Teorija

Dzīvnieku uzbūve
Kā dzīvnieki var elpot, baroties, kustēties? To nodrošina dažādas iekšējo orgānu sistēmas. Tās sastāv no orgāniem. Katram orgānam un katrai orgānu sistēmai ir savs uzdevums.

skeleton.bmp  muscle2.jpg

Tāpat kā cilvēkam, arī daudziem dzīvniekiem ķermeni balsta skelets. Tas sastāv no cietiem kauliem. Pavērojot attēlu, var redzēt - lai gan tajā uzzīmēti cilvēka un dažādu dzīvnieku skeleti (varde, pelikāns, tīģeris), to uzbūve ir līdzīga. Skeletu veido mugurkauls ar ribām, galvaskauss un ekstremitātes (kājas, rokas). Tīģerim mugurkaulu turpina aste. Pie skeleta ir piestiprināti muskuļi, kas veic dzīvnieku kustības. Skelets un muskuļi veido balsta un kustību orgānu sistēmu.
 
kukainis.jpg

Citiem dzīvniekiem skelets var būt ķermeņa ārpusē. Tāds skelets ir, piemēram, kukaiņiem un zirnekļiem. Šāds skelets gan var pasargāt no uzbrucējiem, toties traucē augt. Tāpēc dzīvnieki, kam ir  ārējais skelets, ik pa laikam maina apvalku.
 
gremos.bmp
 
Barošanos dzīvniekiem nodrošina gremošanas sistēma. Dzīvnieki barību uzņem ar muti, pa barības vadu tā nonāk kuņģī, tad - zarnu kanālā. Kuņģī un zarnā barība tiek sagremota, zarnā no tās asinīs uzsūcās visas nepieciešamās vielas. Nevajadzīgais tiek izvadīts pa anālo atveri.
 
asinsrite.jpg

Vielas pa dzīvnieka organismu pārvieto asinsrites sistēma. To veido sirds un asinsvadi. Pa asinsvadiem nepārtraukti pārvietojas asinis, nogādājot vielas vajadzīgajās vietās.
 
zivs elp.jpg suns elp.jpg putna elposana.jpg
 
Dzīvniekiem obligāti nepieciešams skābeklis. Tā uzņemšanu nodrošina elpošanas orgānu sistēma. Dzīvnieki dzīvo ļoti dažādās vidēs, tāpēc atšķiras viņu elpošanas orgāni. Piemēram, zivis uzņem no ūdens skābekli ar žaunām. Dzīvnieki, kas dzīvo uz sauszemes, elpo ar plaušām. Putniem, lai efektīvāk uzņemtu skābekli no ieelpotā gaisa, tas no plaušām tālāk tiek aizvadīts uz gaisa maisiem un vēlreiz mēro ceļu atpakaļ caur plaušām.
 
nervu s.jpg

Dzīvnieku organisma darbību regulē nervu sistēma. Mazāk attīstītiem dzīvniekiem, to veido nervu šūnu sakopojumi vai nervu ķēdītes. Attīstītākiem dzīvniekiem - zivīm, vardēm, čūskām, putniem un zīdītājiem - nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes un nervi. Nervu sistēma nepieciešama, lai dzīvnieki varētu reaģēt uz apkārtējo vidi un varētu sazināties savā starpā. 
 
urinary02.JPG
 
Nevajadzīgās vielas no dzīvnieku organisma tiek izvadītas caur izvadorgānu sistēmu.  To veido divas nieres, urīnvadi un urīnpūslis. 
Dzīvnieku attīstība
Dzīvnieku vairošanos nodrošina dzimumorgānu sistēma. Tā ir atšķirīga tēviņiem un mātītēm. Tēviņu dzimumorgānu sistēmas galvenie orgāni ir sēklinieki, kuros veidojas spermatozoīdi. Mātītēm galvenie šīs sistēmas orgāni ir olnīcas, kurās veidojas olšūnas un zīdītājiem arī dzemde, kurā attīstās mazuļi.
 
vardes att.gif  kukaina att.gif
 
Dzīvnieku mazuļu attīstība ir ļoti dažāda. Vardes dēj ikrus. No ikriem attīstās kurkuļi, kas izskatās pilnīgi savādāki kā vardes. Kurkuļiem pamazām veidojas kājas, izzūd aste, un tie sāk arvien vairāk līdzināties vardēm. Šādu attīstības veidu sauc par attīstību ar pilnīgu pārvēršanos. Līdzīgi attīstās arī daudzi kukaiņi, piemēram, vaboles un tauriņi.
 
sienazis.jpg
 
Daudziem kukaiņiem, piemēram sienāžiem, no olas izšķiļas vecākiem diezgan līdzīgi mazuļi, kas sugai raksturīgo izskatu iegūst pamazām, vairākas reizes mainot apvalku. Šādu attīstības veidu sauc par attīstību ar nepilnīgu pārvēršanos.
 
kakji.jpg
 
Zīdītāju mazuļi attīstās mātes dzemdē, pēc dzimšanas māte tos baro ar pienu un rūpējas par saviem pēcnācējiem. Tāpēc zīdītājiem dzimst daudz mazāk mazuļu nekā, piemēram, kukaiņiem vai zivīm, jo tiem ir daudz lielākas iespējas izdzīvot.
 
Atsauce:
Skeleti: http://www.oum.ox.ac.uk/thezone/animals/life/move.htm
Muskuļi: http://www.bowhunting.net/NAspecies/elk2.html
Kukainis: http://www.eyefetch.com/image.aspx?ID=26450
Gremošanas sistēma: http://library.thinkquest.org/15873/zoo/digestive/animals.shtml
Asinsrites sistēma: http://www.bowhunting.net/NAspecies/elk2.html
Zivs elpošanas sistēma: http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=220.html
Suņa elpošanas sistēma: http://www.yesko.com/medical_illustrations/dog02.htm
Putna elpošanas sistēma: http://www.dzm.lu.lv/skoleniem/konkurss/konkurss/konkursu_arhivs_20102011/8/23/
Nervu sistēma: http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=310.html
Vardes attīstība: http://www.oum.ox.ac.uk/thezone/animals/life/produce.htm
Kukaiņa attīstība: http://www.miseagrant.umich.edu/ais/pp/activity_three.htm
Kaķi: http://www.strangezoo.com/content/item/145750.html
Sienāža attīstība: http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=401_3.html