Eifēmismi
Eifēmismi ir emocionāli neitrāli vārdi vai izteicieni, ko lieto rupju, nepatīkamu vai pārāk tiešu sinonīmu vietā. Līdzīgi žargonam un slengam eifēmismi ir visai mainīga leksikas kategorija. Konkrētu vārdu visai īslaicīgo un pārejošo raksturu nosaka gan sabiedrības attīstības posma īpatnības, gan lingvistiski faktori.
Pirmkārt, eifēmismi ir atkarīgi no attiecīgā perioda modes untumiem. Tā XVII gs. Anglijā uz skatuves nedrīkstēja izrunāt vārdus "dievs" un "elle". XIX gs. savukārt nevēlams bija seksuāli ietonētais "vēders" un "kāja" — tika radīti to aizstājēji. Eifēmismi rodas tajās jomās, kas attiecīgajā periodā un valodā tiek uzskatītas par nepatīkamām un tabu.
Otrkārt, paejot zināmam laika posmam, saikne starp eifēmismu un tā apzīmēto parādību kļūst tik cieša, ka eifēmisms pārņem negatīvās jēdziena konotācijas un zaudē lietojuma jēgu. Jāmeklē jauns eifēmisms. Tāpēc daudziem negatīviem/neminamiem jēdzieniem (dzeršana, nāve, sekss) ir bijušo eifēmismu ķēdes, kas kļuvuši par sinonīmiem.
Latviešu valodā eifēmismi samērā plaši sastopami jau tautasdziesmās un galvenokārt skar tādas tematiskās jomas kā slimības, nāvi, dzimumattiecības, velnu, kaujas u. c.
Eifēmismi ir emocionāli neitrāli vārdi vai izteicieni, ko lieto rupju, nepatīkamu vai pārāk tiešu sinonīmu vietā. Līdzīgi žargonam un slengam eifēmismi ir visai mainīga leksikas kategorija. Konkrētu vārdu visai īslaicīgo un pārejošo raksturu nosaka gan sabiedrības attīstības posma īpatnības, gan lingvistiski faktori.
Pirmkārt, eifēmismi ir atkarīgi no attiecīgā perioda modes untumiem. Tā XVII gs. Anglijā uz skatuves nedrīkstēja izrunāt vārdus "dievs" un "elle". XIX gs. savukārt nevēlams bija seksuāli ietonētais "vēders" un "kāja" — tika radīti to aizstājēji. Eifēmismi rodas tajās jomās, kas attiecīgajā periodā un valodā tiek uzskatītas par nepatīkamām un tabu.
Otrkārt, paejot zināmam laika posmam, saikne starp eifēmismu un tā apzīmēto parādību kļūst tik cieša, ka eifēmisms pārņem negatīvās jēdziena konotācijas un zaudē lietojuma jēgu. Jāmeklē jauns eifēmisms. Tāpēc daudziem negatīviem/neminamiem jēdzieniem (dzeršana, nāve, sekss) ir bijušo eifēmismu ķēdes, kas kļuvuši par sinonīmiem.
Latviešu valodā eifēmismi samērā plaši sastopami jau tautasdziesmās un galvenokārt skar tādas tematiskās jomas kā slimības, nāvi, dzimumattiecības, velnu, kaujas u. c.
Parasti izmantoti ir antonīmi, sakot pretējo tam, ko vēlas apgalvot, piemēram, "neslavas" vietā lieto "slavu":
Izraun velns dzīvam sirdi
Pirmajam brūtgānam
Ka tas mani nepaņēma
Slavīt vien padarīja.
Ļoti izplatītas ir poētiskas perifrāzes: nomirt — atstāt šo sauli, beigt savas mūža dienas, nolikt galvu, aiziet pie dieva, aiziet aizsaulē, dievs (pa)ņem, zemīte atņem u.c.
Privātajam, poētiskajam un līdzjūtīgajam eifēmismam ir daudz pozitīvu iezīmju, kas atvieglo saziņu un parasti saistās ar nevēlēšanos lietot "sliktu" vārdu vai takta izjūtu. Privātie (arī tradicionālie) eifēmismi parasti saistās ar cilvēka ķermeni, kailumu, dzimumorgāniem, ķermeņa funkcijām, slimībām: draudziņš, vāverīte.
Otrs eifēmisma tips ir melnais melu eifēmisms, Džordža Orvela paredzētais ņūspīka veidojums. XX gs. tie ieplūda tādās netradicionālās sfērās kā noziedzība, karadarbība, reklāma, bizness un politika. Šis paveids ir tuvāks dubultvalodai, kuras mērķis ir slēpt vārdu patieso nozīmi. Šie vārdi mazāk vērsti uz sliktā vārda aizstāšanu, kā sliktā jēdziena nepieminēšanu, lai neradītu nepatīkamu tēlu un ideju.
