Teorija

Sociālās apdrošināšanas principi Latvijā
  1. Latvijā ir noteikta obligātā sociālā apdrošināšana. Strādājošiem no bruto darba algas tiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kuru likme ir 34,09% -  10,5% no bruto darba algas maksā darba ņēmējs un 23,59% darba devējs.
    No iemaksātā sociālā nodokļa 20% nonāk pensiju apdrošināšanā, bet pārējie līdzekļi paredzēti apdrošināšanai slimības, bezdarba, invaliditātes, maternitātes un nelaimes gadījumos.
    Personas, kas nav veikusi sociālās iemaksas nav sociāli apdrošinātas, līdz ar to nesaņem vecuma pensiju, bezdarbnieka pabalstu.
  2. Solidaritātes princips - tie cilvēki, kas strādā patlaban, pelna līdzekļus pašreizējiem pensionāriem, savukārt, tiem, kas dosies pensijā vēlāk, pensijas līdzekļus iemaksās nākamā paaudze.
  3. Balstīšanās uz iemaksām - tie, kas vēlas savi apdrošināt, veic iemaksas. VSAOI var veikt arī pašnodarbinātās personas.
  4. Personalizēta uzskaite - katrs var iegūt informāciju par veiktajām sociālām iemaksām no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSSA).
 
Latvijas pensiju sistēma
Pensiju sistēma Latvijā nosaka kārtību, kādā strādājošie var saņemt pensiju, kāds ir nepieciešamais darba stāžs, kā tiek veiktas sociālās iemaksas.

Latvijas pensiju sistēmas galvenā priekšrocība ir tās trīs līmeņi:
 
  1. Pirmais pensiju līmenis ir tā sauktā paaudžu solidaritāte: no pašreizējo sociālo iemaksu veicēju iemaksām tiek maksātas pensijas pašreizējiem pensionāriem.
  2. Otrais pensiju līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu. Tas dod iespēju veidot papildu uzkrājumus katra pensijai.
    Otrā pensijas līmeņa dalībnieki ir strādājošie, kas dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija (pārējiem ir iespēja pievienoties brīvprātīgi). Otrā pensijas līmeņa iemaksas, kas ir 2% no sociālās algas tiek uzkrātas tās dalībnieku personīgajos kontos.
    Otrā pensija līmeņa kontu var atvērt bankās, kā arī izvēlēties, kādā ieguldījumu plānā - aktīvā, sabalansētā vai konservatīvā - ieguldīt otrā pensijas līmeņa līdzekļus.
  3. Trešo pensiju līmeni veido privātie pensiju fondi, kuros dalība ir brīvprātīga. Tas nozīmē, ka papildus pensiju sistēmas 1. un 2. līmenim ir iespēja individuāli vai ar sava darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu brīvprātīgi ieguldīt kādā no privātajiem pensiju fondiem. Tā ir iespēja parūpēties par savām vecumdienām, regulāri veicot iemaksas ilgu laika posmu, bet laika gaitā veidotais uzkrājums vēlāk kalpos par papildinājumu valsts garantētajai pensijai.
    Pensijas 3. līmenī uzkrāto kapitālu var sākt saņemt no 55 gadu vecuma.

Latvijā ir paredzēta pensiju indeksācija atbilstoši inflācijas tempam, līdz ar to katra pensionāra pensijas apmērs būs atkarīgs no:
  • veikto valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu lieluma - jo lielāka ir bijusi alga, godīgāk maksāti nodokļi un ilgāks sociālo iemaksu stāžs - jo lielāka būs pensija;
  • pensiju 2. līmeņa ienesīguma - tas atkarīgs no tā, kādā pensiju fondā ir ieguldīts pensiju kapitāls, un cik šis pensiju fonds ir bijis ienesīgs;
  • paredzamā mūža ilguma pēc pensionēšanas - jo vēlāk nodarbinātais iegūs pensionāra statusu, jo ar mazāku gada skaitu tiks dalīts pensijas kapitāls, un lielāka būs pensija. Šo rādītāju katru gadu nosaka Labklājības ministrija.

Vecuma pensijas aprēķināšanai noteiktā formula:
P=KG

P - gada pensijas apmērs, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija,
K - apdrošinātā cilvēka iemaksātais un uzkrātais pensiju kapitāls,
G - laika periods, kurā ir plānota pensiju izmaksa.

Pārejas periodā cilvēkiem, kuri darba gaitas sākuši līdz 1996. gadam, pensiju aprēķina pēc šādas formulas:
 
P=Ks+KGKs=ViAs0,2

Ks - pensijas sākuma kapitāls,
Vi - cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu alga no 1996. līdz 1999. gadam,
As - apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gadam (tajā ietilpst arī studijas augstskolā).
 
 
Atsauce:
Siņicins M., Ekonomika. Vidusskolām - Rīga: Raka 2009, 370 lpp. il: izmantotā literatūra:  252. - 255. lpp.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Pensiju_sist%C4%93ma_Latvij%C4%81
http://www.manapensija.lv/sist.php