Teorija

Augu un dzīvnieku šūnu audzēšanu mākslīgajās barotnēs sauc par audu kultūrām.
Jau kopš 20. gs. sākuma botāniķi mēģināja pavairot augus, audzējot tos īpaši pagatavotās barotnēs. Šī metode tika pilnveidota 20. gs. 50-tajos gados, kad tika atklāti un augu pavairošanai pielietoti augu hormoni, kas veicina šūnu dalīšanos. Viens no audu kultūru paveidiem ir augu mikropavairošana, izmantojot augu veidotājaudus jeb meristēmas
Augu mikropavairošana ir rūpnieciska un komerciāla augu pavairošana no veidotājaudiem, lai iegūtu lielu skaitu identisku augu.
112.png
 
Augus meristēmu kultūrās pavairo šādi:
  1. no auga paņem veidotājaudu šūnas;
  2. tās ievieto barotnē, kas satur fitohormonus, kuri veicina šūnu dalīšanos;
  3. barotnē no veidotājaudiem vairākos posmos šūnas diferencējas un izveidojas jauns augs;
  4. tas tiek iestādīts zemē un turpina augt.
 
Ar mikropavairošanas metodi iegūtie augi ir ģenētiski identiski, tāpēc to sauc arī par augu klonēšanu. Augu mikropavairošanas priekšrocība ir tā, ka atšķirībā no citiem audiem, veidotājaudi neslimo ar vīrusu slimībām, jo veidotājaudu šūnas dalās ātrāk nekā tajās spēj savairoties vīrusi. Augu mikropavairošanu izmanto selekcijā un dārzkopībā, lai pavairotu:
  • no jauna selekcionētas šķirnes;
  • šķirnes, kurām vairojoties veģetatīvi, ir neliels pēcnācēju skaits;
  • atveseļotus augus, kuri neslimo ar vīrusu slimībām;
  • sterilus (neauglīgus) augus.
 
Augu mikropavairošanas metodes tiek plaši izmantotas arī Latvijā. Pirmo augu kultūru laboratoriju nodibināja 1985. gadā Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī, lai pavairotu Latvijā selekcionētās gerberu šķirnes. Mūsdienās šajā laboratorijā in vitro (lat.val. - in vitro - stikla traukā) pavairo 409 sugu augus no 20 dzimtām. Laboratorijā ir izveidota Latvijā izzūdošo augu sugu in vitro kolekcija no 75 augu sugām.
 
LU Augu audu kultūru laboratorijā notiek rododendru pavairošana, SIA "Meristēmas" Ogrē - augļu koku un krūmu, dekoratīvo augu šķirņu pavairošana, Latvijas Valsts mežzinātnes  institūtā "Silava" - meža koku, piem., apses pavairošana.
 
Atsauce:
http://www.nbd.gov.lv/aizsargajamie
http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=130.html