Ir vairāki regulāri izmantoti eifēmismu darināšanas veidi:
• svešvārdi, kas parasti ir neitrālāki,
likvidēt, neitralizēt (nogalināt), ekspropriēt (atņemt), ekskrementi (izkārnījumi), elements (cilvēks)
• vispārīgāki un abstraktāki vārdi un frāzes,
notikumi (katastrofa/krīze), dažu demokrātijas formu ierobežojumi (terors), saukt pie sabiedriskās kārtības (arestēt), atlīdzība (kukulis)
• netiešas parafrāzes, izmantojot negatīvus priedēkļus,
padarīt nekaitīgu (nogalināt), nelikumības (slepkavības), nekompetenta iejaukšanās (tirānija), neracionāli izdevumi (izšķērdība), sociāli neaizsargāts (nabadzīgs)
• garas perifrāzes (jo garākas, jo labāk),
augstākais soda mērs (nāves sods), pakļaušana liesmu iedarbei (sadegšana), tehnisko pasākumu kompleksa realizēšanas darbi (avārijas darbi), plānveidīgas atiešanas kustība (atkāpšanās/bēgšana)
• negatīva lietošana — nepatīkamais vārds tiek aizstāts ar tā antonīmu negatīvā formā,
neteikt taisnību (melot), nevesels (slims), nelabdabīgs (ļaundabīgs), mazturīgs (nabadzīgs)
• citas metodes, piemēram, ciešamā kārta darāmās vietā, kas ļauj nenosaukt darītāju; sagrozījumi "je dritvai kociņ, bitīt matos, bļin"; izlaišana rakstu valodā – atsevišķu burtu lietojums, kam seko daudzpunkte: "…nevarot deklarēt j...tv...m..." (Santa 37, 1995), "..vīrietis teica: "Ko tu, b... sievieti aiztiec!" (Rīgas Balss, 10.8.1995), "Visus d–jus reiz pieķer" (5min, 19.7.07.).
Izraun velns dzīvam sirdi
Pirmajam brūtgānam
Ka tas mani nepaņēma
Slavīt vien padarīja.
Ļoti izplatītas ir poētiskas perifrāzes: nomirt — atstāt šo sauli, beigt savas mūža dienas, nolikt galvu, aiziet pie dieva, aiziet aizsaulē, dievs (pa)ņem, zemīte atņem u.c.
Privātajam, poētiskajam un līdzjūtīgajam eifēmismam ir daudz pozitīvu iezīmju, kas atvieglo saziņu un parasti saistās ar nevēlēšanos lietot "sliktu" vārdu vai takta izjūtu. Privātie (arī tradicionālie) eifēmismi parasti saistās ar cilvēka ķermeni, kailumu, dzimumorgāniem, ķermeņa funkcijām, slimībām: draudziņš, vāverīte.
Otrs eifēmisma tips ir melnais melu eifēmisms, Džordža Orvela paredzētais ņūspīka veidojums. XX gs. tie ieplūda tādās netradicionālās sfērās kā noziedzība, karadarbība, reklāma, bizness un politika. Šis paveids ir tuvāks dubultvalodai, kuras mērķis ir slēpt vārdu patieso nozīmi. Šie vārdi mazāk vērsti uz sliktā vārda aizstāšanu, kā sliktā jēdziena nepieminēšanu, lai neradītu nepatīkamu tēlu un ideju.
Ir vairāki regulāri izmantoti eifēmismu darināšanas veidi:
• svešvārdi, kas parasti ir neitrālāki,
likvidēt, neitralizēt (nogalināt), ekspropriēt (atņemt), ekskrementi (izkārnījumi), elements (cilvēks)
• vispārīgāki un abstraktāki vārdi un frāzes,
notikumi (katastrofa/krīze), dažu demokrātijas formu ierobežojumi (terors), saukt pie sabiedriskās kārtības (arestēt), atlīdzība (kukulis)
• netiešas parafrāzes, izmantojot negatīvus priedēkļus,
padarīt nekaitīgu (nogalināt), nelikumības (slepkavības), nekompetenta iejaukšanās (tirānija), neracionāli izdevumi (izšķērdība), sociāli neaizsargāts (nabadzīgs)
• garas perifrāzes (jo garākas, jo labāk),
augstākais soda mērs (nāves sods), pakļaušana liesmu iedarbei (sadegšana), tehnisko pasākumu kompleksa realizēšanas darbi (avārijas darbi), plānveidīgas atiešanas kustība (atkāpšanās/bēgšana)
• negatīva lietošana — nepatīkamais vārds tiek aizstāts ar tā antonīmu negatīvā formā,
neteikt taisnību (melot), nevesels (slims), nelabdabīgs (ļaundabīgs), mazturīgs (nabadzīgs)
• citas metodes, piemēram, ciešamā kārta darāmās vietā, kas ļauj nenosaukt darītāju; sagrozījumi "je dritvai kociņ, bitīt matos, bļin"; izlaišana rakstu valodā – atsevišķu burtu lietojums, kam seko daudzpunkte: "…nevarot deklarēt j...tv...m..." (Santa 37, 1995), "..vīrietis teica: "Ko tu, b... sievieti aiztiec!" (Rīgas Balss, 10.8.1995), "Visus d–jus reiz pieķer" (5min, 19.7.07.).
Totalitārisms un eifēmismi
Latviešu valodā totalitārajos laikmetos daudzi vārdi ieguva savādas nozīmes, kas bieži vien bija skaidras tikai tiem, kas zināja, kāds saturs šai vārdā ir tiešām ielikts. Dažus eifēmismus gan abi režīmi lietoja konsekventi, piemēram, atbrīvošana (okupācija):
Rīgas atbrīvošana no boļševiku varas — 22.maijs, 1919. (Rakstniecības un mākslas gadagrāmata. Rīga: Latvju grāmata, 1942)
"Vācu karaspēks atbrīvo Rīgu" — 1. jūlijs, 1941 (Ibid).
