Zeme pievelk visas vielas, kas uz tās atrodas - cietus ķermeņus, šķidrumus, gāzes. Tā pievelk arī mūs pašus. Zeme spēcīgāk pievelk to ķermeni, kuram ir lielāka masa.
Masa ir katrai vielai gan cietā, gan šķidrā, gan gāzveida stāvoklī. Masa nemainās, ja ķermenis maina savu stāvokli (agregātstāvokli).
Lai noteiktu, cik liela ir kāda konkrēta ķermeņa masa, tas ir jānosver.
Nosvērt var ar svariem. Ir dažāda veida svari.
Sviras svari.
Atsvari sviras svariem.
Atsperes svari.
Dažādi elektroniskie svari.
Elektroniskajos svaros izmanto sviras vai atsperu principu.
Starptautiskajā vienību sistēmā masas pamatvienība ir kilograms (\(\mathrm{kg}\)).
\(\mathrm{1\ kg = 1000\ g}\)
\(\mathrm{1\ g = 1000\ mg}\)
\(\mathrm{1\ t = 1000\ kg}\)
\(\mathrm{1\ cnt = 100\ kg}\)
\(\mathrm{1\ kg = 1000\ g}\)
\(\mathrm{1\ g = 1000\ mg}\)
\(\mathrm{1\ t = 1000\ kg}\)
\(\mathrm{1\ cnt = 100\ kg}\)
Piemērs:
Viena santīma monētas masa ir \(1,6\ \mathrm{g}\). Cik tas ir \(\mathrm{kg}\)?
\(\mathrm{1\ g = 0,001\ kg}\) jeb \(\mathrm{1\ g}\) ir kilograma viena tūkstošā daļa
Piemērs:
Traktora masa ir \(11\ \mathrm{t}\). Cik tas ir \(\mathrm{kg}\)?
\(\mathrm{1\ t = 1000\ kg}\)