Teorija

Gaisa mitrums
Gaisā vienmēr ir zināms daudzums ūdens tvaika. No tvaika daudzuma gaisā ir atkarīgi meteoroloģiskie apstākļi, cilvēka pašsajūta, kā arī daudzi tehnoloģiskie procesi. Tāpēc ir svarīgi zināt gaisa mitruma raksturlielumus un prast tos izmērīt.
Ar jēdzienu „gaisa mitrums” saprot ūdens tvaika esamību gaisā. Gaisa mitruma raksturošanai ieviesti šādi lielumi: gaisa absolūtais mitrums un gaisa relatīvais mitrums, ūdens tvaika parciālspiediens, rasas punkts.
Gaisa absolūtais mitrums
mitrumsabsolutais.png
Gaisa absolūtais mitrums ir ūdens tvaika masa (parasti izsaka gramos) vienā kubikmetrā gaisa.
 
Piemēram, zīmējumā redzama daļiņa gaisa. Kā zināms, gaisā ir gan slāpeklis un skābeklis, gan ūdens tvaiks. Tieši ūdens tvaika daļiņas noteiks absolūtā mitruma lielumu.

Šo lielumu var aprēķināt, izmantojot gāzu stāvokļa vienādojumu.
  
Gaisa relatīvais mitrums
 
Gaisa relatīvais mitrums ir ūdens tvaika parciālspiediena p attiecība pret piesātināta tvaika parciālspiedienu p0 tajā pašā temperatūrā.
r=pp0100%
Relatīvais mitrums rāda, cik tālu no piesātinājuma ir ūdens tvaiks gaisā. Relatīvo mitrumu var definēt arī kā ūdens tvaika daudzumu %, salīdzinot  ar piesātinātu tvaiku. Tad to izsaka ar formulu:
r=ρρ0100%, kur
ρ - gaisa absolūtais mitrums (ūdens tvaika blīvums)g/m3
ρ0 - piesātināta tvaika maksimālais absolūtais mitrums dotajā temperatūrā (maksimālais ūdens tvaika blīvums), g/m3
relativais mitrum.png
Gaisa relatīvā mitruma jēdziens saprotami parādīts attēlā.
 
Kamēr ūdens tvaika daļa gaisā ir 100%, relatīvais mitrums arī ir 100%. Jo mazāk daļa ir ūdens tvaika, jo mazāks relatīvais mitrums
 
Ūdens tvaika parciālspiediens
 
Ūdens tvaika parciālspiediens ir spiediens, ko rada tikai gaisā esošais ūdens tvaiks, neievērojot citu gāzu spiedienu. Ūdens tvaika parciālspiediena vērtības dažādās temperatūrās dotas tabulā.
neemo_loi_dalton_t.gif
Parciālspiediens saprotami attēlots attēlā.
 
Gaiss sastāv no dažādām gāzēm. Kopējais gāzes spiediens ir 101,3 Pa. Savukārt katrai gāzei ir savs parciālspiediens, ko tā radītu, ja šajā pašā tilpumā būtu viena pati.
 
Rasas punkts
 
Rasas punkts ir temperatūra, līdz kādai izobāriski (nemainīgā spiedienā) jāatdzesē gaiss, lai ūdens tvaiks kļūtu piesātināts. Dabā šīs process novērojams vasaras vakaros, kad, gaisam atdziestot, parādās migla, bet naktī arī rasa. Šo lielumu var izmērīt ar higrometriem.
 
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_11
Fizika vidusskolai.Konspektīvs izklāsts, Branka V., Gaumigs V. u.c., Zvaigzne ABC, 2007
http://apollo.lsc.vsc.edu/classes/met130/notes/chapter4/absol_hum.html
http://www.physicalgeography.net/fundamentals/8c.html
http://www.asc-csa.gc.ca/eng/educators/resources/neemo/gases/partial.asp