"..pabeidza Padomju Latvijas galvaspilsētas atbrīvošanu" (Latvijas PSR vēsture. Rīga: Zinātne, 1986. 203.lpp.)
Latviešu valodā totalitārajos laikmetos daudzi vārdi ieguva savādas nozīmes, kas bieži vien bija skaidras tikai tiem, kas zināja, kāds saturs šai vārdā ir tiešām ielikts. Dažus eifēmismus gan abi režīmi lietoja konsekventi, piemēram, atbrīvošana (okupācija):
Rīgas atbrīvošana no boļševiku varas — 22.maijs, 1919. (Rakstniecības un mākslas gadagrāmata. Rīga: Latvju grāmata, 1942)
"Vācu karaspēks atbrīvo Rīgu" — 1. jūlijs, 1941 (Ibid).
"..pabeidza Padomju Latvijas galvaspilsētas atbrīvošanu" (Latvijas PSR vēsture. Rīga: Zinātne, 1986. 203.lpp.)
Agrīnie padomju eifēmismi
Pirmajā padomju okupācijas gadā eifēmismu izplatība vēl ir ierobežota, taču, piemēram, Baltijas valstu okupācija (kad netiek runāts par revolūciju) tiek minēta visai aizplīvurotā veidā:
"...ārējās politikas jautājumi, kuru sekmīga atrisināšana pēdējā laikā ievērojami paplašinājusi mūsu teritoriju. ...tagad Padomju Savienības robežas tiks pārnestas uz Baltijas jūras piekrasti. Līdz ar to mūsu valstij rodas savas neaizsalstošas ostas Baltijas jūrā, kādas mums tik ļoti vajadzīgas." (Cīņa, 2.8.1940.)
Eifēmismi tiek izmantoti, raksturojot arī iekšējos ienaidniekus.
"Tāpēc vajag saukt pie sabiedriskās kārtības visus šādus un tamlīdzīgus "teorētiķus"." (Cīņa 7.6.1941.)
Sākoties Otrajam pasaules karam, informācija par stāvokļa nevēlamo attīstību praktiski netiek sniegta — valda noklusēšanas taktika.
Pirmajā padomju okupācijas gadā eifēmismu izplatība vēl ir ierobežota, taču, piemēram, Baltijas valstu okupācija (kad netiek runāts par revolūciju) tiek minēta visai aizplīvurotā veidā:
"...ārējās politikas jautājumi, kuru sekmīga atrisināšana pēdējā laikā ievērojami paplašinājusi mūsu teritoriju. ...tagad Padomju Savienības robežas tiks pārnestas uz Baltijas jūras piekrasti. Līdz ar to mūsu valstij rodas savas neaizsalstošas ostas Baltijas jūrā, kādas mums tik ļoti vajadzīgas." (Cīņa, 2.8.1940.)
Eifēmismi tiek izmantoti, raksturojot arī iekšējos ienaidniekus.
"Tāpēc vajag saukt pie sabiedriskās kārtības visus šādus un tamlīdzīgus "teorētiķus"." (Cīņa 7.6.1941.)
Sākoties Otrajam pasaules karam, informācija par stāvokļa nevēlamo attīstību praktiski netiek sniegta — valda noklusēšanas taktika.
Nacisma periods
Kara sākumā, kad vācu armijas panākumi ir acīmredzami, eifēmismu lietojums valodā ir visai ierobežots. Tie galvenokārt saistās ar žīdu jautājumu, kuru raksturojot tiek izmantota agresīva, bet tehniski eifēmistiska valoda:
"...geto ir konsekventa un permanenta žīdu izolācija (Tēvija, 28.10.1941.); "...žīdu izraidīšana no mūsu vidus" (Tēvija, 25.11.1941.); "katra pienākums ir cienīt un ievērot valsts soļus pret žīdiem." "...vissekmīgākais pretsolis ir nepielūdzama, auksta stingrība pret mūsu tautas iznīcinātājiem" (Tēvija, 29.11.1941.).
Daži no eifēmistiski izteiktajiem jēdzieniem saistās, piemēram, ar okupācijas varas politiku Čehijā vai Krievijā:
"reālpolitiskie uzskati vācu—čehu problēmas atrisināšanā (Tēvija, 14.10.1941.); pionieru darbs Austrumeiropā" (Tēvija, 13.10.1941.).
Eifēmismu skaits pieaug, rodoties problēmām. Tie nepārtraukti mainās. Komponentu skaits, varianti un sarežģītība pieaug gandrīz bezgalīgi, piemēram: atkāpties/atkāpšanās:
"sekmīgas frontes izlīdzināšanas operācijas Austrumos" (Tēvija, 15.12.1941.); "jauni principi ziemas karā" (Tēvija, 18.12.1941.); "plānveidīga frontes iztaisnošana un saīsināšana" (Tēvija, 18.12.1941.); "meistarīga elastīgas atvairīšanas taktika" (Tēvija, 6.1.1943.); "mūsu spēki atrodas atraušanās kustībā no ienaidnieka" (Tēvija, 27.1.1943.); "kustīgā atvairīšana"; "frontes atrodas kustībā" (Ibid); "atvairīšanas fronte" (Tēvija, 28.1.1943.); "vācu atvairīšanas frontes nostabilizēšanās attīstās" (Tēvija, 6.2.1943.); "Plānveidīga evakuācija" (Tēvija, 17.8.1943.); "Atvairīšanas panākumi frontes dienvidos" (Tēvija, 11.9.1944.); "Pilnīgs atvairīšanas panākums" (Tēvija, 16.9.1944); "Turpinās Rīgas atslogošana" (Tēvija, 22.9.1944.); "Plānveidīgas atiešanas kustības starp Daugavu un Rīgas jūras līci" (Tēvija, 27 9.1944.).
