Ir piecas darbības vārda izteiksmes. Katru darbības vārdu iespējams lietot kādā no izteiksmēm atbilstoši saziņas situācijai, un katrai izteiksmei ir savi veidošanas un lietošanas nosacījumi.
Darbības vārda izteiksmes
Valodas vēstures pētnieki konstatējuši, ka latviešu valodā senākās izteiksmes ir īstenības izteiksme un pavēles izteiksmes otrās personas formas vienskaitlī un daudzskaitlī.
Darbības vārda izteiksmes bija mācītas 7. klasē. Atkārto vairāk par īstenības, vajadzības, vēlējuma, kā arī atstāstījuma un pavēles izteiksmēm, to veidošanu un lietojumu!
Pareizrakstības normas izteiksmju lietojumā
Īstenības izteiksmes pareizrakstība
Ir vairākas darbības vārdu īstenības izteiksmes formas, kuru pareizrakstībai jāpievērš īpaša uzmanība!
- Atgriezeniskajiem darbības vārdiem, ja tie nenoteiksmē nebeidzas ar -īt, -īties, -ināt, -ināties, vienkāršās tagadnes vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas galotnē vienmēr ir īsais a.
celties – viņš ceļas;
smieties – viņa smejas
- Piedēkļa patskanis darbības vārdiem vienmēr ir garš, ja tagadnē un pagātnē (abas formas ir vienādas), kā arī nākotnē.
domāt – domāju (tagad) – domāju (vakar) – domāšu;
meklēt – meklēju (tagad) – meklēju (vakar) – meklēšu
- Vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar -īt, -īties, -ināt, -ināties, rakstāms garais patskani ā.
lasīt – mēs lasām – jūs lasāt;
klausīties – mēs klausāmies – jūs klausāties;
vizināt – mēs vizinām – jūs vizināt;
vizināties – mēs vizināmies – jūs vizināties
- Atgriezeniskajiem darbības vārdiem ar izskaņām -īties, -ināties garais patskanis ā rakstāms arī tagadnes 3. personas formā:
mainīties – mēs maināmies – jūs maināties – viņš, viņa, viņi, viņas mainās
- Ja darbības vārdam nenoteiksmē nav izskaņu -īt, -īties, -ināt, -ināties, vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā galotnē rakstāms ir īsais patskanis a.
peldēt – mēs peldam – jūs peldat
- Darbības vārds zināt tagadnē lokāms kā darbības vārds ar izskaņu -ināt – ar garo patskani ā galotnē tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā, kā arī divdabī, ar kuru veido saliktos laikus:
zināt – mēs zinām – jūs zināt; mēs esam zinājuši – jūs esat zinājuši
Vajadzības izteiksmes pareizrakstība
Rakstot teikumus ar darbības vārdu vajadzības izteiksmē, uzmanība jāpievērš ne vien darbības vārda pareizai formai, bet arī lietvārda lietojumam šādā teikumā.
Jāatceras, ka:
Jāatceras, ka:
- vajadzības izteiksmē darbības veicējs ir datīvā;
- lietvārds aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē jālieto nominatīvā.
| Lietvārda pareizs lietojums | Lietvārda nepareizs lietojums |
| Man ir jāraksta dienasgrāmata. | Man ir jāraksta dienasgrāmatu. |
| Annai jāpilda mājas darbs. | Annai jāpilda mājas darbu. |
Lietvārds var atrasties ne tikai cieši blakus darbības vārdam vajadzības izteiksmē, bet starp darbības vārdu un lietvārdu var atrasties arī citi teikuma palīglocekļi, piemēram, apzīmētāji.
Svarīgi!
Ir jāuzmanās, lai atšķirtu 3 darbības vārdu formas, kuras beidzas vienādi ar -ot, -oties – nenoteiksme, atstāstījuma izteiksme un nelokāmais divdabis.
Nenoteiksme – ko darīt? – gudrot, skoloties, skaidroties.
Atstāstījuma izteiksme – ko darot? – gudrojot, skolojoties, skaidrojoties.
Nelokāmais divdabis – bez jautājuma – gudrojot, skolojot, skaidrojoties.
Divas beidzamās formas var atšķirt tikai pēc uzdevuma teikumā.
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?