Izlasi diskusiju!
  
Rakstnieks Valdis Rūmnieks
   Dziesmu svētku nebeidzamības pamatā ir sūrs un neatlaidīgs ikdienas darbs, kurā vairāk nekā 130 gados savu spēku, savas šaubas un varēšanu izbaudījis katrs latvietis. Svešzemju pētniekiem pagrūti saprast, kālab tauta, dzīvodama dažādu lielvaru  apspiestībā, karu un izsūtījumu ārprātā, bēgļu gaitu bezcerībā, allaž domājusi par nākamajiem Dziesmu svētkiem, kuriem jāgatavojas solīti pa solītim, slīpējot dziedāšanas māku, šujot tērpus, krājot naudu un gaidot to brīdi, kad dziesmu spēks apskries visu Latviju vienā elpas vilcienā. Nu jau arī UNESCO līmenī atzīta mūsu, tāpat arī Lietuvas un Igaunijas Dziesmu svētku neatkārtojamība, piederība pasaules kultūras dārgumu krātuvei. [..]
   Dziesmu svētku vēsture ir tikpat plaša kā mūsu tautas vēsture no XIX gadsimta otrās puses līdz mūsu dienām. Pareizāk sakot, tā nav vēsture, kura ir aizgājusi pagātnes tumsā, jo Dziesmu svētku kustība turpinās un būs tikpat mūžīga kā Latvijas valsts.
Muzikologs Oļģerts Grāvītis
   Svarīgi definēt autentiskās tradīcijas, kas šos svētkus padara vienreizīgus. Vēlams saglabāt galveno Dziesmu svētku elementus – gājienu, Dziesmu karus, kopkoncertu, deju lieluzvedumu, Dziesmu svētku stilu –, kas ir tradīcijas un laikmeta specializētās mākslas sintēze. Pateicoties šai mijiedarbei, tie nav folkloras svētki vai tīrs šovs, bet gan – Dziesmu svētki. Šāda tūkstošos skaitļojamu amatierkoru kopēja muzicēšana vairāku stundu garā koncertā nekur citur pasaulē vairs nav dzirdama.
Diriģents Ints Teterovskis
   Kas būtībā ir koris? Tas ir tāds kā sabiedrības modelis miniatūrā. Tur ir dažādas izglītības, dažādi vecumi, tautības, intereses. Ko dara mūzika, kopā muzicēšana un koris? Koris spēj šos cilvēkus apvienot. Katram ir sava „valsts” – alts, soprāns, bass vai 32 divbalsīgi tenori –, un tā ir jānotur. Tev savējā ir jāiemācās perfekti – ir jānotur nevis tā, ka tu bļauj un nedzirdi nevienu apkārt, bet jānotur tā, ka tu dzirdi pārējos. To visu saliekot kopā, jānonāk līdz kopējam mērķim, kas teorētiski ir sabiedrības galvenais virzītājspēks. No bērnības muzicējot kopā, rodas pieredze, kā to darīt un kā spēt aizstāvēt savu viedokli un saklausīt citus, nepazaudējot savu domu.
 
(Pēc preses materiāliem)
  
Izlasi viedokļa vērtēšanas kritērijus!
Punkti
Saturs un teksta uzbūve
Stils
Ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas
3
Saturs atbilst tematam. Patstāvīgas domas izteiktas plānveidīgi un loģiski, tās ir pamatotas.Dažādas un stilistiski iederīgas teikumu konstrukcijas. Viegli uztverams teksts. Pieļaujama viena stila kļūda.1 kļūda
2
Saturs atbilst tematam. Izteiktās domas pamatotas, bet nav domas virzības. Nav kāda no uzbūves elementiem.2-3 stila kļūdas2-3 kļūdas
1
Izteikts pretrunīgs viedoklis. Domas nepamatotas vai haotiskas. Temata sašaurinājums/paplašinājums, novirze no diskusijas temata.
Frāzes.
4-5 stila kļūdas4-5 kļūdas
 
Izlasi 12. klases skolēna viedokli par šo kultūras cilvēku diskusiju!
Dziesmu svētki ir sinonīms Latvijai. Pasaulē redz mūsu valsti vispirms kā dziedošu cilvēku valsti. Dziesmu un deju svētki ir Latvijas būtība, kas iekļauta pat Unesco nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, tāpēc man mazliet žēl, kad mēs paši reizēm nespējam novērtēt, kādas bagātības mums pieder. Es tiešām uzskatu, kad tūkstoši dziedošu cilvēku ir daudz svarīgāki par iekšzemes kopprodukta rādītājiem. Dziedu korī jau no pirmās klases, un dziesma latviešu valodā ir mana latviskās identitātes ispausme.
 
Novērtē izteikto viedokli un ieraksti kritērijiem atbilstošo punktu skaitu!
Saturs
Stils
O/I
 
 
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!