Kā redzams, eifemizācija galvenokārt balstās uz garām perifrāzēm — daļēji arī tāpēc, ka vācu valodai raksturīgi daudzkomponentu salikteņi.
Kara sākumā, kad vācu armijas panākumi ir acīmredzami, eifēmismu lietojums valodā ir visai ierobežots. Tie galvenokārt saistās ar žīdu jautājumu, kuru raksturojot tiek izmantota agresīva, bet tehniski eifēmistiska valoda:
"...geto ir konsekventa un permanenta žīdu izolācija (Tēvija, 28.10.1941.); "...žīdu izraidīšana no mūsu vidus" (Tēvija, 25.11.1941.); "katra pienākums ir cienīt un ievērot valsts soļus pret žīdiem." "...vissekmīgākais pretsolis ir nepielūdzama, auksta stingrība pret mūsu tautas iznīcinātājiem" (Tēvija, 29.11.1941.).
Daži no eifēmistiski izteiktajiem jēdzieniem saistās, piemēram, ar okupācijas varas politiku Čehijā vai Krievijā:
"reālpolitiskie uzskati vācu—čehu problēmas atrisināšanā (Tēvija, 14.10.1941.); pionieru darbs Austrumeiropā" (Tēvija, 13.10.1941.).
Eifēmismu skaits pieaug, rodoties problēmām. Tie nepārtraukti mainās. Komponentu skaits, varianti un sarežģītība pieaug gandrīz bezgalīgi, piemēram: atkāpties/atkāpšanās:
"sekmīgas frontes izlīdzināšanas operācijas Austrumos" (Tēvija, 15.12.1941.); "jauni principi ziemas karā" (Tēvija, 18.12.1941.); "plānveidīga frontes iztaisnošana un saīsināšana" (Tēvija, 18.12.1941.); "meistarīga elastīgas atvairīšanas taktika" (Tēvija, 6.1.1943.); "mūsu spēki atrodas atraušanās kustībā no ienaidnieka" (Tēvija, 27.1.1943.); "kustīgā atvairīšana"; "frontes atrodas kustībā" (Ibid); "atvairīšanas fronte" (Tēvija, 28.1.1943.); "vācu atvairīšanas frontes nostabilizēšanās attīstās" (Tēvija, 6.2.1943.); "Plānveidīga evakuācija" (Tēvija, 17.8.1943.); "Atvairīšanas panākumi frontes dienvidos" (Tēvija, 11.9.1944.); "Pilnīgs atvairīšanas panākums" (Tēvija, 16.9.1944); "Turpinās Rīgas atslogošana" (Tēvija, 22.9.1944.); "Plānveidīgas atiešanas kustības starp Daugavu un Rīgas jūras līci" (Tēvija, 27 9.1944.).
Kā redzams, eifemizācija galvenokārt balstās uz garām perifrāzēm — daļēji arī tāpēc, ka vācu valodai raksturīgi daudzkomponentu salikteņi.
Otrās padomju okupācijas laiki
Nepatīkamais padomju laikā visbiežāk tiek noklusēts — tā ir pamatstratēģija, kas lielā mērā atspoguļo teoriju, ka progress vēlamajā virzienā ir neapturams un problēmu nav vai tās ir nenozīmīgas. Piemēram, Latvijas PSR statistikas gadagrāmatā faktiski nav nepatīkamu ziņu, izņemot vispārējas mirstības un bērnu mirstības vidējos rādītājus. 1987.gada grāmatā pat netiek doti iedzīvotāju nacionālā sadalījuma skaitļi, kas tai laikā bija jūtīgs jautājums.
Eifēmismi tiek lietoti galvenokārt tad, kad noklusēt nav iespējams.
Pastāv daži vispārpieņemti eifēmismi saistībā ar ikdienas dzīves grūtībām vai problēmām. "Pagaidu grūtības" aptver gandrīz visas ekonomiskās problēmas, "deficīts"– visas preces, kas nav regulāri pieejamas:
"...viņš zināja, ka tās tikai pagaidu grūtības" (Literatūra un Māksla, 1.1.1987.); "Aizvien vairāk tautas patēriņa preču iekļūst deficīto preču kategorijā" (Cīņa, 8.1.1989.).
Plaši izplatīta ir negatīvā izteiksmes forma, tā mazinot slikto:
"Šobrīd ne katru dienu lauku veikalos var nopirkt arī sviestu..." (Cīņa, 8.1.1989.).
Ļoti izvairīga un eifemizēta ir seksualitātes joma — oficiāli tā it kā nepastāv, tāpēc izdomātas sarežģītas perifrāzes:
"Sociālistiskā sabiedrība nav iedomājama bez ģimenes ar visām tās daudzveidīgajām funkcijām — erotiskās mīlestības alku apmierināšanas..." (V. Zelmenis. Jaunība, mīlestība, ģimene. Rīga. Zvaigzne, 1983.).
