Teorija

Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kurai piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kura ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju. (lat. populos - tauta, iedzīvotāji).

Katra populācija sastāv no dažādām grupām, kuras var atšķirties pēc dzimuma, vecuma, izturēšanās, izvietošanās, ekoloģiskajām un ģenētiskajām īpašībām. Īpatņu iedalījumu šādās grupās sauc par populācijas struktūru.
 
1. Populācijas dzimumstruktūra. Populācijas dzimumstruktūra ir tās sievišķo un vīrišķo īpatņu skaita attiecība. 
 
Cilvēkam uz katrām 100 meitenēm vidēji dzimst 105—108 zēni. Parastajai vardei sākumā visi jaunie pēcnācēji ir mātītes, un tikai pēc zināma laika daļa īpatņu pārvēršas tēviņos. Dabā ir ļoti daudz partenoģenētisko sugu — sugu, kurām pēcteči attīstās no neapaugļotām olšūnām. Plēvspārņiem no apaugļotām olām veidojas mātītes, no neapaugļotām — tēviņi. Savukārt laputīm no neapaugļotām olām attīstās gan mātītes, gan tēviņi, bet ķirzakām — tikai mātītes.
 
43915.jpg
 
Populācijas dzimumstruktūra dažām sugām ir atkarīga arī no vides apstākļiem, piemēram, rūsganajām meža skudrām olas attīstās par tēviņiem, ja temperatūra ir zemāka par 20 °C, turpretī siltākā laikā — gandrīz tikai par mātītēm.
 
2. Vecumstruktūra. Ir ne mazums sugu, kurām dažādas attīstības stadijas notiek dažādās vidēs (parastajai vardei pieaugušie īpatņi dzīvo uz sauszemes, bet kurkuļi — ūdenī). Arī vienā un tajā pašā vidē var mainīties barošanās veids (tauriņu kāpuri grauž koku lapas vai skujas, bet pieaugušie kukaiņi sūc nektāru). No īpatņu vecuma ir atkarīga populācijas dzimstība, mirstība, pieaugums, līdz ar to arī izdzīvotība.
 
Stabilākas un dzīvotspējīgākas ir tās populācijas, kas ir ilgstoši pārstāvētas ar visām vecumgrupām. Sugām ar īsu attīstības ciklu populācijas sastāv no daudzām paaudzēm. Tā lauku strupastei gadā var būt līdz 6 metieniem. Jaunās mātītes dzimumgatavību sasniedz 18—20 dienās, tēviņi — 25— 30 dienās. Grūtniecība ilgst tikai 18—20 dienas.
 
elepts3.jpg
 
Samērā noturīga vecumstruktūra ir sugām, kurām pieaugušie īpatņi dzīvo ilgi un vairojas atkārtoti.Indijas zilonis dzimumgatavību sasniedz 8— 12 gadu vecumā, tā dzīves ilgums ir 60—70 gadi. Mātītes dzemdē reizi četros gados. Populācijas vecumstruktūrai ir raksturīgi ap 80% dažāda vecuma pieaugušu un 20% jaunu īpatņu.
 
 3. Etoloģiskā struktūra. Etoloģiskā (uzvedības) struktūra ir saistīta ar populācijas īpatņu izturēšanos. No etoloģijas viedokļa īpatņus iedala vientuļniekos un komunāļos. Vientuļnieki dzīves lielāko daļu pavada bez tiešas kontaktēšanās ar citiem populācijas pārstāvjiem, piemēram, mārītes, čūskas, līdakas, sami u.c.). Komunāļi veido dažāda līmeņa grupējumus: ģimenes (rubeņi, gulbji, stārķi, ērgļi, bebri, zosis u.c.), barus (vilki, Atlantijas siļķes u.c.), ganāmpulkus (paviāni, gorillas, lauvas u.c.), kolonijas (bites, skudras, termīti, bezdelīgas, kaijas u.c.). Video Kalifornijas jūras lauvu kolonija
 
4. Teritoriālā struktūra. Jebkura teritorija var izturēt tikai zināmu īpatņu daudzumu. Atkarībā no dzīves telpas izmantošanas rakstura organismus iedala nometniekos un klejotājos.
  
Bebrs-2.jpg
Nometnieki visu vai lielāko dzīves daļu pavada noteiktā teritorijā (sīlis, vāvere, bebrs, peļveidīgie grauzēji u.c.).
 
The-best-top-desktop-zebras-.jpg
Klejotāji nemitīgi dodas tālos barības meklējumos. Tie klejo baros un ganāmpulkos (ziemeļbrieži, zebras, primāti, ziloņi). 

Atsauce:
http://www.llkc.lv/upload_file/400445/Vides_maciba.pdf
Attēli no: http://www.biolib.cz/IMG/GAL/4391.jpg
http://www.wired.com/images_blogs/wiredscience/2013/01/elephants3.jpg
http://spoki.tvnet.lv/upload/articles/14/140823/images/Toliks-vs-Bebrs-2.jpg
http://jiffy360.com/wp-content/uploads/2013/12/The-best-top-desktop-zebras-wallpapers-hd-zebra-wallpaper-1.jpg