Teorija

 
Rāpuļa attēls un suga
Īpatnības
Aizsardzība, attiecības ar cilvēku
od.png
Odze
 Tai uz muguras ir  tumša zigzagveidīga svītra.
Pārtiek galvenokārt no peļveidīgiem grauzējiem un vardēm, pavasarī - putnu mazuļiem, retāk - ķirzakām. Odze medījumam iekož, sagaida tā nāvi, ko izraisa inde, un tikai tad sāk rīt.
Odze ir Latvijas vienīgā indīgā čūska!
Odzes kodiens ir bīstams gan cilvēkiem, gan mājlopiem.
zalk.png
Zalktis
Galvas katrā pusē pie pakauša dzeltenīgi oranžs, retāk balts pusmēnessveida plankums.
Labi peld, daudz laika pavada pie ūdens vai ūdenī. Pārtiek pārsvarā no vardēm, zivīm, kurkuļiem, retāk - sīkiem zīdītājiem, putniem un lielākiem bezmugurkaulniekiem. Barību aprij dzīvu; rīšanas norise ilgst dažas minūtes līdz vairākas stundas - atkarībā no upura izmēriem.
Bieži sastopams.
 glu.png
Gludenā čūska
  Gludenajai čūskai gar muguru 2 vai 4 rindās tumši plankumiņi. Abpus galvai pa tumšai svītrai - no nāsu caurumiem līdz acīm un tālāk līdz mutes kaktiņiem. Uz skausta bieži vien tumšs, pakavveidīgs plankums. Oldzīvdzemdētāja.
Barojas galvenokārt ar ķirzakām - gan mazuļiem, gan pieaugušajiem īpatņiem; retāk ar citām čūskām, īpaši jaunām odzēm
 Iekļauta Latvijas, kaimiņvalstu un Baltijas Sarkanajā grāmatā, Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.
 pki.png
Pļavas ķirzaka
  Tāpat kā pārējās mūsu ķirzakas, spēj briesmu gadījumā nomest asti.
Pārtiek no kukaiņiem, kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem.
Oldzīvdzemdētāja. Ādu met 2 - 3 reizes vasarā; ādas mešanas laikā ķirzakas ir ļoti vārgas.
 Sastopama ļoti bieži.
 sik.png
Sila ķirzaka
 Sila ķirzakas tēviņš pārošanās laikā ir koši zaļš. Jūnijā mātīte atrod piemērotu saulainu vietu sūnās, smiltīs vai starp akmeņiem un izdēj 6 - 10 iegarenas olas ar mīkstu apvalku. Inkubācijas periods ir 50 - 55 dienas; mazuļi izšķiļas jūlija beigās ­ augusta sākumā.  Iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā
 p.png
Eiropas purva bruņurupucis
 Aste, kājas un kakls ar dzelteniem plankumiem. Gan priekškājām, gan pakaļkājām starp pirkstiem peldplēves.  Labi peld un nirst, ilgi paliek zem ūdens. Visu aktivitātes periodu pavada ūdenstilpē vai tās krastā. Mātīte smilšainā liedagā ar pakaļkājām izrok ap 10 cm dziļu bedrīti, kur iedēj 5 - 10 olas.
Pārtiek no zivīm, abiniekiem, ūdens bezmugurkaulniekiem.
 Iekļauts Latvijas, Lietuvas un Baltijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.
 glo.jpg
Glodene
 Glodene ir ķirzaka bez kājām. Acis ar plakstiņiem (čūskām plakstiņu nav). Oldzīvdzemdētāja. Pārtiek no kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem.  Bieži sastopama visā Latvijas teritorijā.
 
Visiem Latvijas rāpuļiem ir raksturīga ziemas guļa.
 
Atsauce:
http://www.latvijasdaba.lv/rapuli/