Taču galvenokārt eifēmismi koncentrējas politikā, kur padomju Ēzopa valoda bija labi izstrādāta, lai nelabvēlīgās tendences slēptu zem legalitātes un vispārēja optimisma gaisotnes. Aktīvs eifēmismu lietojums parādās ikreiz, kad padomju politikā vērojamas neveiksmes vai reālā dzīve atšķiras no teorijas. Tas attiecas arī uz padomju vēstures atainojumu, kur neatrast tādus vārdu kā izsūtīšana, vardarbība, aplaupīšana, slepkavības, nometnes, bet figurē pārvietošana, atbrīvošanās, ekspropriācija, tīrīšana, likvidācija, apmetnes. Runāts tiek par dehumanizētiem jēdzieniem: šķiru, elementiem, balastu, paliekām:
"Tā bija kulaku kā šķiras likvidācijas politika uz vienlaidu kolektivizācijas pamatiem. Tā pārgāja uz kulaku kā šķiras iznīcināšanas politiku. Kulakus ekspropriēja. ... atbrīvodamies no kulaku verdzības" (VKBP vēsture. Īsais kurss. Rīga, 1945. 316, 318, 320. lpp.)
Vispārīgais termins attiecībā uz nevēlamām personām ir "elements" — disfēmistisks eifēmisms. Eifēmisms, jo tas noņem jēdzienam cilvēka iezīmes, disfēmisms, jo tas pārvērš cilvēku par atomisku materiālu.
"Daļu no budžiem un citiem pretpadomju elementiem uz laiku pārvietoja ārpus republikas teritorijas." (LPSR vēsture. Rīga: Zinātne, 1986. 241.lpp.);
"Antisociālistiskie elementi aktīvi izmanto sociālās iedzimtības mehānismu un saglabājušos nostalģiju pēc "laimīgajiem brīvās Latvijas laikiem." (Cīņa, 8.1.1989.)
Pēc 1956. gada tiek intensīvi eifemizētas Staļina represiju laika parādības, arī pats pamattermins "Staļina personības kults" ir īsts eifēmisms, jo tajā nav ne miņas no sistēmas noziedzības. Arī citi šo periodu raksturojošie eifēmismi lieliski piegludina daudz ļaunākas parādības:
"Taču viņa darbībā izpaudās vairākas teorētiskas un praktiskas kļūdas ...šķiru cīņa prasīja dažu demokrātijas formu ierobežošanu, veicināja administrēšanu." (LME 466.lpp.); "Atkāpšanās no ļeņiniskajiem vadības principiem partijas un valsts dzīvē." (LME 766.lpp.)
Tradicionālā frāze, runājot par sistēmas un režīma upuriem, ir "nepamatoti represēts": "Personības kulta apstākļos 1937. Laicens nepamatoti represēts, reabilitēts pēc nāves." (Latviešu literatūras darbinieki. Rīga: Zinātne, 1965. 176. lpp.)
Vēlāk problēmas Austrumeiropas satelītvalstīs, Afganistānā prasa jaunus eifēmismus:
"...PSRS, izpildot savu internacionālo pienākumu, 1968.gada 21.augustā brālīgajai Čehoslovakijas tautai sniedza palīdzību sociālisma iekarojumu aizstāvēšanai." "... internacionālais akts izglāba tūkstošiem cilvēku dzīvības" (Jaunāko laiku vēsture. Rīga: Zvaigzne, 1974. 60.lpp.);
"Padomju militārā kontingenta klātbūtne izjauca imperiālisma un reakcijas plānus." (Planētas pulss, 1981. 99.lpp.); "...mēs tuvojamies brīdim, kad tiks izolēti mūsu iekšējie un ārējie ienaidnieki" (Planētas pulss, 1981. 105.lpp.).
Krīze Polijā radīja prasīja gan veco, gan jaunu eifēmismu lietojumu. Solidaritātes kustības panākumi parasti raksturoti kā "(satraucošie) notikumi Polijā". Vārds "notikumi" ietver ļaunu pieskaņu, jo zinātniskā progresa sabiedrībā jebkas neparedzēts, protams, ir ļaunu vēstošs. Kad Polijā tiek pasludināts karastāvoklis, to raksturo ar eifēmismu palīdzību:
"Izolēja arī grupu personu..." (Planētas pulss, 1981. 60.lpp.)
"Karastāvokļa laikā tika aizliegtas sapulces un manifestācijas, kā arī izdevumu, publikāciju un informāciju izplatīšana bez attiecīgu orgānu iepriekšējas atļaujas." (Ibidem. 60.lpp.)
Černobiļas avārija (1986.g. 26.aprīlis) sagādāja milzīgas grūtības tās vārdiskošanā. Sākotnēji valdīja noklusēšanas stratēģija. Tad, noskaidrojoties avārijas apmēriem un ārzemju spiediena rezultātā, nācās kaut ko teikt — pirmais paziņojums ir ļoti piesardzīgs, un tam turklāt vēl jāslēpj klusēšana:
"...kā jau ziņots presē (??/A.V.), avārija izraisījusi zināmu radioaktīvo vielu noplūdi" (Cīņa, 1.5.1986).
Jau nākamajā dienā seko sarežģītākas konstrukcijas savārstījums:
"Černobiļas atomelektrostacijā turpinājās tehnisko pasākumu kompleksa realizēšanas darbs." (Cīņa, 2. 5.1986.)
Un, visbeidzot, sistēmas plašsaziņas līdzekļi pāriet uz jau pazīstamo un ļaunu vēstījošo terminu "notikumi":
"Sakarā ar notikumiem Černobiļas atomelektrostacijā" (Cīņa, 8.5.1986.).
