Datoru mēs varām salīdzināt ar cilvēka ķermeni – visas ierīces (ievadierīces, izvadierīces, datu uzglabāšanas un apstrādes ierīces) ir kā cilvēka orgāni (rokas, acis, mugurkauls utt.).Taču, lai cilvēka organisms varētu veiksmīgi funkcionēt, tam ir nepieciešamas smadzenes un nervu impulsi, kas savieno visus orgānus un nodrošina tas veiksmīgu funkcionēšanu. Tapāt visām programmvadāmajām ierīcēm ir nepieciešama atbilstoša programmatūra, lai tās varētu veikt noteiktus uzdevumus.
Ar datora programmatūru saprot datoru programmas, procedūras un ar tām saistīto dokumentāciju un datus, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
Programmas var iedalīt trīs grupās:
- sistēmas programmas, kas vada datoru sistēmas darbību, piemēram, operētājsistēmas;
- lietojumprogrammas jeb lietotnes, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus, piemēram, ievadītu un noformētu tekstu vai pārlūkotu internetu;
- programmu izstrādes rīki, kas paredzēti jaunu programmu izstrādāšanai.
Operētājsistēma (Operating System – OS) ir programmu komplekss, kura svarīgākās funkcijas ir:
- organizēt datu glabāšanu datora atmiņā;
- vadīt programmu izpildi datorā;
- nodrošināt datora aparatūras un programmatūras kopdarbību;
- nodrošināt datora resursu racionālu izmantošanu;
- realizēt sadarbību ar lietotāju.
Operētājsistēmas sastāvdaļas:
Izkrāvējs
Kodols
Komandu procesors
Ierīču draiveri
Iebūvētā programmatūra
Izkrāvējs
Kodols
Komandu procesors
Ierīču draiveri
Iebūvētā programmatūra
Operētājsistēmu veidi:
Pašlaik pasaulē ir ļoti daudz dažādas OS. Visas operētājsistēmas var klasificēt:
- pēc pamatā esošās tehnoloģijas (Unix līdzīgas vai Windows līdzīgas);
- pēc licences veida (patentēta vai atvērtā koda);
- pēc tā, vai OS pašlaik attīstās (novecojušā DOS, NextStep vai modernā GNU/Linux un Windows);
- pēc tā, kam domāta - darbstacijām (DOS, Apple) vai serveriem (AIX);
- pēc tā, vai OS ir tiešsaistes, vai ir iebūvētā OS (VxWorks, QNX);
- PDA vai specializētajām (ražošanas vadība, apmācība utt.).
Datoriem ir trīs populārākās operētājsistēmas: Microsoft Windows, Apple Mac OS X un Linux.
Microsoft Windows
Korporācija Microsoft izveidoja Windows OS 1980. gadu vidū. Gadu gaitā ir izlaistas daudzas Windows versijas, taču populārākās no tām ir Windows 10 (izlaista 2015. gadā), Windows 8 (2012), Windows 7 (2009), Windows Vista (2007) un Windows XP (2001). Windows ir iepriekš instalēta lielākajā daļā jauno datoru, un tā ir vispopulārākā operētājsistēma pasaulē.
|
Plusi +
|
Minusi -
|
|
Ātri un ērti var pielāgot sev;
Lietotāja interfeiss ir ērts lietošanā;
Oficiāls tehnisks atbalsts;
Saderība ar jebkuru programmatūru vai ierīci;
Funkcionālā OS, daudz rīku.
|
Tā kā OS ir plaši pielietota, sistēma tiek pakļauta biežiem kiberuzbrukumiem;
Augstas sistēmas prasības;
Maksas programmatūra (augsta cena).
|
Apple MacOS X
Mac OS ir korporācijas Apple izveidota operētājsistēmu līnija. Tā ir iepriekš instalēta visos jaunajos Macintosh vai Mac datoros. Populārākā macOS versija ir Catalina (\(83,36\)% no visām macOS versijām), tai seko Mojave, High Sierra, Sierra, El Capitan, Yosemite. Ir arī Mac OS X Server, kas paredzēts darbam serveros.
|
Plusi +
|
Minusi -
|
|
Sakārtots un vienkāršs lietotnes izmantošanas mehānisms;
Vienkāršs lietotāju interfeiss;
Maksimālā optimizācija un darba ātrums;
Daudz mazāk vīrusu, nekā Windows OS;
Daudz noderīgu iebūvētu rīku;
|
Strādā tikai ar Apple programmvadāmām ierīcēm;
Dažreiz lietotāji saskarās ar grūtībām sistēmas atjauninājumu laikā;
Daudz mazāk profesionālas programmas, nekā Windows OS.
|
Linux
Linux ir atvērtā pirmkoda operētājsistēmu saime. Tas nozīmē, ka OS var modificēt (mainīt) un izplatīt ikviens visā pasaulē. Linux būtiski atšķiras no pārējām OS, piemēram, Windows, kuru var modificēt un izplatīt tikai īpašnieks (Microsoft). Linux priekšrocības ir bezmaksas pieeja, plaša versiju izvēle. Katrai versijai ir atšķirīgs izskats un darbība. Populārākās ir Ubuntu, Mint un Fedora.
|
Plusi +
|
Minusi -
|
|
Bezmaksas OS;
Neizmanto pārāk daudz sistēmresursu;
Vienkāršs un saprotams interfeiss;
Ir iespēja pielāgot un modificēt OS savam personīgām vajadzībām;
Maz kiberuzbrukumu.
|
Diezgan sarežģīti uzstādījumi;
Nepietiekoša funkcionalitāte;
Ļoti maz profesionālas programmas.
