Teorija

Maiņstrāva
 
 
Maiņstrāvai strāvas stiprums laikā mainās.
Maiņstrāvas iegūšana: homogēnā magnētiskajā laukā, rotējot rāmītim, tajā inducējas elektrodzinējspēks. Mainīgais elektrodzinējspēks rada maiņstrāvas uzspiestās svārstības:
 
i=Im sin ωt
  Mainstrava_att.PNG
Maiņstrāvas iegūšana
 
i – strāvas momentānā vērtība (A);
Im – strāvas maksimālā vērtība jeb amplitūda (A);
ω – rāmīša kustības leņķiskais ātrums, (rad/s);
t – laiks, (s).
 
Maiņstrāvas frekvence:
v=1T
v – frekvence (Hz);
T – maiņstrāvas periods (s).
 
Rāmīša kustības leņķiskais ātrums:
Leņķiskais ātrums jeb cikliskā frekvence - ir svārstību skaits nevis sekundē, bet gan 2π sekundēs. Fizikā parasti ciklisko frekvenci apzīmē ar grieķu burtu ω un tā mērvienība ir radiāni sekundē.
 
ω=2πT
 
Visām maiņstrāvas elektroierīcēm (sildītājiem, urbjmašīnām, TV u.c.), vienmēr tiek uzrādītas sprieguma un strāvas efektīvās vērtības, kuras raksturotu maiņstrāvas enerģētisko darbību:
  
I=Im2 un U=Um2