Vārda emocionālā nokrāsa
Vairums vārdu nozīmi izsaka bez īpašas nozīmes nokrāsas. Tie ir vispārlietojamie vārdi, kas ir stilistiski neitrāli.
Daļai vārdu piemīt kāda nozīmes nokrāsa – emocionāla vai stilistiska (vai abas kopā).
Vārdi ar emocionālu nokrāsu līdz ar vārda nozīmi izsaka arī vērtējumu, piemēram, sakot bērniņš, tiek ne tikai izteikta vārda nozīme – mazs cilvēks, bet arī sava attieksme pret minēto būtni, kas šajā gadījumā ir pozitīva.
Savukārt vārds zeņķis pauž negatīvu attieksmi pret kādu zēnu.
Nozīmes nokrāsu var precīzi redzēt, salīdzinot vārdu ar emocionālu nokrāsu un stilistiski neitrālu vārdu.
Šajā gadījumā bērns – bērniņš, zēns – zeņķis.
Vārda pozitīvā emocionālā nokrāsa izsaka patiku, mīļumu, sirsnīgumu, labvēlību, cildinājumu un cieņu. Šādu nokrāsu iespējams izteikt ar īpašiem atvasinājumiem – deminutīviem jeb mīļvārdiņiem.
Darinot deminutīvus, jāievēro sākotnējā lietvārda piederība deklinācijām.
|
No I, III deklinācijas lietvārdiem deminutīvus darina ar izskaņu
-iņš.
|
dēls – dēliņš
tirgus – tirdziņš
|
| No II deklinācijas lietvārdiem deminutīvus darina ar izskaņu -ītis. |
brālis – brālītis
|
|
No IV, VI deklinācijas lietvārdiem deminutīvus darina ar izskaņu -iņa.
|
meita – meitiņa
pirts – pirtiņa
|
| No V deklinācijas lietvārdiem deminutīvus darina ar izskaņu -īte. |
saule – saulīte
|
Vārda negatīvā emocionālā nokrāsa izsaka nepatiku, nelabvēlību, nievājumu, nicinājumu, nosodījumu, ironiju, necieņu.
Šādu nokrāsu var izteikt, atvasinot vārdus ar piedēkļiem -el-, -elē-.
Piemērs:
spriest – spriedelēt, draugs – drauģelis
Vārda stilistiskā nokrāsa
Plašs leksikas slānis ir vārdi ar stilistisku nokrāsu.
Poētismi – vārdi ar emocionālu un stilistisku nokrāsu, tiem raksturīga svinīga nokrāsa, tēlainība, dzejiskums.
Visbiežāk poētismi sastopami dzejā, prozā – retāk.
Piemērs:
daile, liegs, latvis, zeltene
Sarunvalodas vārdi - plašs leksikas slānis, kam raksturīga vienkāršāka, neoficiāla nokrāsa. Sarunvalodas vārdiem bieži piemīt emocionāla nokrāsa.
Sarunvalodas vārdus lieto ikdienišķās saziņas situācijās, kur saziņas partneri ir labi pazīstami un pati saziņas situācija ir brīva, nepiespiesta, un kur to neierobežo etiķete, protokols u. tml.
Sarunvalodas vārdus lieto ikdienišķās saziņas situācijās, kur saziņas partneri ir labi pazīstami un pati saziņas situācija ir brīva, nepiespiesta, un kur to neierobežo etiķete, protokols u. tml.
Piemērs:
činkstēt, smuks, mukt, zaķpastala
Žargonismi jeb slengs - neliterāri vārdi, ko lieto noteikti sabiedrības slāņi, piemēram, skolēni, studenti, karavīri utt. Žargona pārzināšana liecina par piederību kādai noteiktai sociālai grupai. Žargons nav saprotams ārpus šīs sociālās grupas. Vispārlietojamie vārdi var tikt lietoti arī kā žargonismi, jo tādā gadījumā vārdam var būt piešķirta pavisam cita nozīme.
Piemērs:
bračka, bastot, učene, senči (vecāki)
Vienkāršrunas vārdi nav vēlami, tie ir valodas zemākais leksikas slānis. Vienkāršrunas vārdiem piemīt krasi negatīva emocionāla nokrāsa. Tie ir rupji, aizskaroši, daudzi vienkāršrunas vārdi ir lamuvārdi.
Poētismi un sarunvalodas vārdi ir literārās valodas vārdi, bet žargonismi un vienkāršrunas vārdi ir neliterāri.
Vārdu stilistisko nokrāsu daudz precīzāk var uztvert, ja blakus atrodas gan stilistiski neitrāls vārds, gan vārds ar stilistisku nokrāsu.
|
Sarunvalodas vārds
|
Stilistiski neitrāls vārds
|
Poētisms
|
|
skuķis
|
meitene
|
zeltene
|
|
čučēt
|
gulēt
|
dusēt
|
Vārdi ar īpašu stilistisku nokrāsu bieži tiek izmantoti daiļliteratūrā, lai individualizētu tēlu valodu.