Vidi mums apkārt veido dzīvie organismi un nedzīvie objekti. Nedzīvie objekti ir, piemēram, laikapstākļi, gaiss un ūdens, bet dzīvie organismi ir augi, sēnes, dzīvnieki un arī cilvēki.
Dzīvie organismi ir sēnes, augi, dzīvnieki, kā arī cilvēki. Tās ir būtnes, kam ir dzīvības pazīmes.
Lai arī dzīvie organismi ir dažādi, tiem ir vairākas kopīgas dzīvības pazīmes.
1. Elpošana. Visi dzīvie organismi ieelpo skābekli un izelpo ogļskābo gāzi. Augi elpo ar ķermeņa virsmu, bet dzīvniekiem var būt dažādi elpošanas orgāni, piemēram, žaunas (zivīm) vai plaušas. Arī cilvēks elpo ar plaušām.
2. Augšana un attīstība. Aug, attīstās un noveco visas dzīvās būtnes. Izmaiņas var novērot, apskatot organismus dažādos vecumos. Sēņu attīstība un dzīves ilgums var būt vien dažas nedēļas. Eži dzīvo 2 līdz 5 gadus, bet lāči 30 līdz 50 gadus.
3. Barošanās ir nepieciešamo barības vielu uzņemšana. Augiem barošanās notiek daudz citādāk, nekā dzīvniekiem vai cilvēkiem. Augi paši spēj ražot sev barības vielas, ja tiem ir pietiekoši gaismas, ūdens un ogļskābās gāzes.
Dzīvnieki barojas, ēdot augus vai citus dzīvniekus.
4. Kustība. Aktīva pārvietošanās un kustība vairāk novērojama dzīvniekiem. Viņiem ir dažādi pārvietošanās orgāni - spārni putniem, spuras zivīm un kājas, piemēram, stirnai un lūsim. Augu kustība ir daudz lēnāka, kā arī saistīta ar to augšanu un tiekšanos pēc gaismas.
5. Vairošanās. Visiem dzīvajiem organismiem ir svarīgi radīt pēcnācējus, lai organismi varētu pastāvēt. Lielākā daļa augu vairojas ar sēklām, sēnes ar sporām, bet dzīvnieki dēj olas vai dzemdē mazuļus.
6. Reaģēšana uz kairinājumu ļauj dzīvajiem organismiem sajust apkārtējo pasauli un rīkoties atbilstoši sajūtām. Dzīvnieki jūt smaržu, garšu, pieskārienus, kā arī var sadzirdēt apkārt esošās skaņas un redzēt vidi sev apkārt, un uz to reaģēt. Augiem reaģēšanu uz kairinājumu var novērot mazāk. Lielākoties tā ir reakcija uz gaismu, bet ir daži augi, kas sajūt pieskārienus, piemēram, kukaiņēdāji augi.
7. Vielu izvadīšana ir organisma atbrīvošanās no nevajadzīgajām vielām. Dzīvniekiem ir speciāli orgāni, kas nodrošina šo procesu, bet augiem tādu nav. Augos liekais ūdens tiek izvadīts pa lapām.
