4. Vecvārdi, jaunvārdi

Leksika ir vismainīgākā valodas sistēmas daļa, tai ir gan aktīvā, gan pasīvā daļa. Pasīvajā daļā nonāk vārdi, kuri tiek lietoti reti vai netiek lietoti nemaz. Nelietošanas iemesli var būt dažādi, taču tie ir cieši saistīti ar cilvēka ikdienas dzīvi un dažādiem ekonomiski politiskiem notikumiem tajā. Viena no šādām pasīvās leksikas grupām ir vecvārdi.
Ņemot vērā iemeslus nokļūšanai pasīvās leksikas daļā, vecvārdi dalāmi trīs grupās:
Arhaismi ir viens no tiem iemesliem, kas jaunākajai paaudzei bez šo vārdu nozīmes pārzināšanas liedz pilnvērtīgi izprast daļu latviešu literatūras klasikas.
aloties – kļūdīties
biķeris – kauss
dūmeklis – skurstenis
gaitnieks – dežurants
īkstis – nieres
kambaris – istaba
kamieši – pleci
matīt – manīt
sebu – vēlu
zeltene – jaunava
avs – aita
dieveris – vīrabrālis
ietaļa – brāļasieva
bāliņš – brālis
diet – dejot
apgaust – apraudāt
matīt – manīt
remesis – namdaris
dižgabals – lielgabals
stundenis – pulkstenis
jundīt – sludināt
nēzdogs – kabatlakats
soģis – tiesnesis
aiz to – jo
vica – rīkste
secen – garām
kurmet – mazliet

Arī historismi ir lasāmi attiecīgo laikmetu tēlojošos daiļdarbos.
modere – govju kūts pārzine
piķieris – medību suņu pārzinis
Tomēr historismu lietojums ir daudz biežāks un plašāk, salīdzinot ar arhaismiem.
Bez historismiem nav iedomājama vēstures apguve, jo daudzi no šiem jēdzieniem ir saistīti ar kādreizējo sabiedrisko politisko iekārtu, valsts pārvaldes formām, struktūrvienībām u.tml. 
arkls – zemes mērvienība
vagars – muižas darbu organizators
junkurs – muižas pārvaldnieks
guberņa – apgabals
stārasts – pagasta vecākais
Šajā nozarē historismi veic terminu funkcijas.

galds – ar nozīmi dēlis
grāmata – ar nozīmi vēstule
mirklis – ar nozīmi skatiens
pulkstenis – ar nozīmi zvans
arods – ar nozīmi klēts apcirknis
precinieks – ar nozīmi tirgotājs
arājs – ar nozīmi zemnieks

 

Kā jau tika minēts, leksika ir vismainīgākā valodas sistēmas daļa, tai ir gan aktīvā, gan pasīvā daļa. Aktīvajā daļā strauji ienāk arvien jauni vārdi, kuru rašanās, aizgūšanas iemesli ir cieši saistīti ar norisēm cilvēka dzīvē.

Par jaunvārdiem atzīstami vārdi, kas radušies pēdējo gadu vai gadu desmitu laikā.
Diskutabls ir jautājums, vai aktualizētie vecvārdi arī būtu piederīgi šai grupai.

 

Lielu ieguldījumu jaunu vārdu ieviešanā veica Rainis.

Tā kā dzejas valodas pieprasa gan noteiktu struktūru, gan tēlainību, kā arī oriģinalitātes dēļ nepieciešami jauni vārdi, un šo jauno vārdu meklējumos dzejnieks studēja vecās vārdnīcas, folkloru un pievērsa uzmanību izlokšņu leksikai.
 
Raiņa aktualizētie vecvārdi:

 

Rainis, izmantojot jau zināmu vārdu saknes, darinājis arī jaunus vārdus:

 

Lietvārdu, kas darināti ar izskaņām -ums, -ība, -šana, saīsināšana raksturīga ne tikai Raiņa daiļradei, bet, piemēram, arī Andreja Upīša darbiem.
Daži no A. Upīša darinātajiem saīsinājumiem:

 

Par jaunvārdiem ar laiku var kļūt arī okazionālismi.

Tieši šī saistība ar kontekstu ir kavēklis, lai spilgti jaundarinājumi uzreiz arī nonāktu aktīvajā leksikā.
Okazionālismus bieži darina literāti, piemēram, interesantus jaundarinājumus var lasīt Ojāra Vācieša (esamība), Imanta Ziedoņa (pasaulsjušana), Zigmunda Skujiņa (mākslastrīce) un citu rakstnieku darbos.