Pirmā veida vadītājos (ogle un metāli) ir brīvie lādiņnesēji, kuri spēj orientēti pārvietoties neliela spēka iedarbībā. Brīvie lādiņnesēji metālos ir valences elektroni, kuri brīvi pārvietojas kristālrežģa starpmezglu telpā.
— ārējā lauka intensitāte.
Aplūkosim neuzlādēto metāla vadītāju, kuru ievieto ārējā elektrostatiskajā laukā, un tuvina lauka avota virzienā.
Rezultātā notiek brīvo lādiņnesēju pārvietošanās.
Brīvie lādiņnesēji — elektroni — sāk pārvietoties vadītāja labajā pusē. Rezultātā atsevišķās vadītāja vietās rodas nekompensēti dažādzīmes lādiņi. Aprakstīto parādību sauc par elektrostatisko indukciju.
Elektrostatisko indukciju var novērot, ja lādētai metāla plāksnītei uz elektrometra tuvināt metāla plati.
Elektrometra rādījumi samazinās. Kāpēc?
Ievietojot metālu homogēnā elektriskajā laukā, uz elektroniem darbojas spēks, kas izraisa brīvo elektronu kustību pretēji ārējā lauka virzienam.
Rezultātā atsevišķās metāla vadītāja vietās rodas nekompensēti dažādzīmes lādiņi.
Līdz ar to metāla vadītājā rodas elektriskais lauks, kura intensitātes vektors (svītrlīnijas) ir pretējs ārējā lauka intensitātes vektoram .
Rezultējošā lauka intensitāte ir vienāda ar \(0\). Tātad vadītāja iekšienē nav elektriskā lauka.
Secinājums: Ja vadītājs atrodas ārējā elektrostatiskā laukā, tad tā iekšienē elektriskā lauka intensitāte ir nulle.
Uz tā pamata darbojas, piemēram, Faradeja būris.
