Vēsturiskās skaņu pārmaiņas radušās dažādu fonētisko procesu rezultātā valodas attīstības senākos posmos.
Ir divu veidu vēsturiskās skaņu pārmaiņas:
- vēsturiskās skaņu mijas:
1) vēsturiskās patskaņu mijas
2) vēsturiskās līdzskaņu mijas - vēsturiskais līdzskaņa zudums
Patskaņu mija – dažādos no vienas saknes darinātos vārdos vai vārda formās viena patskaņa vietā stājas cits patskanis vai divskanis.
Mantotā patskaņu mija jeb alternācija
Ir 3 dažādu rindu mijas.
Rindas nosaukums
|
Piemērs
|
Skaņas, kas mijas
|
i-rinda |
stiga – steigt – staigāt
|
i, ī (ij) – ie, ei, (ej, ēj) – ai
|
e-rinda | nest – nesu – nēši – nasta |
šaurais/platais e – šaurais/platais ē – a, ā, u, o [uo] – i
|
u-rinda | kust – kūst – kausēt |
u – ū – au
|
Vēsturiskās līdzskaņu mijas
Līdzskaņu mija – saknes līdzskaņa maiņa.
Patskaņu i, ī, e, ē un divskaņa ie noteiktā mija (atvasinājumos, darbības vārdu formās):
k-ķ, k-c, g-ģ, g-dz
Piemērs:
roka – roķele – rociņa
zirgs – zirģelis – zirdziņ
Līdzskaņa j noteiktā mija (II deklinācijas vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos, V un VI deklinācijas daudzskaitļa ģenitīvā, daļai darbības vārdu vienkāršajā tagadnē un no tās atvasinātajās darbības vārda formās, atvasinājumos)
b – bj
d – ž dz – dž
l – ļ ln – ļņ m – mj
n – ņ p – pj
s – š sl – šļ
sn – šņ
t – š v – vj z – ž
zl – žļ
zn – žņ r – ŗ*
|
gulbis – gulbji
briedis – brieži
dadzis – dadži
dēlis – dēļi
alnis – aļņi
kurmis – kurmji
suns – suņi
ziepes – ziepju
lasis – laši
smiltis – smilšu
nokrēslis – nokrēšļa
alksnis – alkšņi
avs – avju
vēzis – vēži
zizlis – zižļi
zvaigzne – zvaigžņu
bērt – beŗu*
|
Līdzskaņa t noteiktā mija (1. konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmē)
t-s, d-s
Piemērs:
veda – vest
meta – mest
Līdzskaņa d noteiktā mija (daļēji lokāmajos divdabjos)
t-z, d-z
Piemērs:
veda – vezdams
meta – mezdams
Vēsturiskais līdzskaņa zudums vērojams 1. konjugācijas darbības vārdiem, kam sakne vienkāršajā pagātnē beidzas ar t, d, s, z.
Šie līdzskaņi zūd piedēkļa -st- un izskaņas -šana priekšā.
Piemērs:
veda – vešana
lūza – lūst
lūza – lūst