Pēdējā padomju impērijas stadija — perestroika/pārkārtošanās — radīja daudz eifēmismu, jo atklātības perioda sākumposmā daudz ko vēl nedrīkstēja saukt īstajā vārdā, bet noklusēšana vairs nebija izeja.
Padomju vēstures pārskatīšana sākās ar t.s. balto plankumu aplūkošanu:
"Tā dēvētie "baltie plankumi" (Padomju Jaunatne, 8.1.1989.); ...vēlēšanās likvidēt "baltos plankumus" vēsturē (Ibid); "Es saprotu strīdu par ārējo faktoru ietekmi uz revolucionāro notikumu attīstību Latvijā 1940.gadā." (Rīgas Balss 9.8.1988.)
Atklātībai izvēršoties, ļoti bieža kļūst izteikuma mīkstināšana ar negatīvu gramatisku konstrukciju palīdzību: "Latvijas kompartijas 1959.gada jūlija plēnumā ņēma virsroku ne ļeņiniskie tikumi" (Padomju Jaunatne, 3.11.1988.); plakāti ar visdažādāko saturu — gan konstruktīvu un lietišķu, gan arī pārsteidzīgu, nepārdomātu, laika garam neatbilstošu..." (Cīņa 15.6.1988.); "Tā nav neapstrīdama atziņa" (Cīņa, 6.12.1988.); "Lai novērstu tautas masu neapmierinātību, lai nepretstatītu simbolus un lai nekaitētu padomju varas prestižam republikas galvaspilsētā... pacelt karogu" (Cīņa, 29.6.1988.).
Iepriekšējo disfēmismu "disidents" aizstāj modernāks, godājamāks un liberāli labskanīgāks eifēmisms "citādi domājošie" (Cīņa, 8.1.1988.).
Nepatīkamais padomju laikā visbiežāk tiek noklusēts — tā ir pamatstratēģija, kas lielā mērā atspoguļo teoriju, ka progress vēlamajā virzienā ir neapturams un problēmu nav vai tās ir nenozīmīgas. Piemēram, Latvijas PSR statistikas gadagrāmatā faktiski nav nepatīkamu ziņu, izņemot vispārējas mirstības un bērnu mirstības vidējos rādītājus. 1987.gada grāmatā pat netiek doti iedzīvotāju nacionālā sadalījuma skaitļi, kas tai laikā bija jūtīgs jautājums.
Eifēmismi tiek lietoti galvenokārt tad, kad noklusēt nav iespējams.
Pastāv daži vispārpieņemti eifēmismi saistībā ar ikdienas dzīves grūtībām vai problēmām. "Pagaidu grūtības" aptver gandrīz visas ekonomiskās problēmas, "deficīts"– visas preces, kas nav regulāri pieejamas:
"...viņš zināja, ka tās tikai pagaidu grūtības" (Literatūra un Māksla, 1.1.1987.); "Aizvien vairāk tautas patēriņa preču iekļūst deficīto preču kategorijā" (Cīņa, 8.1.1989.).
Plaši izplatīta ir negatīvā izteiksmes forma, tā mazinot slikto:
"Šobrīd ne katru dienu lauku veikalos var nopirkt arī sviestu..." (Cīņa, 8.1.1989.).
Ļoti izvairīga un eifemizēta ir seksualitātes joma — oficiāli tā it kā nepastāv, tāpēc izdomātas sarežģītas perifrāzes:
"Sociālistiskā sabiedrība nav iedomājama bez ģimenes ar visām tās daudzveidīgajām funkcijām — erotiskās mīlestības alku apmierināšanas..." (V. Zelmenis. Jaunība, mīlestība, ģimene. Rīga. Zvaigzne, 1983.).
Taču galvenokārt eifēmismi koncentrējas politikā, kur padomju Ēzopa valoda bija labi izstrādāta, lai nelabvēlīgās tendences slēptu zem legalitātes un vispārēja optimisma gaisotnes. Aktīvs eifēmismu lietojums parādās ikreiz, kad padomju politikā vērojamas neveiksmes vai reālā dzīve atšķiras no teorijas. Tas attiecas arī uz padomju vēstures atainojumu, kur neatrast tādus vārdu kā izsūtīšana, vardarbība, aplaupīšana, slepkavības, nometnes, bet figurē pārvietošana, atbrīvošanās, ekspropriācija, tīrīšana, likvidācija, apmetnes. Runāts tiek par dehumanizētiem jēdzieniem: šķiru, elementiem, balastu, paliekām:
"Tā bija kulaku kā šķiras likvidācijas politika uz vienlaidu kolektivizācijas pamatiem. Tā pārgāja uz kulaku kā šķiras iznīcināšanas politiku. Kulakus ekspropriēja. ... atbrīvodamies no kulaku verdzības" (VKBP vēsture. Īsais kurss. Rīga, 1945. 316, 318, 320. lpp.)
Vispārīgais termins attiecībā uz nevēlamām personām ir "elements" — disfēmistisks eifēmisms. Eifēmisms, jo tas noņem jēdzienam cilvēka iezīmes, disfēmisms, jo tas pārvērš cilvēku par atomisku materiālu.
