Latviešu valodas un literatūras centralizētā eksāmenā 2. daļas (rakstīšanas) vērtēšanā izmanto kriteriālo vērtēšanu. Skolēns, izpildot 2. daļas uzdevumu, var maksimāli iegūt 34 punktus.
Pirmais kritērijs – saturs
Pārsprieduma saturu vērtē pēc diviem rādītājiem: temata izpratne un argumentācija (10 punkti).
Temata izpratne – skolēna prasme izteikt patstāvīgas domas, kas izpaužas oriģinālos
spriedumos, atziņās un vērtējumā. Darbs ir radošs.
spriedumos, atziņās un vērtējumā. Darbs ir radošs.
- Ja temats ir izprasts, ir izteiktas patstāvīgas domas, darbā ir oriģināli spriedumi, atziņas, vērtējums, pārspriedums ir radošs, tad skolēns saņem 5 punktus.
- Ja darbs atbilst tematam un ir atsevišķas nozīmīgas, patstāvīgas domas, bet spriedumi,
atziņas, vērtējums neliecina par temata izpratni kopumā, darbā pietrūkst radošuma un oriģinalitātes, tad skolēns saņem 4 punktus. - 3 punktus skolēns saņem, ja ir daļēji atklāts temats, tas sašaurināts vai paplašināts. Darbā vērojama novirze no temata, arī vienpusīga, fragmentāra pieeja galveno problēmu risinājumam. Spriedumi ir trafareti vai to nav.
- Ja darbā neparādās skolēna individualitātes izpausmes, tad problēmas izklāsts kļūst bezpersonisks, kas norāda uz temata virspusēju sapratni. Skolēns saņem 2 punktus.
- Ja saturs pilnībā neatbilst tematam (darba pamatā ir cits problēmas pieteikums un risinājums) vai arī ja pārspriedums ir pārspīlēti emocionalizēts, skolēns saņem 1 punktu. Šāds vērtējums ir arī tajā gadījumā, ja ir temata vulgarizācija.
Svarīgi!
Mācību procesā uzmanība jāpievērš:
- prasmei izvēlēties tematu – skolēnam ir jābūt skaidrai tematā ietvertajai problēmai, jo tikai tad izdosies paust patstāvīgas domas, atziņas un vērtējumu;
- prasmei izteikt vērtējumu, kas pamatots ne tikai uz personisko pieredzi, bet atklāj arī indivīda spēju izvēlēties un izprast notikumus no plašāka skatpunkta;
- prasmei spriest patstāvīgi, lai izvairītos no trafaretiem spriedumiem un saukļiem, jo tie darbu padara bezpersonisku.
Argumentācija ir mērķtiecīgi izvēlēts faktu materiāls, lai pārliecinoši atklātu un pierādītu izvēlēto tematu. Argumentācija ir saistīta ar indivīda vērtībām, to hierarhiju, prasmi šīs vērtības atspoguļot savā darbā.
- 5 punktus skolēns saņem, ja viņš ar mērķtiecīgi izvēlētu faktu materiālu spēj atklāt un pierādīt tematu. Argumenti atklāj indivīda vērtību sistēmu un tās nozīmi viņa dzīvē. Izmantotie fakti savu spriedumu argumentēšanai parāda, ka skolēns prot orientēties izvēlētajā tematā.
- Ja ir izmantoti dažādi fakti spriedumu pamatošanā, bet pietrūkst mērķtiecības šo faktu atlasē (kāpēc konkrēts fakts tiek izmantots), tad vērtējums – 4 punkti.
- 3 punktus skolēns saņem, ja izmantotie fakti nav pārliecinoši spriedumu pamatošanai. Skolēns pieļāvis 1–2 (vērtētājam objektīvi konstatējamas) faktu kļūdas.
- Ja darbā ir vispārīgi spriedumi, maznozīmīgi fakti, skolēns iegūst 2 punktus. Argumentācijā pieļautas 3–4 (vērtētājam objektīvi konstatējamas) faktu kļūdas.
