Teorija
Uzzīmēsim kādu nogriezni \(AB\).
Tā vienu galu, piemēram, \(A\), nosauksim par sākumpunktu, bet otru, tātad \(B\), - par galapunktu.
Nogriežņa \(AB\) virzienu no punkta \(A\) uz punktu \(B\) norādīsim ar bultiņu. Tādējādi ir iegūts orientēts nogrieznis.
Orientētu nogriezni sauc par vektoru.
Vektoru var apzīmēt:
1. ar diviem lielajiem burtiem, liekot virs tiem bultiņu;
pirmais burts vienmēr norāda sākumpunktu, bet otrs - galapunktu, piemēram, (lasa: vektors AB);
pirmais burts vienmēr norāda sākumpunktu, bet otrs - galapunktu, piemēram, (lasa: vektors AB);
2. ar mazo burtu, liekot virs tā bultiņu, piemēram, (lasa: vektors a).
Ja vektora sākumpunkts sakrīt ar tā galapunktu, tad iegūst nullvektoru, un to apzīmē ar . Jebkuru plaknes punktu var uzskatīt par nullvektoru.
Nogriežņa \(AB\) garumu sauc par vektora garumu jeb moduli un apzīmē šādi:
Piemērs:
Rakstot ; , ir noteikts, ka garums ir \(1,5\) vienības, garums ir \(3\) vienības.
Nullvektora garums ir nulle: .
Atsauce:
Ģeometrija vidusskolai/Baiba Āboltiņa, Pēteris Čepuls. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. -326 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 183.-225.lpp.