunde, Frankfurte u.c.
Megapole ir kopā saplūdušu aglomerāciju grupa, kur iedzīvotāju kopskaits jau pārsniedz \(10\) miljonus.
Lielākās megapoles pasaulē ir Bosvaša (Bostona-Vašingtona), Čipitsa (Čikāga- Pitsburga), Tokaido (Tokija - Osaka), Sansana (Sanfrancisko- Sandiego), Riosana ( Riodežaneiro - Sanpaulu), Lielā Reina, Anglijas (Midlendas) u.c. megapoles.
Urbanizācija ir ilgstošs vēsturisks sociālekonomisks process , kam raksturīga iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās pilsētas tipa apdzīvotās vietās, pilsētu izaugsme, izplatot pilsētniecisko dzīvesveidu arī apkārtējās lauku, piepilsētu teritorijās.
Urbanizācijas procesa veidi:
- viltus jeb graustu urbanizācija, kad notiek pārāk strauja lielo pilsētu nomaļu stihiska, nekontrolēta augšana un haotiska apbūve. Tā raksturīga attīstības valstīm Āzijā, Āfrikā, Latīņamerikā.
- rurbanizācija - pilsētnieku pārcelšanās un pilsētnieciskā dzīvesveida izplatīšanās apkārtējās piepilsētu lauku teritorijās.
- suburbanizācija - strauja lielo pilsētu piepilsētu un pavadoņpilsētu teritoriju strauja izaugsme, iedzīvotāju koncentrēšanās uz dzīvi tajās, nemainot darbavietas lielajās pilsētās, stipri izteikta svārstmigrācija. Piemēram, dzīvojot Ogrē, Jūrmalā, Tukumā, Siguldā, Saulkrastos, Olainē, bet strādājot Rīgā.