- Ja pārspriedumā dominē vispārīgi spriedumi, kas nav saistīti ar konkrētiem faktiem, minētie fakti ir nenozīmīgi, tad skolēns saņem 1 punktu.
Svarīgi!
Mācību procesā uzmanība jāpievērš:
- faktu mērķtiecīgai atlasei, kas der savu spriedumu pamatošanai un apliecina skolēna izpratni par tematu, kā arī pauž viņa vispusīgas zināšanas;
- jāmudina skolēni par faktu materiālu izmantot literatūras zināšanas – daiļliteratūra ir bagāts faktu materiāls;
- spējai izprast nozīmīgus un maznozīmīgus faktus;
- jāmācās izvairīties no vispārinājumiem.
Otrais kritērijs – kompozīcija
Pārsprieduma kompozīciju vērtē trijos rādītājos: K1 (apjoms), K2 (rindkopas) un K3 (secīgums) (7 punkti).
Apjoms – pārspriedumā noteiktais vārdu skaits.
Ievērots noteiktais (350–400 vārdi) darba apjoms – 2 punkti. Ja pārsprieduma apjoms ir par mazu (līdz 50% jeb 116–200 vārdi) vai arī par lielu (virs 130% jeb 520 vārdiem), skolēns saņem 1 punktu. Ja skolēna rakstu darbā ir līdz 115 vārdiem, tad darbu nevērtē – skolēns iegūst 0 punktu par šo daļu.
Rindkopa – teksta daļa no vienas atkāpes līdz otrai, kurā izteikta viena doma.
Tiek vērtēts darba dalījums rindkopās. 2 punktus skolēns saņem, ja visā darbā ir ievērots dalījums rindkopās. Jāatceras, ka pārsprieduma galvenā daļa – iztirzājums – sastāv no vairākām rindkopām, bet skolēns bieži tās neatdala. Vērojama tendence nolīdzināt kreiso malu, neveidojot atkāpes. Jaunu domu skolēns iesāk jaunā rindā, bet atkāpes nav. Ja skolēns pieļāvis kādu no šīm kļūdām, vērtējumā saņem 1 punktu.
Secīgums – prasme mērķtiecīgi atklāt domu, ievērojot kompozīcijas un pārsprieduma uzbūves nosacījumus.
- 3 punktus skolēns saņem, ievērojot darba kompozīcijas un pārsprieduma uzbūves nosacījumus, kas raksturo prasmi mērķtiecīgi atklāt domu.
- Ja skolēns ir precīzi ievērojis pārsprieduma kompozīcijas noteikumus (ievērots noteiktais apjoms, ievērotas rindkopas, mērķtiecīgi atklāta doma), bet nav darba sākumā uzrakstījis virsrakstu, maksimālais punktu skaits – 2 punkti.
- Ja kompozīcijā ir nesamērīgs daļu apjoms – garš ievads un/vai īss nobeigums vai arī tā nav, tad skolēns saņem 2 punktus.
- Ja darbam nav plānveidīgas uzbūves – nav ievēroti tekstveides principi, doma izteikta haotiski – skolēns saņem 1 punktu.
Svarīgi!
Mācību procesā uzmanība jāpievērš:
samērībā;
Trešais kritērijs – vārdu krājums, teikuma konstrukcijas
Vārdu krājums – tematam atbilstoša valoda, pamatota vārdu izvēle.
Teikuma konstrukcijas – mērķtiecīgi lietotas un pakārtotas saturam.
Tās ir daudzveidīgas un ļauj precīzi uztvert izteikto domu.Teikuma konstrukcijas – mērķtiecīgi lietotas un pakārtotas saturam.
3 punktus skolēns saņem, ja viņš savas domas izsaka tematam atbilstošā valodā, vārdu izvēle ir pamatota, teikuma konstrukcijas ir pakārtotas saturam, tās ir daudzveidīgas.