"Daļu no budžiem un citiem pretpadomju elementiem uz laiku pārvietoja ārpus republikas teritorijas." (LPSR vēsture. Rīga: Zinātne, 1986. 241.lpp.);
"Antisociālistiskie elementi aktīvi izmanto sociālās iedzimtības mehānismu un saglabājušos nostalģiju pēc "laimīgajiem brīvās Latvijas laikiem." (Cīņa, 8.1.1989.)
Pēc 1956. gada tiek intensīvi eifemizētas Staļina represiju laika parādības, arī pats pamattermins "Staļina personības kults" ir īsts eifēmisms, jo tajā nav ne miņas no sistēmas noziedzības. Arī citi šo periodu raksturojošie eifēmismi lieliski piegludina daudz ļaunākas parādības:
"Taču viņa darbībā izpaudās vairākas teorētiskas un praktiskas kļūdas ...šķiru cīņa prasīja dažu demokrātijas formu ierobežošanu, veicināja administrēšanu." (LME 466.lpp.); "Atkāpšanās no ļeņiniskajiem vadības principiem partijas un valsts dzīvē." (LME 766.lpp.)
Tradicionālā frāze, runājot par sistēmas un režīma upuriem, ir "nepamatoti represēts": "Personības kulta apstākļos 1937. Laicens nepamatoti represēts, reabilitēts pēc nāves." (Latviešu literatūras darbinieki. Rīga: Zinātne, 1965. 176. lpp.)
Vēlāk problēmas Austrumeiropas satelītvalstīs, Afganistānā prasa jaunus eifēmismus:
"...PSRS, izpildot savu internacionālo pienākumu, 1968.gada 21.augustā brālīgajai Čehoslovakijas tautai sniedza palīdzību sociālisma iekarojumu aizstāvēšanai." "... internacionālais akts izglāba tūkstošiem cilvēku dzīvības" (Jaunāko laiku vēsture. Rīga: Zvaigzne, 1974. 60.lpp.);
"Padomju militārā kontingenta klātbūtne izjauca imperiālisma un reakcijas plānus." (Planētas pulss, 1981. 99.lpp.); "...mēs tuvojamies brīdim, kad tiks izolēti mūsu iekšējie un ārējie ienaidnieki" (Planētas pulss, 1981. 105.lpp.).
Krīze Polijā radīja prasīja gan veco, gan jaunu eifēmismu lietojumu. Solidaritātes kustības panākumi parasti raksturoti kā "(satraucošie) notikumi Polijā". Vārds "notikumi" ietver ļaunu pieskaņu, jo zinātniskā progresa sabiedrībā jebkas neparedzēts, protams, ir ļaunu vēstošs. Kad Polijā tiek pasludināts karastāvoklis, to raksturo ar eifēmismu palīdzību:
"Izolēja arī grupu personu..." (Planētas pulss, 1981. 60.lpp.)
"Karastāvokļa laikā tika aizliegtas sapulces un manifestācijas, kā arī izdevumu, publikāciju un informāciju izplatīšana bez attiecīgu orgānu iepriekšējas atļaujas." (Ibidem. 60.lpp.)
Černobiļas avārija (1986.g. 26.aprīlis) sagādāja milzīgas grūtības tās vārdiskošanā. Sākotnēji valdīja noklusēšanas stratēģija. Tad, noskaidrojoties avārijas apmēriem un ārzemju spiediena rezultātā, nācās kaut ko teikt — pirmais paziņojums ir ļoti piesardzīgs, un tam turklāt vēl jāslēpj klusēšana:
"...kā jau ziņots presē (??/A.V.), avārija izraisījusi zināmu radioaktīvo vielu noplūdi" (Cīņa, 1.5.1986).
Jau nākamajā dienā seko sarežģītākas konstrukcijas savārstījums:
"Černobiļas atomelektrostacijā turpinājās tehnisko pasākumu kompleksa realizēšanas darbs." (Cīņa, 2. 5.1986.)
Un, visbeidzot, sistēmas plašsaziņas līdzekļi pāriet uz jau pazīstamo un ļaunu vēstījošo terminu "notikumi":
"Sakarā ar notikumiem Černobiļas atomelektrostacijā" (Cīņa, 8.5.1986.).
Pēdējā padomju impērijas stadija — perestroika/pārkārtošanās — radīja daudz eifēmismu, jo atklātības perioda sākumposmā daudz ko vēl nedrīkstēja saukt īstajā vārdā, bet noklusēšana vairs nebija izeja.
Padomju vēstures pārskatīšana sākās ar t.s. balto plankumu aplūkošanu:
"Tā dēvētie "baltie plankumi" (Padomju Jaunatne, 8.1.1989.); ...vēlēšanās likvidēt "baltos plankumus" vēsturē (Ibid); "Es saprotu strīdu par ārējo faktoru ietekmi uz revolucionāro notikumu attīstību Latvijā 1940.gadā." (Rīgas Balss 9.8.1988.)
Atklātībai izvēršoties, ļoti bieža kļūst izteikuma mīkstināšana ar negatīvu gramatisku konstrukciju palīdzību: "Latvijas kompartijas 1959.gada jūlija plēnumā ņēma virsroku ne ļeņiniskie tikumi" (Padomju Jaunatne, 3.11.1988.); plakāti ar visdažādāko saturu — gan konstruktīvu un lietišķu, gan arī pārsteidzīgu, nepārdomātu, laika garam neatbilstošu..." (Cīņa 15.6.1988.); "Tā nav neapstrīdama atziņa" (Cīņa, 6.12.1988.); "Lai novērstu tautas masu neapmierinātību, lai nepretstatītu simbolus un lai nekaitētu padomju varas prestižam republikas galvaspilsētā... pacelt karogu" (Cīņa, 29.6.1988.).
