Teorija

Dažādas fizikālās parādības un eksperimenti pierāda, ka gāzēm ir šādas īpašības:
  • gāzes ir viegli saspiežamas,
  • gāzes ieņem visu tām pieejamo tilpumu,
  • gāzu daļiņas ir ļoti kustīgas, kas ļauj izplatīties pa visu telpu,
  • gāzu blīvums ir ievērojami mazāks nekā šķidrumu un cietu vielu blīvums.
Šīs gāzu īpašības viegli saprotamas, ja zinām gāzu molekulāro uzbūvi:
  • gāzu molekulas atrodas lielos attālumos viena no otras (daudz lielākā par molekulu diametru),
  • gāzu molekulu mijiedarbības spēki ir ļoti mazi (atgrūšanās spēku darbība notiek tikai sadursmēs),
  • gāzu molekulas kustas haotiski un ar lieliem ātrumiem.
Lai kvantitatīvi varētu aptuveni aprakstīt ar gāzēm saistītos procesus, ir izveidots ideālas gāzes modelis.
Ideālās gāzes modelī pieņem, ka vielas daļiņas (molekulas un atomi) ir masas punkti, starp kuriem nav mijiedarbības un kuru sadursmes ir absolūti elastīgas (tas ir, izpildās enerģijas nezūdamības likums).
Aptuveni masas punktu vietā molekulas varam iedomāties kā sīkas lodītes, kurām ir masa, bet šo lodīšu kopējais tilpums ir ļoti mazs salīdzinājumā ar trauka tilpumu, kurā atrodas gāze. Tad ideālās gāzes modelim gandrīz pilnībā atbilst gaisā esošās gāzes, ūdens tvaiks utt.
 
Izmantojot ideālās gāzes modeli, var iegūt sakarības, kas saista mikropasaules lielumus (molekulas masu, ātrumu) ar gāzes makroskopiskajiem raksturlielumiem (spiedienu, tilpumu, temperatūru).
 
Atsauce:
J. Krūmiņš, V. Branka, P. Puķītis, E. Tiltiņš  Fizika 11. klasei,  Zvaigzne 1992., 20.lpp.
V. Branka, V.Gaumigs, P. Puķītis  Fizika vidusskolai konspektīvs izklāsts, Zvaigzne ABC 2007., 81.lpp.