Savrupinājumi ir teikuma locekļi vai teikuma locekļu grupas, kas konkretizē vai paskaidro kādu citu teikuma locekli.
Runā savrupinājumus nošķir ar pauzēm un īpatnēju izrunu. Rakstos tos atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Savrupinājumu lietošana rada iespēju plašāk, precīzāk, arī tēlaināk izteikt domas. Piemēram, teikumā Te, mežmalā, jādomā par agrām salnām, kas dažu gadu noposta visu vēlīno sēju. savrupinājums mežmalā precizē vārda te saturu.
Savrupinājums var būt:
- vienkāršs, ja tas izteikts ar vienkāršu teikuma locekli:
Tur, pie durvīm,stāv divi skolnieki.
Un aiz pakalna smej dzidri mani senie draugi - strauti. - savrupinājuma grupa, ja tas izteikts ar teikuma locekļu grupu.
- Gaiss, koku lapu un ziedu smaržu pilns (savrupinātā apzīmētāja grupa), plūst ap manu kaklu un ap rokām.
Dažos gadījumos kādu no savrupinātajiem teikuma locekļiem var paskaidrot palīgteikums, kas iekļaujas savrupinātā teikuma locekļa grupā.
Citādi Elza bija glīta meiča, slaida, veselīga, pareiziem sejas pantiem, gaišiem matiem un dzirkstošām acīm, kuru skatienā lāgiem jau pavīda Zītaru dzimtas kvēle.
Citādi Elza bija glīta meiča, slaida, veselīga, pareiziem sejas pantiem, gaišiem matiem un dzirkstošām acīm, kuru skatienā lāgiem jau pavīda Zītaru dzimtas kvēle.
Īpaša savrupināta vienība teikumā ir divdabja teiciens, kuram blakus nepastāv nesavrupināts divdabja teiciens.
Muris tos jau gaidīja pie ieejas, glauzdamies pie durvīm.
Pārlidojusi vienreiz, lidmašīna taisīja lielu līkumu un atgriezās.
Pārlidojusi vienreiz, lidmašīna taisīja lielu līkumu un atgriezās.
Ja blakus atrodas vairāki savrupinājumi, kuri vienādi paskaidro raksturojamo vārdu, tad tie ir vienlīdzīgi savrupinājumi.
Tas bija Jēkabs, vienos kreklos, noplēstu piedurkni, oglēm notraipītu seju.
Un priekšā ir naudas papīri, veci un jauni, zaļi, zili un sarkani.
Un priekšā ir naudas papīri, veci un jauni, zaļi, zili un sarkani.
Teikumā var būt arī vairāki savrupinājumi, kuri cits citu paskaidro. Tādos gadījumos veidojas savrupinājumu virkne, kurā vienu savrupinājumu paskaidro nākamais savrupinājums. Šādi savrupinājumi var būt izteikti gan ar vienu vārdu, gan ar savrupinātu grupu.
Vagars, Suntuža tēva tēvs, vecais kungs Bērziņš, domājis izkaltēt āboliņu tāpat kā sienu.
Tepat, šai melnajā tīrumā, likšu nākamgad izkaptis iekšā.
Ziemas svētdienās, pēc pusdienas, Jurks sēdēja pie saimnieku lielā galda un garlaikojās.
Ziemas svētdienās, pēc pusdienas, Jurks sēdēja pie saimnieku lielā galda un garlaikojās.