|
Taču pastāv arī citas operētājsistēmas:
- Chrome OS
- Unix
- Syllable (šo OS izmanto ļoti veciem datoriem)
Mobilo ierīču operētājsistēmu piemēri:
- Anroid OS
- iOS (Apple)
- ОС Windows Phone
- ОС Blackberry 10
- Sailfish OS
Intelektuālā īpašuma aizsardzība
Neviens no mums negrib, lai kāds cits paņemtu bez atļaujas mūsu mantas un izmantotu tās. To mēs saucam par zādzību, tas ir kriminālpārkāpums. Bet vai drīkst bez atļaujas izmantot datorprogrammas, datorspēles, lejupielādēt mūziku? Arī nedrīkst, jo tas ir kādas personas intelektuālais īpašums. Ar intelektuālo īpašumu saprot tiesības uz intelektuālā darba rezultātiem.
Autortiesības (Copyright) ir Starptautiskajā Ženēvas autortiesību konvencijā (Universal Copyright Convention – UCC) 1952. gadā noteikts autora tiesiskais stāvoklis, kas nosaka sevišķas tiesības publicēt, reproducēt un izplatīt literatūru, muzikālu, mākslas u. tml. darbu. Tiek aizstāvētas tikai to autoru tiesības, kuru publikācijās iespiesta autortiesību zīme ©.
Datorprogrammu kopēšanu, izplatīšanu vai izmantošanu bez autortiesību īpašnieka atļaujas sauc par datorprogrammu pirātismu.
Programmatūras aizsardzības veidi
Viens no izplatītākajiem veidiem kā pasargāt datorprogrammas no nelegālas kopēšanas ir piešķiršana katrai programmai produkta identifikācijas numuru (Product ID). Tas ir unikāls cipar-burtu kods.
Vēl viens veids - patents. Patents ir ekskluzīvas, valsts garantētas monopoltiesības uz izgudrojumu noteiktā laika periodā. Patenta īpašnieks savas tiesības uz izgudrojumu var pārdot kādai citai personai, kura pēc tam kļūst par jauno patenta īpašnieku. Kad patenta termiņš beidzas, izgudrojuma aizsardzība beidzas un izgudrojums nonāk publiskajā īpašumā; tas nozīmē, ka ikviens var izmantot izgudrojumu komerciālos nolūkos, un šāda izmantošana nepārkāps patentu.
Programmatūras licence ir juridisks instruments, kas regulē ar autortiesībām aizsargātas programmatūras izmantošanu un izplatīšanu. Parasti programmatūras licence ļauj saņēmējam izmantot vienu vai vairākas programmas kopijas, un bez licences šāda izmantošana būtu juridiski uzskatāma par autortiesību pārkāpumu. Būtībā licence darbojas kā garantija, ka programmatūras izdevējs, kuram pieder ekskluzīvās tiesības uz programmu, neiesūdzēs tiesā to, kurš to izmanto.
Visas datorprogrammatūras var iedalīt 4 grupās:
Izplatāmprogrammatūra (shareware) ir komerciāla produkta "izmēģinājuma" versija (trial/demo) ar ierobežotām iespējām, derīguma termiņu vai ar juridisku aizliegumu izmantot citiem mērķiem, nevis izmēģinājumam. Tāds formāts ļauj programmatūras izstrādātājiem piedāvāt izmēģināt savu programmatūras produktu pilnīgi bez maksas, bet ierobežotu laiku, pēc kura potenciālajam lietotājam ir jāiegādājas pilnvērtīga programmas komerciālā versija no autora.
Shareware ir populāra arī spēlētāju vidū, jo tā dod viņiem iespēju izmēģināt jaunu spēli "saīsinātajā" versijā, pirms izlemt, vai maksāt par pilno versiju.
Bezmaksas programmatūra (freeware) ir programmatūra, kuras licences līgums neprasa samaksu tās autortiesību īpašniekam. Bezmaksas programmatūra galvenokārt tiek izplatīta binārā formā bez pirmkoda un var ietvert ierobežojumus komerciālai lietošanai, modifikācijām utt. Atšķirībā no Shareware, Freeware nepiedāvā nekādus papildus maksas pakalpojumus.
Patentēta programmatūra (proprietary software) ir datoru programmatūra, kuras pirmkods nav publiski pieejams. Tikai uzņēmums, kas to izveidojis, var to modificēt. Šo programmatūru pārvalda personu vai grupu komanda, kas to izstrādāja. Lietotājiem ir jāmaksā, lai iegūtu šo programmatūru. Uzņēmums lietotājiem piešķir derīgu un autentificētu licenci šīs programmatūras lietošanai. Taču šī licence uzliek dažus ierobežojumus lietotājiem:
- Šīs programmatūras instalāciju skaits datoros
- Programmatūras nelegālas koplietošanas ierobežojumi
- Laika periods, līdz kuram programmatūra darbosies
- Atļauto funkciju skaits
Daži patentētas programmatūras piemēri: Windows, macOS, Microsoft Office utt.
Atvērtā pirmkoda programmatūra (open source) ir bezmaksas programmatūra, kuras pirmkods (programmas teksts) ir atklāti pieejams apskatei, izpētei un turpmākām izmaiņām ne tikai tās veidotājiem, bet arī tās lietotājiem. Atvērtais kods ļauj ikvienam modificēt programmu vai izmantot kodu, lai rakstīt jaunas programmas un labot tajās esošās kļūdas, ja licence to atļauj.
Daži atvērtā pirmkoda programmatūras piemēri: Android, Ubuntu, Firefox, Open Office utt.