Iepriekšējo disfēmismu "disidents" aizstāj modernāks, godājamāks un liberāli labskanīgāks eifēmisms "citādi domājošie" (Cīņa, 8.1.1988.).
Šodiena
Mūsdienu liberālās demokrātijas gaisotnē, kad noklusēšanas iespējas ir ierobežotas, redzam eifēmismu uzvaras gājienu, ko turklāt stiprina politkorektuma sērga. Eifēmismi lielākoties ir izplūduši, jēdzieniski nepiepildīti, neskaidri un maldinoši, dažādi interpretējami, birokrātiski vai tehniski apzīmējumi nepatīkamiem jēdzieniem: letāls iznākums (nāve), tīšs paškaitējums (pašnāvība), pārmērīga aukstuma iedarbe (nosalšana), nesankcionēta nodevu ievākšana (rekets), sociālās korekcijas izglītības iestāde (mazgadīgo kolonija/izolators), intīmserviss (prostitūcija), nelikumīgi aizbraukt automašīnu (nozagt automašīnu), sniegt nepatiesas ziņas, izplatīt nedibinātus izdomājumus (melot), aplokšņu algas (nelikumīgi maksājumi), nelabdabīgs veidojums (audzējs), likviditātes problēmas (bankrots), neracionāli izdevumi (izšķērdība, zagšana), darījuma, biznesa aprindu cilvēki, labi situētie (bagātie), mazturīgie, nemantīgie, mazrocīgie, sociāli neaizsargātie (nabadzīgie) u. c.
Šīs vasaras aktuālie jaunveidojumi, protams, ir atlīdzība, pateicība, paldies, aploksnes, stipendija, stipendiāts.
Mūsdienu liberālās demokrātijas gaisotnē, kad noklusēšanas iespējas ir ierobežotas, redzam eifēmismu uzvaras gājienu, ko turklāt stiprina politkorektuma sērga. Eifēmismi lielākoties ir izplūduši, jēdzieniski nepiepildīti, neskaidri un maldinoši, dažādi interpretējami, birokrātiski vai tehniski apzīmējumi nepatīkamiem jēdzieniem: letāls iznākums (nāve), tīšs paškaitējums (pašnāvība), pārmērīga aukstuma iedarbe (nosalšana), nesankcionēta nodevu ievākšana (rekets), sociālās korekcijas izglītības iestāde (mazgadīgo kolonija/izolators), intīmserviss (prostitūcija), nelikumīgi aizbraukt automašīnu (nozagt automašīnu), sniegt nepatiesas ziņas, izplatīt nedibinātus izdomājumus (melot), aplokšņu algas (nelikumīgi maksājumi), nelabdabīgs veidojums (audzējs), likviditātes problēmas (bankrots), neracionāli izdevumi (izšķērdība, zagšana), darījuma, biznesa aprindu cilvēki, labi situētie (bagātie), mazturīgie, nemantīgie, mazrocīgie, sociāli neaizsargātie (nabadzīgie) u. c.
Šīs vasaras aktuālie jaunveidojumi, protams, ir atlīdzība, pateicība, paldies, aploksnes, stipendija, stipendiāts.
Eifēmismu lietošana, ko pašu par sevi var uzskatīt par normālu parādību, pārkāpjot zināmu kvantitatīvo slieksni tomēr kļūst nevēlama, jo mazina valodas uztveres spēju. Veidojas īpatna lingua non franca, kas nevis vieno un atvieglo saziņu, bet gan aizmiglo teikto. Jo vairs nav skaidrs, vai "piedāvāt atlīdzību" un "nepalikt parādā" nozīmē "dot kukuli" vai ko citu. Vai "nevesels" ir patiesi "slims" vai tikai "mazliet sasirdzis", vai "stāvoklis" ir "slimība" vai kas ļaunāks vai labāks, vai "nelabdabīgs" ir "ļaundabīgs" vai kaut kas "nezināms"? Vai "cietuma iemītnieks/klients" ir parasts "cietumnieks" vai īpašs šī valsts finansētā "pakalpojuma patērētājs"? Vai eifēmistisku sinonīmu straume jēdzienam "nepilsoņi" vienmēr apzīmē to pašu: nepilsoņi, ārpilsoņi, krievi, krievieši, krievzemnieki, nelatvieši, krieviski runājošie, latviski nerunājošie, ārvalstnieki, ārvalstībnieki, migranti, imigranti, nevalstnieki, bezvalstnieki, apatrīdi, ieceļotāji, iebraucēji, kolonisti, okupanti, rusofili u. c.?
Eifēmismi ir pievilcīgi tiem, kam aizmiglota un aizplīvurota izteiksme ir izdevīga. Taču izvairīties no tiem būs pagrūti — eifēmismu sērga ir universāla parādība visās attīstītajās valodās XXI gadsimtā.
Eifēmismi ir pievilcīgi tiem, kam aizmiglota un aizplīvurota izteiksme ir izdevīga. Taču izvairīties no tiem būs pagrūti — eifēmismu sērga ir universāla parādība visās attīstītajās valodās XXI gadsimtā.
Atsauce:
http://news.lv/Diena/2007/09/14/miglas-vardi