Ja pārspriedumā lietota tematam atbilstoša valoda un kļūdas dažādu konstrukciju teikumos netraucē uztvert galveno domu, skolēns saņem 2 punktus.
Ierobežots vārdu krājums un lietojums, kā arī vienveidīgas konstrukcijas teikumi pārspriedumā ļauj skolēnam iegūt 1 punktu.
Ja pārspriedumā lietota tematam atbilstoša valoda un kļūdas dažādu konstrukciju teikumos netraucē uztvert galveno domu, skolēns saņem 2 punktus.
Ierobežots vārdu krājums un lietojums, kā arī vienveidīgas konstrukcijas teikumi pārspriedumā ļauj skolēnam iegūt 1 punktu.
Svarīgi!
Mācību procesā uzmanība jāpievērš:
Ceturtais kritērijs – stils
Stils – valodas izteiksmes līdzekļu lietošanas paņēmienu kopums; izteiksmes īpatnības.
Vērtē atbilstoši kritēriju tabulai, summējot kļūdas. Pārspriedumā ir jābūt ievērotam vienotam stilam. Lai iegūtu maksimālo punktu skaitu šajā kritērijā, nav pieļaujama neviena stila kļūda.
Vērtē atbilstoši kritēriju tabulai, summējot kļūdas. Pārspriedumā ir jābūt ievērotam vienotam stilam. Lai iegūtu maksimālo punktu skaitu šajā kritērijā, nav pieļaujama neviena stila kļūda.
Svarīgi!
Visbiežāk pieļautās stila kļūdas:
- vārddarināšanas kļūdas;
- vietniekvārdu lietojuma kļūdas;
- sinonīmu lietojuma kļūdas;
- bieža vārdu atkārtošana;
- neatbilstošas nozīmes vārda izvēle;
- neliterāru leksikas slāņu lietojums (vulgārismi, žargons, barbarismi);
- trafaretas (tukšas) frāzes vai netrāpīga vārda izvēle;
- gleznaini pārspīlējumi;
- liekvārdība;
- neloģiski izveidots teikums;
- teikuma daļu nemotivēta nodalīšana;
- personas nemotivēta maiņa teikuma ietvaros;
- neatbilstošs saistīšanas līdzeklis (vārdu savienojums, teikuma daļas);
- liekas teikuma daļas;
- citu valodu ietekmē radušās neveiklas konstrukcijas;
- vārdu savienojuma ar prievārdu nepareizs saistījums;
- nepareizs pārvaldījums (ģen. nelietošana).
Vērtējot pārspriedumus, precīzi jānošķir stila vai ortogrāfijas kļūdas. Neprecīzi nosakot kļūdu veidu, tiek ietekmēts darba vērtējums.
Piektais kritērijs – ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas
Ortogrāfija – pareizrakstība.
Interpunkcija – pieturzīmju lietošana.
Vērtē atbilstoši kritēriju tabulai, summējot ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas kopā.
Skolēns šajā kritērijā var maksimāli iegūt 10 punktus, ja nav nevienas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas.
Interpunkcija – pieturzīmju lietošana.
Vērtē atbilstoši kritēriju tabulai, summējot ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas kopā.
Skolēns šajā kritērijā var maksimāli iegūt 10 punktus, ja nav nevienas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas.
Par viena veida kļūdām (kļūdas, kuras darbā skaita tikai vienu reizi) uzskata:
- konkrēta iesprauduma neatdalīšanu tekstā;
- vārdus, kuri tekstā minēti vairākkārt un tajā atkārtojas viena un tā pati kļūda (piemēram, priedēkļu, piedēkļu pareizrakstība);
- vienas saknes vārdu regulāra atkārtošana.
Svarīgi!
Mācību procesā skolēnu uzmanība jāpievērš rakstu kultūrai.